“Rail Baltica” pārmiju iepirkuma dēļ, kurā formāla iemesla dēļ izslēdza pretendentu ar 267 miljonus lētāku piedāvājumu, premjere Evika Siliņa šonedēļ ierosināja dienesta pārbaudi – politiķi uzskata, ka iepirkuma rīkotājs “RB Rail” varēja rīkoties citādāk un ar šādām nejēdzībām pamato topošo iepirkumu sistēmas reformu, vēsta “Nekā personīga”.
Reformai bija jāievada jauna ēra, kur galvenais mērķis būs nevis ievērot procedūras, bet tikt pie labākā līguma. Bailes, ka birokrātijas mazināšana pavērs iespējas negodprātīgiem darījumiem, Saeimā radikālo reformu mīkstinājušas.
Pirms diviem gadiem bagāto valstu klubiņš OECD novērtēja Latvijas ekonomiku. Eksperti kritizēja Latvijas iepirkumu sistēmu, ieteica to centralizēt un padarīt atklātākus tā sauktos zemsliekšņa iepirkumus. Tie ir darījumi līdz 20 tūkstošiem eiro būvniecībā un 10 tūkstošiem citām precēm un pakalpojumiem. Iestādes tos var slēgt bez jebkādas procedūras un nevienam neatskaitīties.
Pēc šī ziņojuma arī Valsts kontrole ķērās pie iepirkumu sistēmas revidēšanas un secināja, ka tā ir apaugusi ar nesamērīgu birokrātiju, ir jāvienkāršo, un sliekšņi jāpārskata. Pirms gada darba grupa koalīcijas politiķu vadībā ķērās pie sistēmas reformēšanas. Secināja, ka viss radikāli jāmaina līdz līmenim, ko regulē Eiropas direktīvas – 5,5 miljoniem būvniecībai un 143 tūkstošiem visam pārējam. Pagājušā gada augustā valdība reformu apstiprināja.
Cik valsts iestādes un pašvaldības tērē zemsliekšņa iepirkumos, neviens nezina. Aplēses svārstās no dažiem desmitiem līdz vairākiem simtiem miljonu eiro.
“Nekad neesam rūpējušies par šo izmaksu. Es ceru, ka divu vai trīs gadu laikā mēs nonāksim pie tā, ka mēs spējam noteikt, ka izmaksas ir optimālas,” norādīja Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”).
Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs Artis Lapiņš sacīja, ka ir notikusi pārāk liela koncentrēšanās uz procedūru. “Mēs pazaudējam to, ka rezultātā mēs, iespējams, nonākam pie ievērojami dārgāka piedāvājuma un dārgāka līguma, kurš nereti vēl sadārdzinās pat līguma izpildes laikā,” viņš sacīja.
Atceļot smagnējo procedūru, politiķi solīja, ka ietaupījums sasniegs pat 237 miljonus eiro – 4% no visas iepirkumos gadā tērētās naudas. Korupcijas riskus vajadzēja novērst vēl vienai inovācijai – valsts uzņēmumiem un iestādēm jāpublisko visi tēriņi, ieskaitot zemsliekšņa darījumus. Finanšu ministrs reformu vēlējās ieviest jau šogad, bet Saeimā tā iestrēga.
Elektronisko iepirkumu sistēmas dati liecina, ka pagājušajā gadā valsts sektorā zem 5,5 miljonu sliekšņa tika slēgti divarpus tūkstoši būvniecības līgumu. To kopējā summa bija nedaudz virs miljarda eiro. Tā ir vairāk nekā trešā daļa no visu būvniecības līgumu vērtības.
Šī ir absolūti lielākā daļa visu pērn noslēgto būvniecības līgumu. Elektronisko iepirkumu sistēmā esošie dati liecina, ka tikai 123 iepirkumi bija virs šī sliekšņa. Visvairāk darījumu, kas turpmāk skaitītos mazi un par ko nebūtu jārīko iepirkums, bija “Latvijas Valsts ceļiem”, “Sadales tīklam, Ogres un Saldus pašvaldībai, “Latvijas valsts mežiem” un “Valsts nekustamajiem īpašumiem”.
