Joprojām jāvaicā – vai godprātīgs un profesionāls cilvēks Latvijā ir liela vērtība?

Dzidra Smiltēna, žurnāls “Baltijas Koks”

Šobrīd Latvijā cilvēki ir satraukti, jo liela daļa var zaudēt darbu. Nevis tāpēc, ka to diktē ekonomiskā situācija un krīze valstī, bet gan faktiski tā ir pašu izvēles noteikta. Daudzās darbavietās, kur ir saskarsme ar citiem cilvēkiem, pieņemts valdības lēmums: jābūt vakcinētiem pret Covid-19.  Cilvēki, kurus skar šī izšķiršanās, ir nemierā ar šādu lēmumu, sociālie tīkli mudžēt mudž no visdažādākajiem apvainojumiem un pārmetumiem un, kā zinām, neizpaliek arī ielu protesti un demonstrācijas. Viņi deklarē, ka ir pret obligāto vakcināciju, kaut gan būtībā šiem cilvēkiem ir dota izvēles brīvība – vakcinēties un saglabāt savu darbavietu vai meklēt tādu nodarbi, kas nav saistīta ar saskarsmi ar citiem ļaudīm.

Taču, ko lai saka cilvēki, kas godprātīgi nostrādājuši vienā darbavietā pat gadu desmitus un, mainoties vadībai, tiek atbrīvoti no darba, izmantojot visdažādākās metodes, ieskaitot draudus, šantāžu un mobingu. Tieši tā noticis un joprojām notiek SIA Rīgas meži, kur jau panākta 40 cilvēku aiziešana no darba. Rīgas mežos viņi strādājuši ilgus gadus, daudzi no viņiem pat bijuši uzņēmuma veidotāji, par paveikto saņēmuši tikai uzslavas un atzinības, kolektīvs darbojies kā stipra un vienota komanda. Tāpēc arī darbs sekmējies un ieviestas aizvien jaunas un jaunas idejas, kā uzņēmumu padarīt vēl veiksmīgāku un ražīgāku. Taču pēc negaidītas uzņēmuma vadības nomaiņas, kas arī notikusi brutāli un necivilizēti, pat nepasakot paldies par šā uzņēmuma izveidi un sekmīgu tā vadīšanu 14 gadu garumā, viss sācis brukt un jukt. Ieceltā pagaidu valde, atnākot amatā, nevis sākusi ar uzņēmuma darbības analīzi un turpmākās attīstības stratēģijas izstrādi, bet gan tūlīt ķērusies pie to darbinieku atlaišanas, kas it kā varējuši būt lojāli iepriekšējai vadībai. Nav līdzējušas ne katra atlaistā iebildes, ne protesti, ne arī tas, ka tiek zaudēts kvalificēts darbinieks, kas ir iestrādājies un labi pārzina savu jomu.

Par šo pagaidu valdes rīcību un neierobežoto patvaļu viņi visi uzrakstījuši arī vēstuli Valsts darba inspekcijai un tiesībsargam. Varbūt pat necerot tikt atjaunoti amatos, taču mēģinot panākt taisnīgumu attieksmē pret darba darītājiem un kaut nedaudz nokratīt no sevis tās dubļu pikas, kuras šī pagaidu valde sametusi pār viņu galvām. Cerībā, ka viņu publiski paustais liks pārdomāt vienam otram varas un patvaļas kāram jaunizceptam priekšniekam un kalpos kā iedrošinājums protestam netaisnīgi atlaistam darba ņēmējam.

Viens no šīm vēstules parakstītājiem ir arī SIA Rīgas meži ražošanas daļas vadītājs Jānis Stankevičs. Cilvēks, par kura sekmīgo darbu uzņēmumā vairākkārt esam rakstījuši arī žurnālā Baltijas Koks un kuram vienmēr bijusi skaidra, saprotama, pārdomāta un mūsdienīga vīzija par Rīgas mežu nākotnes attīstību. Viņa vadībā arī tikusi izveidota kokzāģētava Norupe. Pamatu šai sekmīgajai darbībai devusi izglītība – mācības Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Meža fakultātē, kur iegūta kokapstrādes inženiera specialitāte, un desmit gadu pieredze uzņēmumā Rīgas meži. 

