Jānis Paiders

Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs

Dzimšanas gads:

Izglītība:

  • 2014 – 2017 Studijas Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes Zinātņu Fakultātē, ģeogrāfijas doktora studiju programmā (pabeigta programma, nepabeigta disertācija par tēmu: Kvanitatīvo telpiskās analīzes metožu pielietojums Latvijas Saeimas vēlēšanu rezultātu analīzē)
  • 2012 – 2015: Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes Zinātņu Fakultāte, iegūts dabaszinātņu maģistra grāds ģeogrāfijā
  • 2009 – 2012: Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes Zinātņu Fakultāte, iegūts dabaszinātņu bakalaura grāds ģeogrāfijā
  • 2006 – 2009: Rīgas Franču Licejs, vidējā izglītība
  • 1997 – 2006: Rīgas Hanzas Vidusskola, pamatizglītība

Profesija:

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas:

  • Rīgas metropole 2040 (2024). Pārvaldāma, dzīvojama, inovatīva, Viesturs Celmiņš, Sergejs Gubins, Niklāvs Paegle, Jānis Paiders, Dagnija Smilga, Uldis Spuriņš, Malvīne Stučka, Arkādijs Zvaigzne, LaSER Latvijas Stratēģijas un Ekonomikas Risinājumu Institūts
  • Paiders J. & Paiders J. (2013). EU Border Proximity Effect On Political Choice In Parliamentary Election Of Latvia. Regional formation and development studies. 1 (9)Klaipeda: Faculty of Social Sciences Klaipėda University.- 114 – 123 pp.
  • Paiders J. & Paiders, J. (2013). Basic Factors Of Parlieanment Election Results In The Rural Areas Of Latvia. Research For Rural Develpoment 2012. Annual 18th International Scientific Conference Proceedings. Latvia University of Agriculture 184 – 191 pp
  • Paiders J. & Paiders J. (2013) Quantitative Analysis of Spatial Indicators in the Case of Varying Administrative Boundaries. Regional Formation and Development Studies. Journal of Social Sciences No2 (10).- Klaipeda: Faculty of Social Sciences Klaipėda University.- 157-166 pp.
  • Paiders J. & Paiders J. (2012) Quantitive measurment of Cross-Border Interactions (Example of Africa). Regional formation and development studies. No1.- Klaipeda: Faculty of Social Sciences Klaipėda University.- 74 -82 pp.
  • Paiders J. & Paiders J. (2010) Measuring Influence of Neighbour Effect on Sustainable Development of Countries. Human Resources – the Main Factorof Regional Development.- Journal of Social Sciences No3.- Klaipeda: Faculty of Social Sciences Klaipėda University.- 29-35 lpp.

Grāmatas: NAV

    Politiskā pieredze, vēlēti amati:

    • NAV

    Dalība partijās:

    • NAV

    Dalība komercsabiedrībās:

    • NAV

    Darba pieredze:

    • IZM valsts sekretāra pienākumu izpildītājs (2025.g.20.marts-16.jūnijs);
    • IZM valsts sekretāra vietnieks cilvēkkapitāla, zinātnes un inovāciju attīstības jautājumos (2023-2025);
    • IZM Augstākās izglītības, pētniecības un inovāciju departamenta direktors (2023.g.augusts-oktobris);
    • IZM Augstākās izglītības, pētniecības un inovāciju departamenta direktora vietnieks pētniecības jautājumos (2020-2023);
    • IZM RIS3 analīzes nodaļas vadītājs (2018-2020);
    • IZM vecākais eksperts ( 2016-2018);
    • IZM eksperts (2014-2016);
    • IZM vecākais speciālists (2014)

    Parādsaistības:

    • 97 955.86 EUR

    Papildu informācija:

    • 2025.gada 17. jūnijā, pēc teju pusotra gada ilgas neskaidrības un intensīviem meklējumiem, Izglītības un zinātnes ministrija beidzot sagaidījusi pastāvīgu administratīvo vadītāju – Ministru kabinets apstiprina Jāni Paideru Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra amatā;
    • Jānis Paiders ir talantīgs jaunās paaudzes vadītājs, kurš IZM strādā jau kopš 2014.gada, veiksmīgi pārraugot gan augstākās izglītības, gan zinātnes jomu. Strādājot ministrijā, viņš ir nodrošinājis tādas būtiskas pārmaiņas kā augstskolu snieguma finansējuma ieviešanu kopš 2015.gada, kā arī kopš 2018.gada ir nodrošinājis Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) monitoringa sistēmas ieviešanu, kas ir būtiski sekmējusi zinātnes un inovāciju nozarei nepieciešamo analīzi un bijusi pamatā tālāko investīciju programmu izveidē vai pilnveidē;
    • Paiders ir nodrošinājis 2019.gada zinātnisko institūciju starptautiskā novērtējuma īstenošanu un tā rezultātu ieviešanu tālākajā zinātnes finansēšanas sistēmā, kā rezultātā tika izveidots un no 2022.gada ieviests jauns zinātnes bāzes finansējuma modelis, kura ietvaros zinātniskajām institūcijām piešķirtais finansējums balstās uz sasniegtajiem rezultātiem. Ar kolēģiem kopā arī izstrādājis Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam, kas ir galvenais ietvars šī perioda nozares politikai.
        Subscribe
        Paziņot par
        guest

        0 Comments
        jaunākie
        vecākie populārākie
        Inline Feedbacks
        View all comments