PĒTERIS APINIS, ārsts
Mans profesors Georgs Andrejevs allaž piesacīja – ja tu brauc uz ārzemēm, tev ir kaut kas jāatved Latvijai – vislabāk jaunas zināšanas. Brauciens uz Ukrainu, uz frontes līniju man ļāva ieskatīties Ukrainas aizstāvju medicīnas dienesta darbā.
Mans lielākais izziņas avots bija Andrejs B. Uzvārdu šeit neminu apzināti, jo kolēģis šobrīd atrodas frontē. Andrejs ir anesteziologs no Hersonas. Kad 2022. gadā Hersona tika okupēta, viņš ar sievu un bērniem nonāca Krievijas zonā, sapakoja mantas mašīnā, ielika līdzi arī savu vācu aitu suni un devās garā ceļā – cauri Krievijai, līdz nonāca uz Latvijas robežas Patarniekos, tur mašīnā pavadīja 8 dienas – līdz tika Latvijā, aizbrauca līdz Daugavpilij un sāka strādāt par anesteziologu Daugavpils slimnīcā. Pēc dažiem mēnešiem sieva un bērni saņēma izceļošanas atļaujas uz Kanādu, viņi devās turp, bet Andrejs – atpakaļ uz Ukrainu, strādāt par kara ārstu frontē Slavjanskā.
Viņš strādā uz Latvijas NMPD dāvātas mašīnas (šo mašīnu atveda Liene Cipule, kura pati skatīja frontes pacientu loģistiku un pati tajā piedalījās, parādot gan drosmi, gan pašaizliedzību, ienesdama nozīmīgu ieguldījumu NMPD darbā). Mašīnu Andrejs iekārtojis ļoti moderni – var redzēt, ka Andrejam ir pieredze un zināšanas – no dažādu valstu humānajiem sūtījumiem viņš izveidojis ļoti parocīgu sistēmu, aparatūra ir moderna un jauna.
Andrejs kopā ar medicīnas māsu un šoferi dodas pēc smagāk ievainotajiem karavīriem, galvenokārt nakts tumšajā laikā. Smagākos ved pats uz Dņipro pilsētas slimnīcām vai nodod brigādēm, kas izbraukušas no Dņipro šos ievainotos pārņemt. Vieglākos ved tepat uz Slavjansku. Pārsteidzoši – atsāpināšanai ļoti plaši lieto vadu anestēziju kāju un roku ievainojumu gadījumā. Par zālēm, ko viņš izvēlas un izmanto, publiskajā telpā nestāstīšu, tomēr norādīšu, ka no opiātiem izvairās. Uzreiz liek centrālo venozo piekļuvi, viņam līdzi ir neliels ledusskapis ar asinīm un viņš plaši lieto sauso plazmu. Asinis Ukrainā neesot problēma – cilvēki ļoti atbalsta donoru kustību. Vismaz pagaidām Andreja neatliekamās palīdzības mašīnā pietiek vienreiz lietojamo instrumentu, adatu, diegu, pārsienamā materiāla, bet tas ir nācis no ļoti dažādām valstīm un daudziem iesaiņojumiem uzraksti ir hieroglifos (spriežot pēc visa, palīdzība saņemta no Korejas vai Japānas).
Mašīnā Andrejs strādā bez bruņuvestes un ķiveres, jo tās esot ļoti traucējošas darbam.
Pat relatīvi viegli ievainotus pacientus mēdz uzreiz intubēt un pāriet uz mākslīgu ventilāciju, lai izvairītos no aspirācijas, jo ievainotie, bet īpaši – kontuzētie daudz vemjot.
Stāstu par Andreju vēlos noslēgt ar viņa paša ģimenes stāstu – viņa sieva (arī anestezioloģe) ar bērniem atrodas Kanādā, bet pie iespējas iestāties rezidentūrā nav tikusi un sapņo braukt atpakaļ uz Ukrainu. Andrejs tikai reizi redzējis savu ģimeni, kad bijusi izdevība aizlidot uz Kanādu. Var redzēt, ka Andrejam pēc visām šīm kara gaitām labāk patiktu strādāt Daugavpilī, un jāteic – viņš ir itin labi apguvis pat veselus teikumus un vārdkopas latviski.
Slimnīcas bombardēšana
Tātad – Ukrainā nonācu Ogres mēra Egila Helmaņa organizētā autokonvojā kā šoferis. Bijām divi ārsti – līdzīgi kā es mašīnu uz fronti atdzinis jauns, talantīgs Paula Stradiņa slimnīcas sirds ķirurgs Gvido Vārpiņš. Daudz mācījies dažādās pasaules klīnikās, strādājis Spānijas kardioķirurģijas centros, ieviesis jaunas metodes tepat Latvijā. Enerģijas pārpilns, jau šoreiz atvedis lielu humānās palīdzības kravu, gatavs meklēt un sūtīt pašu nepieciešamāko, jo saprot, ka nav jēgas sūtīt tūkstošiem viena veida tablešu. Sarunās ar Andreju Gvido plaši iedziļinās torakocentēzes iespējās. Taisnība – vairums no tiem ievainotajiem, kas ievainoti krūškurvī, kam būtu vajadzīga torakocentēze, līdz slimnīcai vai pat līdz Andreja specializētajai neatliekamās palīdzības mašīnai nenonāk, jo nomirst pirmo divu stundu laikā.