Būvniecības līgumi EIS sistēmā zem 5,5 miljonu eiro sliekšņa 2025.gadā
Valmieras novada pašvaldība – 23,88 milj. EUR (77 līgumi, 39 iepirkumos)
VSIA “Latvijas Valsts ceļi” – 63,80 milj. EUR (192 līgumi, 59 iepirkumos)
AS “Sadales tīkls” – 41,92 milj. EUR (396 līgumi, 35 iepirkumos)
Ogres novada pašvaldība – 30,10 milj. EUR (41 līgums, 24 iepirkumos)
Saldus novada pašvaldība – 29,31 milj. EUR (79 līgumi, 31 iepirkumā)
AS “Latvijas valsts meži” – 28,78 milj. EUR (262 līgumi, 61 iepirkumā)
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” – 28,59 milj. EUR (203 līgumi, 60 iepirkumos)
Madonas novada pašvaldība – 26,07 milj. EUR (66 līgumi, 25 iepirkumos)
Tukuma novada pašvaldība – 26,00 milj. EUR (197 līgumi, 68 iepirkumos)
Bauskas novada pašvaldība – 25,59 milj. EUR (88 līgumi, 50 iepirkumos)
VAS “Valsts nekustamo īpašumu” Juridiskais un administratīvais direktors Ģirts Rūda neslēpa, ka aptuveni no 100 iepirkumiem, ko VNĪ gadā veic, kādi 40% būtu tad pēc jaunā procesa, kad būs ātrāk un vienkāršāk.
Savukārt uzņēmums, kurš pagājušajā gadā visvairāk pelnījis no būvdarbu līgumiem zem 5,5 miljonu sliekšņa, ar lielu atrāvienu ir Armanda Garkāna “Limbažu ceļi”. Cits viņa uzņēmums – “Arčers” – savulaik tika sodīts par dalību būvnieku kartelī un valsts iepirkumos piedalīties nedrīkst.
Būvniecības līgumi EIS sistēmā zem 5,5 miljonu eiro sliekšņa 2025.gadā
SIA “ACBR” – 14,01 milj. EUR (11 līgumi)
SIA “Limbažu ceļi” – 38,36 milj. EUR (34 līgumi)
SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “IGATE”” – 22,14 milj. EUR (24 līgumi)
SIA “Rubate” – 19,12 milj. EUR (42 līgumi)
SIA “SC GRUPA” – 19,12 milj. EUR (21 līgums)
SIA “Ošukalns” – 17,46 milj. EUR (44 līgumi)
SIA “Valkas ceļi” – 16,01 milj. EUR (28 līgumi)
SIA “Tilts” – 14,66 milj. EUR (15 līgumi)
SIA “LC būve” – 14,64 milj. EUR (15 līgumi)
SIA “BALTIJAS BŪVE” – 14,26 milj. EUR (14 līgumi)
Jaunajā sistēmā zemsliekšņa iepirkumos vairs nekas neliegtu slēgt līgumus ar karteļos pieķertām firmām. Saeimā pēc asiem Konkurences padomes iebildumiem, ierobežojums atjaunots. Padome, KNAB un vairākas nevalstiskās organizācijas iebilst arī pret citu normu – iestādes un valsts kapitālsabiedrības līgumus varēs slēgt, pirms tam vispār nepubliskojot nekādu informāciju. Visvairāk viņus uztrauc būvniecība un konsultāciju, sabiedrisko attiecību un arhitektūras līgumi, kas tradicionāli ir bijusi pelēkā zona.
“Iepirkumu process jau līdz šim ir ļoti negatīvi vērtēts un tie aizspriedumi. Šī te uztvere ir ļoti zema un ar šiem grozījumiem, visticamāk, tā uztvere būs vēl negatīvāka, jo robežvērtības tiek palielinātas, un tā summa, kurā pasūtītājs var brīvi rīkoties, ir lielāka. Un tad tās būtu tās lielākās bažas. Protams, arī korupcijas riski pieaug,” norāda Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Stratēģijas pārvaldes priekšniece Anita Bethere.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāve Katrīne Pļaviņa-Mika skaidroja – ja minimālās prasības neievieš, tad kopumā būs dārgāk un iepirkumu reformā šogad vēlamais ietaupījums nesekos.
KNAB Stratēģijas pārvaldes priekšniece, komentējot, vai varētu palielināties līgumi ar savējām, teica, ja kādam ir šāds nolūks, to ir iespējams izdarīt arī esošajā situācijā. Savā ziņā būs nedaudz vienkāršāk, robežvērtībai pieaugot.