Kāpēc ar tik labiem biogrāfijas datiem brīdī, kad vajadzēja jau saņemt apbalvojumu – sudraba nozīmīti, kuru piešķir par ilggadīgu darbu Rīgas mežos, nācās no šī darba aiziet? Par to, kāpēc notika šāds pavērsiens, saruna ar Jāni Stankeviču.

– Iemesls bija jaunieceltās pagaidu valdes nevēlēšanās sastrādāties un vienu daļu darbinieku iekļaut savā komandā. Vispirms bija jāpacieš nesaprotama un aizskaroša izturēšanās, pēkšņas ar savu apsardzi nodrošinātas kokzāģētavas Norupe pārbaudes un dažādas citas pazemojošas represijas. Kaut arī pārbaudes neko nelikumīgu neatklāja, pēc dažiem mēnešiem uz galda tika nolikta vienošanās par darba attiecību izbeigšanu. Šāds liktenis līdz augustam piemeklēja ne tikai mani, bet vēl 37 kolēģus. Vienā tikšanās reizē tā arī pateikts: «Jūs esat neīstais cilvēks, jo strādājāt pie iepriekšējās vadības. Viss, ko šajā uzņēmumā darāt, ir slikti.»  Bez argumentiem! Vienkārši – slikti! Tas tika pateikts arī citiem struktūrvienību vadītājiem. Kad jautāju, kas ir jādara savādāk, atbilde skanēja: «Ir jābūt skaistāk!» Lūk, tāda tagad Rīgas mežos ir biznesa terminoloģija.

– Vai tiešām Rīgas mežu struktūrvienību vadītāji netika iepazīstināti ar jaunajiem uzņēmuma mērķiem un attīstības stratēģiju?

– Nekādas stratēģijas un pat nākotnes attīstības vīzijas nebija, tikai vispārējas frāzes un iepriekšējās vadības darbības noliegums.

Nedomāju, ka par jauno stratēģiju var uzskatīt repliku, ka zāģētavas izveidošana ir bijusi nepareiza rīcība un ar koku pārstrādi jābeidz nodarboties. Mežizstrādi arī nevajag un tā nav jāveic ar saviem resursiem. Tā jādod ārpakalpojumu sniedzējiem. Nedzirdējām nevienu argumentu, kādēļ tā. Vēl tika izteikti apgalvojumi, ka mums ir zemas koksnes pārdošanas cenas. Jautāju: «No kurienes jūs ņēmāt šādu informāciju, šādus datus?» Uz to neviens nevarēja atbildēt. Es gan spēju esošās cenas pamatot un norādīt, ka cenas apaļkokiem redzamas tīmekļvietnē www.latvianwood.lv.  Mums cenas vienmēr bijušas pat augstākas nekā tās, kas redzamas šajā datubāzē. Dēļiem gan nav tādas vietas, kur redzēt cenu statistiku. Bet to var noskaidrot citos veidos. Taču pagaidu valdes pārstāvji labprāt sarunās izlīdzējās ar apvainojumiem, bez argumentācijas un profesionālām atbildēm. Tā šeit bija kļuvusi par ierastu ikdienas praksi.

 Acīmredzami pagaidu valdei bija dots uzdevums vienkārši atbrīvoties no esošajiem darbiniekiem, lai tie netraucē daudzas neloģiskās un nepamatotās pārmaiņas. Tūlīt pēc stāšanās darbā pagaidu valdei steidzamā kārtā vajadzēja sakārtot budžetu, lai to apstiprinātu Rīgas domē. Vadība un finanšu daļa nespēja ar to tikt galā, man un citiem struktūrvienību vadītājiem nedēļas laikā tas bija jāizdara – ar norādi, lai budžets nebūtu ar mīnusa zīmi. To, protams, izdarīju, kas attiecas uz ražošanas daļu, balstoties uz jaunajām tirgus cenām panācu, ka budžets veidojās pozitīvs. Man bija pilnīgi skaidrs, ka jaunās valdītājas pat nesaprot, kā tas izdarīts. Skaidroju, bet viņas nespēja iedziļināties. Galvenais, skaisti izskatīties, lai viņas var parādīt, ka ir izdarījušas kaut ko grandiozu. Tagad pagaidu valdes locekle Anita Skudra medijos greznojas ar svešām spalvām, ka pirmajā pusgadā ir izcili uzņēmuma rezultāti, kas pēc būtības vēl ir mūsu labā darba rezultāts. Sākotnējo budžetu gatavojām 2020. gada oktobrī, kad tirgus cenas koksnei bija pilnīgi citas. 2021. gada pavasarī cenas skrēja augšā pa dienām nevienam nesaprotamos lielumos. Iepriekšējā gada rudenī ne uz ko tādu pat nevarējām cerēt. Interesantākais, ka pagaidu valde, lai labi izskatītos Rīgas domes acīs, izdevumu daļu nogrieza līdz minimumam, atstājot tikai darba algas. Piemēram, bijām ieplānojuši pirkt harvesteru, tas tika izņemts ārā. Investīcijas pazuda gandrīz visas. Bet tā jau nav liela māksla, izdevumus svītrojot, izveidot budžetu ar plusa zīmi, lai apstiprinātu Rīgas domē. Domāju, ka tagad ir veiktas izmaiņas un vairums no svītrotā salikts atpakaļ, jo pretējā gadījumā uzņēmums nevarētu strādāt.

