Cik pievilcīga Latvija pērn bijusi ārvalstu investoriem? Salīdzinot ar 2022. gadu, investīciju apjoms audzis par 30%. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) dati liecina, ka pērn realizēti 46 investīciju projekti un piesaistītas ārvalstu investīcijas gandrīz 619 miljonu eiro apmērā, radītas 2500 jaunas darba vietas, vēsta Latvijas Radio.
Trīs nozares, kurās pērn piesaistīts visvairāk ārvalstu investīciju, bija nozares ar augstu pievienoto vērtību – viedā enerģētika, bioekonomika un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozare.
Bioekonomika realizēti 12 projekti, IKT – 10, viedās enerģētikas jomā – 7, fotonikas un viedo materiālu jomā – 6, biomedicīnā – 3 projekti,
LIAA Investīciju piesaistes nodaļas vadītājs Vilis Zinkevičs nosauca trīs nozīmīgākos no 46 pērn realizētajiem investīciju projektiem.
“Viens no nozīmīgākajiem notikumiem, protams, investīciju piesaistē bija darījums ar “Severstaļ” pārņemšanu,” sacīja Zinkevičs.
Šis sankcijām pakļautais uzņēmums “faktiski tika pārņemts ar milzīgu mūsu pārstāvniecības Itālijā ieguldījumu, sadarbībā ar vairākām ministrijām, Eiropas Komisiju, valdību, tā kā šis ir nozīmīgs panākums,” norādīja LIAA pārstāvis.
“Vēl viens, ko varētu minēt biomedicīnas nozarē, ir “Roshe” darbības paplašināšanās Latvijā. Šajā projektā plānots izveidot tuvu 200 jaunu, labi apmaksātu darbavietu, kvalificētu darbinieku iesaiste tiks īstenota tuvākajā laikā. Pieminēšanas vērts ir arī fabrikas “Schneider Electric” ražotnes Latvijā paplašināšanās,” stāstīja Zinkevičs.
“Runājot par valstīm, no kurām šīs investīcijas ir visvairāk ieplūdušas 2023. gadā, jāmin, ka tās nemainīgi ir Ziemeļvalstis – Norvēģija, Somija, Zviedrija, arī Dānija, arī mūsu kaimiņvalstis Lietuva, Igaunija pietiekami aktīvi iegulda Latvijā, jāpiemin arī Vācija un Nīderlande,” atklāja LIAA pārstāvis.
Šobrīd Latvijā uzsākti 140 investīciju projekti, iespējams, daļa no tiem arī netiks īstenota.
LIAA apkopojusi datus tikai par tiem projektiem, kas izmanto LIAA atbalsta programmas.
No realizētajiem 46 projektiem divdesmit četri ir ar lokāciju Rīgā un Pierīgā, 12 Kurzemē, četri Vidzemē, bet pa trīs projektiem realizēts Latgalē un Zemgalē.
“Ļoti aktīva šobrīd ir Kurzeme, kas lielā mērā saistīts, protams, arī ar enerģētikas projektiem – piekraste, ostas, tāpat iespēja pieslēgties Kurzemes lokam – tie ir daži no faktoriem, kas ir veicinājuši Kurzemes kā investīcijām pievilcīgas vietas vai reģionā, var teikt, otro vietu aiz Rīgas un Pierīgas,” skaidroja Zinkevičs.
Ārvalstu investoru padomes valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska stāstīja, ka uzkrātās ārvalstu investīcijas Latvijā ir par 10 miljardiem eiro mazākas nekā pārējās Baltijas valstīs un tas liecina, ka investīciju vide Latvijā nav tik pievilcīga kā kaimiņvalstīs.
“Investīciju pievilcību arī ietekmē iekšēji faktori, un diemžēl Latvija šeit nav izdarījusi ļoti daudz mājasdarbu, kuriem joprojām vajadzētu pievērst uzmanību. Viens ir, kā mūsu cilvēkus labāk iesaistīt ekonomikā un tajā mainīgajā biznesa vidē un darba tirgū. Otrais punkts ir efektīva valsts, lai administratīvais slogs ir mazs,” norādīja investoru padomes vadītāja.
“Kapitāla tirgus, manuprāt, ir ļoti svarīgi, lai pierādītu jaunajiem investoriem, ka šī ir tā zeme, kurā ir tirgus, kurā varētu ieguldīties. Un, protams, pēdējais, bet ne mazsvarīgais jautājums, ir ēnu ekonomikas mazināšana. Ēnu ekonomikai ir graujošs efekts gan uz nodokļu ieņēmumu summu, gan arī uz godīgās konkurences kultūru, līdz ar to šie četri mājas darbi ir svarīgi valdībai,” viņa stāstīja.
Zlata Elksniņa-Zaščirinska arī uzsvēra, ka gandrīz pusi jeb 47% no nodokļiem Latvijā samaksā uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu, tāpēc svarīgi ne tikai piesaistīt jaunus investorus, bet arī darīt visu iespējamo, lai Latvijā jau esošie investori turpina investēt valsts ekonomikā.
LIAA stratēģijā izvirzītie mērķi laika posmā no 2023.–2025.gadam ir piesaistīt investīcijas 2 miljardu eiro apmērā, nodrošinot 7500 jaunu darbavietu izveidi. 2024. gadā LIAA izvirzītais mērķis ārvalstu investīciju piesaistei ir 660 miljoni eiro.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Lai dzīvo Latvija!