Turpinot “Rail Baltica” tilta pār Daugavu izbūvi Rīgā, martā sākti pirmā balsta būvniecības darbi upē. Balsta konstrukcijas izbūve notiks no baržas, izmantojot īpašu aprīkojumu, kā arī pirmajā darbu posmā, rievsienu konstrukcijas izbūvē, iesaistot ūdenslīdējus, informē būvnieki “Bererix”.
Jaunā “Rail Baltica” tilta pār Daugavu pirmās kārtas būvdarbi kopumā izmaksās gandrīz 20 miljonus eiro,
sacīja par dzelzceļa projekta “Rail Baltica” īstenošanu Latvijā atbildīgā SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” (EDzL) valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.
Marta vidū uzsākti gultnes tīrīšanas darbi tilta balsta zonā. Daugavā joprojām atrodas pēc kara izbūvētā pagaidu tilta konstrukcijas, tāpat atrodami arī dažādi citi nogrimuši elementi.
Pirmais tilta balsts Daugavā tiks būvēts no baržas – būvnieks izbūvēs taisnstūra formas rievsienas konstrukcijas vienlaikus ar pāļu urbšanu, kas sasniegs dolomīta slāni. Pēc tam upes gultnē starp rievsienām tiks izbūvēta masīvplātne, lai novērstu ūdens spiedienu uz betonējamo režģogu.
Nākamais darba posms būs sausas vides radīšana balsta izbūves telpā. Ūdeni atsūknēs, izmantojot īpašu ekipējumu un ūdens sūkņus. Pēc tā izbūves uzsāks arī paša balsta izbūvi. Kopumā šos darbus plānots paveikt līdz rudens sākumam.
Attālums starp jauno un esošu dzelzceļa tiltu būs robežās no 5 līdz 10 metriem.
Lai nodrošinātu esošā tilta konstrukciju stabilitāti būvniecības laikā, arī šajā “Rail Baltica” Rīgas Centrālā mezgla daļā “Bererix” ir uzstādījis monitoringa sistēmu – sensorus, kuri automatizēti 24 stundas diennaktī monitorē esošā tilta galvenās nesošās konstrukcijas un informē par kustībām vai vibrācijām, kas var rasties būvniecības darbu laikā.
Pirms darbu uzsākšanas notika kompleksa ģeotehniskā Daugavas izpēte projekta zonā – ar dažādu ārvalstu speciālistu iesaisti notika upes gultnes uzmērīšana, gan ūdens plūsmas un ledus monitorēšana dažādos gadalaikos. Ņemta vērā arī Rīgas hidroelektrostacijas darbība un ūdens plūsmas potenciālā ietekme uz jaunā tilta konstrukcijām.
Ņemot vērā pilsētas vēsturi, jau projektēšanas laikā notika nesprāgušās munīcijas izpēte, ko turpinās arī tilta izbūves laikā.
Būvniecības darbi netraucēs brīvai kuģu un laivu kustībai Daugavā citu laidumu navigācijas zonās, taču tā tiks ierobežota jaunā tilta balsta izbūves zonā.
“Rail Baltica” dzelzceļa tilts pār Daugavu būs aptuveni vienu kilometru garš ar diviem Eiropas standarta sliežu platuma (1435 mm) ceļiem.
Tiltam paredzēta arī gājēju un velobraucēju kustībai piemērota josla ar vairākām pieejām.
Jaunais tilts sāksies pie Lastādijas ielas, šķērsos Daugavu, Zaķusalu, Mazo Daugavu, un beigsies pie Mūkusalas ielas. Eiropas mērogā tilts ir diezgan unikāls, jo, ievērojot dzelzceļa slodzes un projekta tehniskos risinājumus, laidumu konstrukcijas augstums ir salīdzinoši mazs pret tā garumu, norādīja būvnieki.
Kā zināms, pilnsabiedrībā “BeReRix” apvienojušies Beļģijas būvniecības uzņēmums “Besix Group”, Latvijas būvnieks “Rere būve” un Itālijas būvnieks “Rizzani de Eccher”, lai īstenotu Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas kompleksa, jaunu Eiropas platuma sliežu un dzelzceļa tilta pār Daugavu, uzbēruma un pieguļošās infrastruktūras projektēšanu un būvniecību.
“Rail Baltica” projekts, kurā pēdējā laikā izgaismojas problēmas ar termiņu ievērošanu un finansējuma apgūšanu, paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma – 1435 milimetru – dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Sākotnēji bija paredzēts, ka “Rail Baltica” izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, bet iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka tās ir būtiski pieaugušas. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līniju “Rail Baltica” plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.