Uzņēmēju organizācijas Elektroniskajā iepirkumu sistēmā aicina ieviest vismaz sludinājumu dēli, kur iestādes, pašvaldības un uzņēmumi paziņo, ka sākuši cenu aptauju un nosūtījuši dažām firmām uzaicinājumus. Tad arī citi varētu nosūtīt savu piedāvājumu. Bet valsts sektors iebilst, jo viņuprāt, pietiek ar gada sākumā publiskotu iepirkumu plānu.
Ģirts Rūda, VNĪ Juridiskais un administratīvais direktors, neslēpa, ka viens no iemesliem, kādēļ valsts uzņēmumi un iestādes nevēlas publikāciju, ir nevēlēšanās neko papildus tam sākotnējam iepirkumu plānam, kas pakāpeniski apaugs esošajā procesā.
Arī sākotnējais solījums par 100% atklātību un pilnīgi visu izdevumu publiskošanu izrādījies nereāls. Slimnīcām katras šļirces pirkuma ievadīšana sistēmā prasītu pārāk daudz laika. To ieviest varētu tikai pēc pāris gadiem, kad tas notiktu automātiski līdz ar e-rēķinu ieviešanu.
Koalīcijā un pat pašā “Jaunajā Vienotībā” nav vienota viedokļa par to, vai vairāk ieklausīties uzņēmējos vai valsts sektorā.
“Mums jāskatās, kuri uzņēmēji par to runā, svarīgi identificēt. Ir jāsaka – tā sistēma, kā mēs to esam uzbūvējuši. No visiem Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem tikai 2% piedalījās iepirkumos, pārējie – mēs negribam ne ņemties, ne čakarēties, lieciet mūs mierā,” raidījumam norāda finanšu ministrs Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”).
Mēs joprojām uzskatām, ka, ja dara, tad ir jādara pamatīgi. Esošā, nosacīti stingrā, sistēma tāpat mūs ir novedusi situācijā, ka mums ir karteļi. Ka mums ir situācijas, kas ir acīmredzami pārkāpumi, bet diemžēl KNAB nekonstatē, jo papīri ir kārtībā,” sacīja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis.
Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša (“Jaunā Vienotība”) neslēpa, ka reformā piedāvātajam radikālismam nav gatavības. Bet, lai nepazaudētu reformas garu, ka ir jābūt lielākai fleksibilitātei un mazākai birokrātijai, vienlaikus caurspīdīgums un uzraudzība ir jāuzlabo. “Būvniecības zemslieksnis – mēs to, izskatās, ka vilksim uz leju. Tie nebūs vairs 5,5 miljoni. Runājam par vienu miljonu,” viņa sacīja.
Trešajā, tātad galīgajā, lasījumā atbildīgā Saeimas komisija, visticamāk, atbalstīs prasību publiskot plānotos darījumus no 10 vai 20 tūkstošu eiro sliekšņa. Arī visus izdevumus no pirmā eiro vēl pāris gadus nepublicēs. No OECD prasītās lielākas atklātības un centralizācijas reformā nekā nepaliks.
“”Tad, kad tas sāks strādāt, tad noteikti gan cilvēkresursu ziņā, gan laika ziņā tas būs ietaupījums. Un es teiktu, divu, trīs gadu laikā tas noteikti arī būs finansiāli ietaupījums. Vienkārši, šī reforma nevar dot tādu ļoti strauju ietaupījumu. Tā ir tāda domāšanas maiņa,” neslēpa Čakša.
Šonedēļ Latvijā bija OECD pārstāvji, kas gatavo jaunu ziņojumu. Šoreiz eksperts, pretēji ierastajai kārtībai, pa tiešo devies runāt ar nevalstiskajām organizācijām, bez valsts iestāžu pārstāvjiem. OECD ieteikums joprojām ir centralizēt iepirkumus.
Kā pozitīvu lēmumu uzņēmēji vērtē to, ka no iepirkumiem vairs neizslēgs dalībniekus, kam ir nebūtiski nodokļu parādi vai tamlīdzīgas formālas nepilnības. Tieši nodokļu parādu dēļ gadā no iepirkumiem tiek izslēgti ap četriem tūkstošiem firmu.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!