Tramps sadala NATO valstis “rātnajās” un “nerātnajās” – ko tas nozīmē Baltijas reģionam?

ASV politikas virzieni NATO ietvaros atkal nonākuši uzmanības centrā.

Izdevums Politico vēsta par ASV prezidenta un NATO smagsvara kārtējām rotaļām – Trampa administrācija ir izveidojusi neoficiālu sarakstu: sabiedroto iedalījumu “rātnajos” un “nerātnajos” – labajos partneros un valstīs, kuras uzskata par nepietiekami atsaucīgām. Šāda pieeja, kas balstās gan militārajā ieguldījumā, gan politiskajā lojalitātē, varētu ietekmēt ASV militāro klātbūtni Eiropā un radīt jaunu dinamiku alianses iekšienē.

Saskaņā ar Politico ziņoto, Baltijas valstis – Latvija, Lietuva un Igaunija – šajā sarakstā ierindotas kā “pozitīvs piemērs “rātno” valstu ailē. ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets esot raksturojis Baltiju kā “uzticamus sabiedrotos”, kuri varētu saņemt “īpašu labvēlību”. Šāds vērtējums nav nejaušs: Baltijas valstis jau gadiem konsekventi izpilda NATO prasību par aizsardzības izdevumu procentiem no IKP un aktīvi piedalās alianses kopīgajās operācijās.

Kas slēpjas aiz “nerātno saraksta” idejas

Politico raksta, ka Vašingtonā tapis iekšējs dokuments, kurā NATO dalībvalstis tiek vērtētas pēc to gatavības atbalstīt ASV militārās iniciatīvas, tostarp operācijas Tuvajos Austrumos. Tās valstis, kuras tiek uzskatītas par nepietiekami atsaucīgām, varētu saskarties ar ASV politisku vai militāru “vēsumu”, savukārt lojālākie partneri – ar pretēju attieksmi.

Lai gan konkrēti mehānismi nav publiski zināmi, Politico avoti norāda uz vairākiem iespējamiem scenārijiem: ASV spēku pārvietošanu no “nerātnajām” valstīm uz “rātnajām”, ierobežojumiem militārās tehnikas pārdošanā vai pastiprinātu politisko spiedienu.

Baltijas valstīm – potenciāls drošības ieguvums

Baltijas reģionam šāda pieeja varētu nozīmēt relatīvu drošības stiprinājumu. Ja “nepaklausīgo un paklausīgo” saraksts nav kārtējais Trampa joks, un ASV patiešām izvēlētos koncentrēt spēkus tajās valstīs, kuras tiek uzskatītas par uzticamām un prognozējamām, Baltija varētu kļūt par vienu no galvenajiem ieguvējiem. Reģions jau šobrīd ir viens no stratēģiski jutīgākajiem NATO punktiem, un jebkura ASV klātbūtnes palielināšana būtu būtisks signāls gan sabiedrotajiem, gan potenciālajiem pretiniekiem.

Vienlaikus šāda politika arī rada bažas Eiropā. Daļa NATO valstu uzskata, ka sabiedroto iedalīšana “labajos” un “sliktajos” varētu vājināt alianses vienotību un radīt nevajadzīgu spriedzi laikā, kad Eiropas drošības vide ir īpaši trausla.

Signāls, ko Baltijas valstis nedrīkst ignorēt

Ja tas nav Trampa kārtējais joks, Baltijas valstis šajā situācijā nonāk labvēlīgā pozīcijā, taču tas nenozīmē, ka varam atslābt. ASV politika pēdējos gados ir kļuvusi neprognozējamāka, un jebkura administrācijas maiņa vai prioritāšu pārbīde var radīt jaunas realitātes. Tāpēc Baltijas valstīm ir būtiski turpināt demonstrēt konsekventu aizsardzības politiku un aktīvu iesaisti NATO darbā.

Politico rakstītais kārtējo reizi atgādina, ka Baltijas drošība joprojām lielā mērā balstās uz spēju saglabāt ASV interesi un uzticību. Pašlaik šī interese šķiet stabila – taču starptautiskajā politikā nekas nav garantēts.

Avots: Politico

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!