Valsts drošības dienests (VDD) pagājušā gada darbības pārskatā uzsvēris, ka, neraugoties uz esošajiem sarežģījumiem, turpmāka “Rail Baltica” infrastruktūras izbūves aizkavēšanās nav pieļaujama un projektā ir nepieciešama mērķtiecīga risku pārvaldība.
No lsm.lv
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Tilts būs vajadzīgs RB pasažieriem un kravām.
Tā arī nesapratu kāpēc tilts nebūs vajadzīgs…
Kur pamatojums pretenciozajam virsrakstam? Cik ilgi var turēties pie “nabas saites” ar Krieviju, kurā demokrātiskā pārvalde var sākties ne ātrāk kā pēc divām paaudzēm. “Pateicoties ” ciešanām saitēm ar Krieviju , kurā valdošais politizēti-kriminālais biznesa modelis tika kopēts un dominēja Latvijā 90-tajos gados un turpina ietekmēt arī šodien. Tāpēc jau mēs esam tur, kur esam un attīstības tempos salīdzinot ar 1. Republikas 20 gadiem stipri atpaliekam. Jebkura infrastruktūras izbūve, kas atsaista no Krievijas un piesaista Rietumu pasaulei ir tikai apsveicama.
Pie tā ka LV šodien neattīstīta ir vainīgi pilnīgi citi iemesli. 1. Republikas laikā Latvija bija neatkarīga, un rūpējās par savu labklājību. Šodienas Latvija kā izstājās no vienas savienības tā nedomājot otrā uzreiz iekšā. Šajā savienībā Latvija rūpējas par citu valstu labklājību. Savu saražoto elektrību pa lēto pārdod biržā bet pērk no Skandināvu biržas pa dārgo. Savos mežos ļauj saimniekot zviedru pensiju fondiem, nejau latviešu, Latvijas zemniekiem vienas no mazākajām subsīdijām ES. Visas Padomju savienības atstātās rūpnīcas arī pēc ES pavēles likvidēja, uzlika tādas kvotas ka rūpnīcām bija jāslēdzas. Lietuvieši pat Ignalinas AES slēdza lai iestātos ES, pēc tā momentā… lasīt vēl »
Gatavi darīt visu! Tikai lai varētu NEBŪVĒT Latvijas drošībai nepieciešamo dzelzceļu uz Eiropu. Nožēlojami un noziedzīgi…
Tilts un savienojums ar lidostu ir vajadzīgs tikai vietējiem fantazētājiem un projektu realizētājiem. Savienojumam ar Eiropu pietiks ar Latvijas šķērsojumu un staciju pie Salaspils. Tam arī ES iedotu naudu. Pārējais ir stulbeņu un idiotu slapjie sapnīši par to ka Eiropa iedos vairāk naudas no ko nofenderēt. Tāpēc arī iesāka naudu tērēt tur kur nevajadzēja, tas ir Rīgas stacijai kā arī Lidostai un tiltam. Cerēja ka piespiedīs Eiropu pie sienas ar ģeopolitiski svarīgo projektu. Eiropa netaisās apmaksāt vietējo fendermaņu vēlmes tāpēc nauda jāmeklē pašu valsts budžetā un tur tās nav. Nato nav vajadzīgs savienojums ar lidostu nekādā mērā. Arī Rīgas centrālā… lasīt vēl »
Attālumam starp tiltiem jābūt vismaz 1 km. Savādāk būvējot ( pāļojot) jauno tiltu i sabruks vecais, būs divi zaķi ar vienu šāvienu.
tas nu gan būtu trakums
Vai ir atbilde tam, cik tas ir nepieciešams tautai, pirms darīt?
A kā politiķi savādāk naudiņu apmazgās, ar kapeikām jau nav aršana. Kāpēc par to nesamerīgo slepeno Covid 19 vakcīnu iepirkumu ir klusums??? Kariņš vairs nevarēs draudēt no saviem varas augstumiem un laiks atšķetināt arī OIK afēru, cik miljonus nopelnīja politiķi, cik miljardus pazaudēka LV ekonomika un Latvijas tauta??????
Normāla zagļu varza!!
Ir nu gan cilvēki! Mērkaķojas manā vietā.
Ko tik lēti? Vai tad Latvijā nauda jau beidzās? Tak vēl nesen, sākot vadīt valdību, Kariņš teica ka naudas esot tik daudz kā vēl nekad, ļoti daudz naudas. Kaut kā dīvaini, Kariņš atkāpjas un naudas arī vairs nav.
Man tas ir vajadzīgs.
Tilts-Uz nekurieni…
viens tāds jau ir Kurzemē