– Publiskajā telpā pagaidu valde ir izplatījusi paziņojumus, ka kokzāģētava Norupe līdz šim ir strādājusi bez peļņas. Vai tā ir taisnība?

– Biznesa plānā bija paredzēts, ka pēc investīcijām šis būs pirmais gads, kad zāģētava strādās ar peļņu, darbojoties brīvajā tirgū. Pagaidu valde pat atzinusi, ka zāģētava tomēr nes peļņu. Šos nopelnus viņi gan pieraksta sev, kaut gan ar jauno pagaidu valdi tam nav nekāda sakara. Uzņēmums kopumā vienmēr ir strādājis ar peļņu, un tā ir publiski pieejama informācija. Zāģētavas peļņa līdz šim bijusi nedaudz zem nulles, jo kopš atklāšanas brīža tā ir darbojusies attīstības procesā.

Rīgas meži iesaistīšanos kokrūpniecībā sāka pilnīgi tukšā vietā. Mums nebija ne infrastruktūras, ne ražošanas iekārtu, ne darbinieku. Bija tukšs lauks, kurā mēs atnācām, iespraudām pirmo mietiņu un teicām: te būs Rīgas mežu kokzāģētava Norupe. Darījām to ar tālejošu perspektīvu: kad būsim uzbūvējuši, sakārtojuši, pilnveidojuši, noslīpējuši, atraduši savu vietu tirgū un nozarē, tā nesīs peļņu pilsētai. Atceroties, ka mums bija viens galvenais nosacījums attiecībā uz kokrūpniecības nozari: mēs drīkstam izmantot tikai savu izejmateriālu. Ejot caur šo sarežģīto prizmu, mēs bijām tikuši pilnīgā skaidrībā, ka atbilstoši izstrādātajam biznesa plānam 2021. gadā zāģētava sāk strādāt ar pietiekami lielu peļņu. Tas bija paredzēts, ņemot vērā iepriekšējo tirgus situāciju un iepriekšējo periodu cenas. Nevis šīs milzīgās, kādas bija šogad un kādas iepriekš neviens nevarēja prognozēt. Ieplānotas tika cenas, kādas bija iepriekšējos gados brīvajā tirgū. Mūsu biznesa plāns paredzēja, ka pelnām tad, kad visi procesi ir salāgoti, nostiprināti, mums ir profesionāla komanda un viss pārējais darbam nepieciešamais, kas atspoguļots biznesa plānā, sākot ar šķirošanas līnijām baļķiem un dēļiem. Zāģētava strādātu ar lielu peļņu.

– Vai kokzāģētavas būvniecībai un attīstībai tika ņemts kredīts?

