Bērnu slimnīca spriež, ko darīt tālāk – strādāt ar zaudējumiem vai ierobežot pakalpojumus

Ar pašlaik budžetā piešķirtajiem līdzekļiem nepietiks, lai 2023.gadā nosegtu visas Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) vajadzības, kas saistītas ar ārstniecību un aprūpi, pavēstījis slimnīcas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols.

Viņš norāda, ka

slimnīcai šo gadu nāksies vai nu plānot tā, ka finanšu gads tiks noslēgts ar zaudējumiem, vai arī limitēt sniegto valsts apmaksāto pakalpojumu daudzumu.

Tā kā par bērniem sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kas tiek apmaksāti no valsts budžeta, pacientiem nav jāveic līdzmaksājums, BKUS netiek izskatīts scenārijs par līdzmaksājuma apjoma celšanu vai maksas pakalpojumu paplašināšanu, ko apsver citās Latvijas slimnīcās. Pieejamībai ārstniecības pakalpojumiem jāizriet no pacienta vajadzībām, nevis ģimenes maksātspējas, uzsver Ābols.

Šobrīd lēmums, kā rīkoties līdz gada beigām, nav pieņemts, jo vēl joprojām nav skaidrības, cik lieli valsts budžeta līdzekļi tiks piešķirti BKUS 2023.gadā. Precizēts budžeta apjoms tiek solīts tikai pēc Lieldienu brīvdienām, tāpēc šobrīd detalizēti spriest par tā izmantošanu ir pāragri,

sacīja Ābols.

Pēc viņa paustā, ar pašlaik piešķirtajiem līdzekļiem nepietiks, lai 2023.gadā nosegtu visas BKUS vajadzības, kas saistītas ar ārstniecību un aprūpi.

Ierobežotie līdzekļi, ar kuriem nākas un nāksies iztikt šajā gadā, var nodarīt kaitējumu bērnu veselības aprūpei ilgtermiņā.

Jau šobrīd slimnīcā pauž bažas par bērnu veselības aprūpes speciālistu aizplūšanu no valsts slimnīcas uz privāto sektoru, kur ir iespēja saņemt konkurētspējīgu atalgojumu, sniedzot maksas pakalpojumus.

Turklāt veselības aprūpē kopumā arvien skaudrāk ir jūtams speciālistu trūkums, atzina Ābols, norādot, ka valsts slimnīcās trūkst speciālistu, kas veic radioloģiskos izmeklējumus – gan ārsti, gan asistenti izvēlas strādāt privātās medicīnas iestādēs. BKUS īpaši jūtams jauno ārstu trūkums, jo studējošie reti izvēlas ar bērnu veselības aprūpi saistītās specialitātes.

“Tāpēc sāpīgs zaudējums ir katrs pediatrs, kurš nolemj turpmāk strādāt kādā no reģionālajām slimnīcām vai privātā veselības aprūpes iestādē. Tāpat slimnīcā jūtams, ka trūkst bērnu ginekologu un oftamologu.

Ja no Bērnu slimnīcas uz privāto sektoru šogad aiziet vēl vairāki speciālisti, tas jau tuvākajā laikā var radīt situāciju, ka rindas pie speciālistiem uz konsultācijām un izmeklējumiem kļūst vēl garākas. Līdz ar to cietīs bērnu veselība, jo rindu pagarināšanās nesīs līdzi risku, ka ārstēšana tiks uzsākta novēloti,”

sacīja Ābols.

Atlikušajiem gada deviņiem mēnešiem slimnīcām trūkst 78 miljonu eiro valsts apmaksāto pakalpojumu nodrošināšanai pacientiem, iepriekš sacīja Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.

Kalējs uzskata, ka Finanšu ministrijai ir jāgatavo informatīvais ziņojums valdībai, lai varētu esošajai situācijai rast risinājumu.

Ja papildu finansējums netiks piešķirts, tad septembrī slimnīcas būs spiestas pārtraukt valsts apmaksātu pacientu plānveida ārstēšanu un pacientiem par pakalpojumiem būs jāmaksā pašiem, brīdina Kalējs.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: nra.lv