KATRĪNA IĻJINSKA, Inc-Baltics.com
Finanšu ministrijas (FM) budžetā atvēlētais finansējums biedrībām un nodibinājumiem, kā arī fiziskām personām pēdējo divu gadu laikā ir pieaudzis piecas reizes, 2026.gadā šim mērķim atvēlot vairāk nekā 88 miljonus eiro. Jāpiebilst, ka FM sākusi finansēt NVO tikai kopš Krišjāņa Kariņa (Jaunā Vienotība) otrās valdības, kad par finanšu ministru kļuva Arvils Ašeradens (JV). Līdz tam, lai arī ministrs Jānis Reirs pārstāvēja šo pašu partiju, NVO tiešā veidā netika finansētas, atvēlot tikai līdzfinansējumu Eiropas Savienības fondu un citu ES valstu projektu īstenošanai.
Visus gadus kopš 2019.gada FM atvēlētās dotācijas NVO sektoram ir būtiski pārsniegušas kopējo finansējumu, kādu NVO iegūst caur Sabiedrības integrācijas fondu (SIF).
Taču lielākais finansējuma pieaugums bijis 2025.gadā un 2026.gadā, kad katru gadu, attiecībā pret iepriekšējo gadu, NVO atbalstam atvēlētās naudas apjoms dubultojies. Tādējādi laikā kopš 2024.gada līdz 2026.gadam finansējums NVO sektoram ir audzis piecas reizes, turklāt 2024.gadā FM ir sākusi arī izsniegt dotācijas fiziskām personām.
Tāmes rāda, ka no kopējās summas 2025. un 2026.gadā pati Finanšu ministrija tiešā veidā NVO atvēl 4 miljonu eiro dotāciju, kamēr lielāko daļu pārējā finansējuma no FM resora administrē Centrālā finanšu un līgumu aģentūra. Dotācijas fiziskām personām varētu ietvert valsts līdzfinansējumu, piemēram, saules paneļu vai apkures sistēmu ierīkošanai iedzīvotāju mājokļos.
“Šis ir viens no mūsu valsts paradoksiem – finansējums strauji pieaug, bet kvalitāte samazinās. Domāju, ka neviens neiebilstu, ja mums būtu mērķis – stiprāka, noturīgāka un labāk pārstāvēta pilsoniskā sabiedrība, kas iesaistītos valsts pārvaldes uzlabošanā. Visi no tā būtu ieguvēji, tāpat kā no integrācijas, izglītības kvalitātes un veselības pakalapojumu labākas pieejamības (arī šajās jomās ir būtiski audzis finansējums). Tomēr tas tā nedarbojas: piecreiz lielāks finansējums nevalstiskajam sektoram nedod piecreiz labāku rezultātu pilsoniskās sabiedrības iesaistē lēmumu pieņemšanā,” saka Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.
Gorkšs piebilst, ka skaidra kārtība nevalstiskā sektora finansējumam no valsts pati par sevi nav nekas slikts. “Arguments, ka ja valsts finansē NVO, tad tas automātiski kļūst atkarīgs, manā praksē nav taisnība. Tāpat kā darba devējs nepērk darbinieku, tā arī skaidros kritērijos balstīta finansēšanas kārtība neuzpērk NVO, tomēr lielais jautājums ir, kāpēc Latvijā tas nestrādā,” viņš retoriski vaicā, izvirzot savu versiju: rezultāts iztrūkst, jo procesos ir iesaistīts šaurs nevalstisko organizāciju loks, kā arī fakts, ka valsts to finansē, taču kompetenci nelieto. Viņš norāda, ka tiesību aktu portālā (TAP) ir plašs profesionālo organizāciju loks, kas iesniedz savus priekšlikumus pēc būtības dažādu procesu uzlabošanai, tomēr šie rosinājumi tie atstāti bez virzības pat nediskutējot.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Protams, uz šādu finansēto rēķina daudzas godīgi strādājošas NVO uzņēmēji uzskata par kārtējiem blēžiem un atsaka ziedojumus visai saprotamiem un nepieciešamiem mērķiem.