– Jā, protams. Taču tas tika atdots. Kad sākām darbu pie zāģētavas, paņēmām no SEB bankas kredītu un to līgumā noteiktajā periodā atdevām. Tas bija liels ieguldījums uzņēmuma nākotnē. Esam norēķinājušies par pamatlīdzekļiem un nevienai bankai neko neesam parādā. Visi pamatlīdzekļi ir uzņēmuma rīcībā. Atlika tikai konsekventi izpildīt to, kas paredzēts biznesa plānā. Diemžēl tas tā nenotika. Pirmkārt, tāpēc, ka Rīgā bija varas maiņa – ārkārtas situācija, kad tika atlaista Rīgas domes vadība. Mūs tas ietekmēja, jo jautājumi jāizlemj daļu turētājam. Tad nāca pagaidu administrācija, kas nenodarbojās ar saimniecisko darbību. Pēc tam to nomainīja jaunie spēki, kuri veselu gadu neko nedarīja. Vēl šobrīd neko nedara. Lai gan pilsētai 2020. gadā bija jāizlemj par iesaistīšanos uzņēmējdarbībā. Jau būs pagājis 2021. gads, un viņi vēl nav izskatījuši šo jautājumu. Tikai stāsta: vienbrīd nevaram, jo jāpieņem izpilddirektors, kurš atbildīgs par visiem uzņēmumiem. Tad norisinājās bezgalīgi ilgs konkurss. Kad beidzot izpilddirektors tika atrasts, tad vēl ilgāk ņēmās ap padomes iecelšanu. Padomi Rīgas mežiem nevarēja iecelt veselu gadu – 2020. gada 31. augustā pieņēma lēmumu, ka tādai jābūt, bet darbu tā sāka 2021. gada 1. septembrī. Pēc gada!

Tagad tiek stāstīts, ka padome izskatīs šos jautājumus, lai gan padomei vispirms ir jāieceļ kompetenta valde, nevis jāļauj darboties cilvēkiem, kas sēž un brīnās, kāds izskatās baļķis. Vajadzīga profesionāla valde, kas sagatavos aprēķinus, biznesa plānu, stratēģiju, redzējumu, ko nozīmē Rīgai iesaistīties uzņēmējdarbības jomā, kur ir pieredzējuši speciālisti kokrūpniecības un meža nozarē.

– Satraucoši, ka šobrīd ne valdē, ne arī padomē nav neviena profesionāla ar meža nozari saistīta speciālista. Pagaidu valdes locekle Anita Skudra, kas LLU ieguvusi pārtikas tehnologa izglītību, vienā intervijā pat atzīst, ka pārtikas nozare ir līdzīga meža nozarei – abas saistītas ar dabas procesiem. Tātad zupu vārīt un pīrādziņus cept ir tas pats, kas apsaimniekot mežus. Meža izglītība nemaz nav vajadzīga.

– Šobrīd nekompetence un meža nozares darbības neizpratne jūtama ik uz soļa. Kad valdes priekšsēdētājai Anitai Skudrai jautāju, vai viņa ir iepazinusies ar Rīgas mežu biznesa plānu, viņa atbildēja, ka kopsavilkuma sadaļu esot izlasījusi, bet pārējos tekstus par uzņēmumu netaisoties lasīt. Piekrītu, ka izklāsta daļa ir apjomīga, bet biznesa plānā bez tās nevar. Ir jāizprot, kur visi dati un informācija tiek ņemta. Kad uz to norādīju, viņa paziņoja, ka tādu murgu neesot redzējusi, ka tas nekam neder. Zinu, ka oktobrī biznesa plāns tika labots, tomēr tā ir kārtējā darbības imitācija, jo par pamatu ir mūsu biznesa plāna dati, visas tās pašas Excel tabulas. Veiktas sīkas izmaiņas, lai to kā kaut ko inovatīvu pasniegtu Rīgas domei.

Šobrīd Rīgas mežos ir izveidojusies situācija, ka cilvēki, kas vada ļoti specifisku, Rīgas pilsētai neraksturīgu uzņēmumu, nav nozares speciālisti. Tik lieli meža īpašumi kā Rīgai nepieder nevienai citai Eiropas pilsētai. Tādēļ mums bija sauklis Rīga – Eiropas mežu galvaspilsēta! Tas tiešām ir unikāli gan vēsturiski, gan ģeogrāfiski, jo meža īpašumi atrodas citu pašvaldību teritorijās, ārpus pilsētas administratīvās teritorijas. Šobrīd šo īpašumu pārvaldīšanā nav neviena speciālista. Pilsētas vadītājs, kurš pieskata un atbild par visu Rīgas saimniecību, neko, visticamāk, no mežiem nesaprot, Mājokļu un vides komitejas vadītājs arī ir ar apšaubāmām zināšanām, komitejā darbojas Rotberga kungs, kuram ir ļoti šaurs un vienpusīgs skatījums uz mežsaimniecību. Viņš iestājas par biotopu veidošanu. Nākamais, visu cieņu jaunajam izpilddirektoram, bet viņš ir ceļinieks. Visticamāk, par mežiem viņš zina tikai tik daudz, ka, ierīkojot jaunu ceļu, ir jānocērt mežs un jāizrauj celmi. Jaunajā uzņēmuma padomē arī nav neviena cilvēka, kas kaut kādā mērā būtu saistīts ar meža nozari. Rīgas mežu valdi jau daudz esmu pieminējis: tur vispār nav ne zināšanu, ne izpratnes. Tad man kā rīdziniekam ir jautājums: kas pieskata šo simtiem miljonus vērto Rīgai piederošo uzņēmumu, kura pamatā ir mežsaimniecība? Kā šī saimniecība tiek pārvaldīta?

