EK piešķirs 4,2 miljonus eiro nelabvēlīgo laikapstākļu ietekmētajiem Latvijas lauksaimniekiem

Eiropas Komisija (EK) piektdien, pamatojoties uz Zemkopības ministrijas (ZM) sniegto informāciju, nolēma piešķirt 4,2 miljonus eiro Eiropas Savienības (ES) ārkārtas atbalstu Latvijas lauksaimniekiem šā gada nelabvēlīgo laikapstākļu radīto postījumu novēršanai.

Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) norāda, ka nelabvēlīgie laikapstākļi šogad, tostarp pavasara spēcīgās salnas un ilgstošās lietavas kopš maija, daudzviet Latvijā pilnībā vai daļēji izpostīja šā gada ražu, radot lielus zaudējumus lauksaimniekiem un apdraudot lauksaimniecības uzņēmumu ekonomisko dzīvotspēju.

Latvijai paredzētais 4,2 miljonu eiro ES ārkārtas atbalsts lauksaimniekiem ir jāizmaksā līdz 2026.gada 30.aprīlim. Tāpēc ZM ir sākusi darbu pie atbalsta izmaksas nosacījumu izstrādes un sāks sarunas ar lauksaimnieku organizācijām par atbalsta piešķiršanas nosacījumiem un praktisko īstenošanu.

Kā zināms, Ministru kabinets 5.augustā ārkārtas sēdē aptaujas kārtībā nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā līdz 2025.gada 4.novembrim.

Zemkopības ministrija (ZM) tolaik skaidroja, ka, pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem, 2025.gada maijā un jūnijā nokrišņu daudzums ievērojami pārsniedza mēneša normu, applūdinot lauksaimniecības zemes valsts vidienē un austrumu daļā. Maijā kopējais nokrišņu daudzums Latvijā sasniedza 84,7 milimetrus, kas ir par 68% virs mēneša normas, jūnijā – 91,1 milimetru, kas ir par 30% virs mēneša normas, jūlija pirmajās desmit dienās – 25,6 milimetrus, kas ir par 12% virs normas, bet jūlija otrajās desmit dienās 35,1 milimetru, kas ir par 40% virs normas.

ZM pauda, ka lauksaimniekiem ir gan ilgtermiņa finanšu saistības, gan noslēgtas līgumattiecības ar partneriem un pircējiem, tostarp par saražotās produkcijas piegādi. Taču nelabvēlīgās situācijas dēļ lauksaimniecībā, ko radījušas ilgstošas lietavas un plūdi, pastāvēja nopietnas bažas par saimnieku spēju pildīt uzņemtās saistības, īpaši līgumsaistības, kuru nepildīšana var radīt tiesiskus un finanšu riskus.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!