ERAB samazina visu Baltijas valstu ekonomikas izaugsmes prognozes

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) samazinājusi visu trīs Baltijas valstu ekonomikas izaugsmes prognozes šim un nākamajam gadam.

Jaunākās ERAB prognozes liecina, ka Latvijas IKP šogad pieaugs par 1,8%, nevis par 2%, kā tika lēsts februārī, bet nākamajam gadam ekonomikas izaugsmes prognoze samazināta par 0,1 procentpunktu līdz 2,4%.

Banka Igaunijas ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam samazinājusi par 0,4 procentpunktiem, bet nākamajam gadam par 0,6 procentpunktiem – līdz attiecīgi 1,3% un 2%.

Vienlaikus ERAB lēš, ka Lietuvas IKP gan šogad, gan nākamgad pieaugs par 2,6%, nevis par attiecīgi 2,8% un 2,7%, kā tika prognozēts februārī.

Baltijas valstu prognožu samazināšanu ERAB skaidro ar aizvien lielākām globālās tirdzniecības politikas neskaidrībām, ņemot vērā ASV lēmumu paaugstināt muitas tarifus. Banka norāda, ka ASV ieviestie augstie tarifi automobiļu un to detaļu importam smagi skars Vāciju, negatīvi ietekmējot eksportētājus Centrāleiropas un Baltijas valstīs.

Attiecībā uz Latviju ERAB skaidro, ka ASV tarifu tieša ietekme uz valsts ekonomiku ir ierobežota, taču tā tiek pakļauta netiešai ietekmei ar citu Eiropas Savienības valstu starpniecību. Banka prognozē, ka iedzīvotāju patēriņš Latvijā šogad pieaugs, pateicoties ienākumu un patērētāju pārliecības kāpumam. Sagaidāms, ka banku mājsaimniecībām un uzņēmumiem piešķirto aizdevumu palielināšanās atbalstīs patēriņu un investīcijas.

ERAB arī samazinājusi darbības reģiona valstu ekonomikas kāpuma prognozi šim gadam par 0,2 procentpunktiem – līdz 3%, bet 2026.gadā gaidīta 3,4% augšupeja.

ERAB ir 64 dalībvalstu, Eiropas Savienības un Eiropas Investīciju bankas kopīpašums. Tajā dominējošā loma ir Eiropas valstīm, tomēr lēmumu pieņemšanā piedalās arī vairākas citas valstis, tostarp ASV un Japāna. Tā ir dibināta 1991.gadā, lai palīdzētu bijušajām padomju bloka valstīm Eiropā un Vidusāzijā pāriet uz tirgus ekonomiku. Banka darbojas 29 valstīs.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


Subscribe
Paziņot par
guest

1 Comment
jaunākie
vecākie populārākie
Inline Feedbacks
View all comments
Economist
Economist
42 s. atpakaļ

Muldēt vajag mazāk. Bijušjām padomju bloka valstīm bija 35 GADI, lai adaptētos tirgus ekonomikai. Pietiekami arī bez nekādas ERAB. Toties gluži labi izzagšanai un vispār kleptokŗātiskas vadības izveidei.