– Mums uz redakciju ir rakstījuši iedzīvotāji, ka Pierīgas mežos zilē neizvesti baļķi.

– Šobrīd Rīgas mežos pietrūkst darbinieku, kas saprot un zina ražošanas procesus, kaut vai kā organizēt sadarbību ar ražotājiem. Lai izvestu no meža koksni, ir jāiegulda ceļos. Šobrīd ir situācija, ka nauda tika ieguldīta meža ceļos, kuri tagad tika izņemti no mežsaimniecības plāna. Tie meži paliks rekreācijai. Savukārt vietās, kur nākotnē ir atļauta saimnieciskā darbība, nav ceļu, lai koksni izvestu, jo naudas to sakārtošanai vairs nav. Ceļi, kas tika izbūvēti, netiks izmantoti, un nauda ir aizgājusi nebūtībā. Mežizstrāde notiek un notiks tur, kur nav ceļa. Koksni varēs izvest tikai ziemā. Īsti nesaprotu, kāds ir Rīgas domes mērķis, izārdot un izpostot tik labi sakārtotu un meža nozares speciālistu pārraudzītu uzņēmumu. Bet sociālajos medijos pagaidu valdes locekle Anita Skudra stāsta, ka viņu mērķis ir pelnīt naudu pilsētai. Kādā veidā, ja visas pelnošās daļas ir sagrautas?

– Vēl pirms gada SIA Rīgas meži varēja lepoties ne tikai ar labiem darbības rezultātiem, bet arī ar saviem cilvēkiem, profesionāļiem meža nozarē, kas strādājuši šeit jau tad, kad te vēl bija tikai aģentūra, pēc tam piedalījušies SIA Rīgas meži izveidē un turpinājuši darbu otro gadu desmitu. Šobrīd var teikt, ka daļa lietpratīgāko speciālistu ir aizgājuši projām. Vai jums šī aiziešana ir sarežģījusi dzīves situāciju un radījusi problēmas?

– Manā dzīvē viss ir kārtībā. Pēc tam kad mani netieši piespieda parakstīt vienošanos par aiziešanu no SIA Rīgas meži, nepārtraukti zvanīja telefons ar jauniem darba piedāvājumiem. Šobrīd atkal esmu ražošanas daļas vadītājs vienā no lielākajiem Latvijas kokrūpniecības uzņēmumiem. Esmu saticis atsaucīgu un pretimnākošu uzņēmuma vadītāju un lieliskus darbabiedrus.

Taču ir ļoti sāpīgi uzzināt jaunumus par to, kas notiek SIA Rīgas meži.  Ilgus gadus tās bija mūsu otrās mājas, kurās, stundas neskaitot, ieguldījām sevi bez atlikuma. Mums tur ar gadiem bija izveidojies lielisks kolektīvs, kas viens otru atbalstīja un vajadzīgajā brīdī nāca talkā, lai palīdzētu tikt galā ar sarežģītākiem un grūtākiem risinājumiem. Tur nebija tādu cilvēku, īpaši jau vadībā, kas katru otro gadu mainījuši darbavietas, pārstaigājot laimi meklēdami desmitiem uzņēmumu. Tā arī nekādu paliekošu ieguldījumu no sevis nevienā no tiem neatstājot. Nesaprotot, ka pa īstam labus rezultātus darbā var gūt tikai tāds cilvēks, kuram ir atbilstoša izglītība konkrētajā jomā, zināšanas, kā arī prasme cienīt un novērtēt savu līdzcilvēku komandas devumu. Ne velti latviešiem ir teiciens: viens nav darītājs.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!