Rit trešais kara gads kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, un Kremlim noteiktās sankcijas nav devušas iecerēto skādi agresora ekonomikai. Maskava spēj gana labi atrast dažādus ceļus, kā Rietumu noteiktos ierobežojumus apiet un šeit būtiska loma spēlē arī Latvijas teritorija, vēsta TV3 Ziņas.
Nu jau trīspadsmit Eiropas Savienības sankciju kārtas vērstas pret Krieviju. Ar šo ekonomisko un cita veida ierobežojumu vilni iecerēts agresorvalsts ekonomiku spiest uz ceļiem, pasliktināt tur dzīves līmeni un traucēt nozarēm, kas svarīgas okupantu kara mašīnai.
Par spīti tam starptautiskā tirdzniecība nav ne tuvu apstājusies, un tur liela loma Latvijai kā robežvalstij ar agresoru. Vēl jo vairāk – Somijā robežpunkti slēgti, līdzīgi Narvā, Igaunijā, arī atsevišķi pie mums aizvērti, kas nozīmē, ka joprojām atvērtajās robežas šķērsošanas vietās ar Krieviju un tās sabiedroto Baltkrieviju milzu pieplūdums un rindas.
Muitniekiem darba pilnas rokas, sekojot līdzi iespējamiem pārkāpumiem, un fūrēm var nākties gaidīt pat nedēļu. Un sankcijas arī apiet, visbiežāk, izmantojot kādas trešās valstis.
Mūsu muitnieki gan pērn, gan arī šogad sūta informācijas pieprasījumus uz Centrālāziju, taujājot vai jūs vispār sūtījāt vai pasūtījāt attiecīgo kravu. Ne vienmēr atbild, bet, kad tas notiek, atbildes atsēdina. Vairāk nekā 60% gadījumu tās ir negatīvas.
Visbiežāk mūsu muitnieki noraida lopbarības, koksnes, metāla izstrādājumu, elektroierīču un rezerves daļu kravas. Pēdējos gados VID sākti simtiem kriminālprocesu par iespējamu sankciju apiešanu, padsmit nodoti prokuratūrai kriminālvajāšanai. Te gan ieskicējusies problēma.
Jebkuras neatļautas šampānieša pudeles vešana pāri robežai automātiski nozīmē birokrātiski sarežģītu kriminālprocesu. Plānots noteikt, ka par mazākiem pārkāpumiem varētu būt administratīvā atbildība, lai izmeklētāji var koncentrēties uz, tā teikt, lielajām lietām. Šādu pieeju atbalsta arī Finanšu izlūkošanas dienestā, kas ir galvenā institūcija Latvijā, kad runa par sankcijām. Arī šajā iestādē dramatiski pieaudzis viss saistībā ar šo ierobežojumu apiešanu.
Muitu politiski pārraugošajā Finanšu ministrijā norāda – situācija uz austrumu robežas nav vienkārša, bet nav arī ārkārtēja. Centrālāzijas problemātika ir atsevišķs stāsts.
Briseles 14. sankciju paketē plānots pielīdzināt sankcijas Baltkrievijai ar tām, kas piemērotas Krievijai. Vienu sankciju apiešanas ceļu tas palīdzētu noslēgt, taču, ko darīt ar Kremlim izdevīgo, kara mašīnu barojošo un nu jau labi iestaigāto Centrālāzijas taciņu, skaidrs nav.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Kopš Baltkrievija ieviesusi bezvīzu režīmu Latvijas pilsoņiem es ar draugiem dažreiz nedēļas nogalēs ar auto braucu nelielā braucienā uz Baltkrieviju. 5dienās pēcpusdienā ātrāk beidzam darbu izbraucam un 7dien vakarā atgriežamies. Aizbraucot uz turieni pats var pārliecināties kā cilvēki tur dzīvo, kādas cenas, kādas preces veikalos, parunāties ar cilvēkiem un salīdzināt ar tiem meliem un propagandu ko stāsta LV mediji par Baltkrieviju. Es atvainojos, bet te stāsta pilnīgu feiku, tāpēc arī tos robežkontroles punktus slēdz, lai cilvēki nevarētu braukt un redzēt kā cilvēki tur dzīvo. Tā lai būtu pieejams tikai “pareizais” viedoklis no oficiālajām ziņām. Kopš sācies karš mēs speciāli pievērsām… lasīt vēl »
Dienēju Baltkrievijā, Bobruiskā un dikti labi redzēju viņu dzīvi-ar lopiem zem viena jumta.
Par kura gadsimta kuru desmitgadi Jūs runājat? Izklausās pēc pagājušās tūkstošgades pēdējā gadsimta vidus. Kopš tiem laikiem pasaule jau n- reizes pilnībā izmanījusies. Es rakstu par mūsdienām.
Šis vēl no korķa nav nokāpis dzīvo 20g.s