Slavjanskā Helmaņa autokonvoja dalībnieki guļ izklaidus pa visu pilsētu. Četri no braucējiem esam izmitināti pie kādas ģimenes. Naktī sākas trauksme, dzirdami divi dobji būkšķi. Kā vēlāk izrādās un man agri no rīta iznāk skatīt – divi šaheddroni ir trāpījuši slimnīcai.
Te nu nedaudz par slimnīcu. Pacienti ir izvietoti nevis vienā konkrētā slimnīcā, bet visdažādākās vietās pa visu pilsētu, piemēram, ārsta prakse pielāgota astoņu pacientu izguldīšanai, slimnieki izguldīti arī lielākas aptiekas aizmugures telpās. Lielākā ķirurģisko slimnieku koncentrācija ir 19. gadsimta beigās celtos slimnīcas paviljonos, kas atrodas ielas otrajā pusē 20. gadsimta astoņdesmitajos gados būvētajai poliklīnikai un ambulatorās palīdzības centram. Tātad – sabombardēta tika ķirurģiskā uzņemšana, dienas stacionārs un diagnostikas centrs, kur pacientu un personāla naktī praktiski nebija (esošie bija jau noslēpušies pagrabā izvietotās patvertnēs). Zaudējumi pilsētai nopietni, jo arī blakusesošajai poliklīnikai izsisti logi. Ēka, kurā trāpījuši šaheddroni ir pagalam. Slimnīcas vadība meklēja jaunas iespējas izveidot ķirurģisko uzņemšanu ar pārsiešanas telpām un dienas operācijas zāli.
Divas būtiskās atziņas no Ukrainas
Pilsētas galvenās slimnīcas augšējie stāvi ir neizmantojami, jo pacienti nepaspēs evakuēties. Pacientus iespēju robežās jāizvieto mazākās slimnīcās vai jāiekārto speciālas telpas. Ievainoto militārpersonu decentralizācija kara laika apstākļos ir norma. Latvijas gadījumā tas nozīmē – slimniekus izvietot privātajās klīnikās, kādu Rīgā ir daudz, kas ir ļoti kvalitatīvas, kurām ir labas medikamentu un instrumentu rezerves. Būtiski būtu, ka Veselības ministrijā kāds saprastu, ka laicīgi jāmeklē un jāorganizē sadarbība ar ARS, Mikroķirurģijas centru, Mauriņa Vēnu klīniku, ORTO un citām iestādēm, kuras būs nozīmīgākais resurss iespējama kara gadījumā, ja, piemēram, kādam ienāks prātā uz lielajām klīnikām aizsūtīt šaheddronus (Ukrainas pieredze liecina, ka Krievijas militāristi to spēj izdarīt jebkurā brīdī).
Otrā atziņa – visu, ko var, jāierok zemē. Nekādu telšu hospitāļu (man studiju gados un vēlāk, kad tiku apmācīts padomju armijas kaujas gudrībās mācīja celt izbraukumu hospitāļus teltīs). Tos sadedzinās pirmais garāmlidojošais drons. Slimnieku patversme var atrasties tikai zem zemes.
Komentārs – raķetes sprādziens radīs kontūziju visiem virszemes militāristiem un civilistiem vismaz kilometra rādiusā, bet gandrīz nevienam, kas atradīsies zem zemes. Ukrainā visi ievainotie paši saviem spēkiem vai ar citu palīdzību cenšas nokļūt speciālās tranšejās, no kurienes tiek evakuēti diennakts tumšajās stundās. Pirmo palīdzību sniedz viens otram vai to sniedz frontes medicīnas māsa. Pretšoka terapijas iespējas ir visai plašas. Ukraiņi ļoti cīnās par katra sava karavīra dzīvību, un nereti riskē ar citiem karavīriem, lai izvilktu cietušo no frontes līnijas. Tomēr smagie šķembu ievainojumi rokās un kājās nereti nozīmē agrīnas amputācijas.
Šobrīd šautu ievainojumu gandrīz nav. Cietušie ir ar šķembu ievainojumiem, kontūzijām un plašiem apdegumiem. Jādomā, ka uz vienu kritušo ir trīs ievainotie, bet tas ir mazāk nekā iepriekšējos karos, jo ievainojumi ir nāvējošāki.
Katrā brigādē ir medicīnas rota, bet pie katras kaujas rotas ir arī mediķi. Mediķi atrodas ievērojami tuvāk ugunslīnijai nekā biju domājis. Pārāk plaša ir frontes “mirušā” josla, kurā valda droni un šo dronu notēmēta artilērija.
Jautāju Andrejam – ko tu darītu, ja šodien būtu Daugavpils slimnīcas galvenais ārsts. Andrejs atbildēja, ka turpat slimnīcas tuvumā, Stropu mežā izraktu ar ekskavatoru pazemes telpas. Viņš domā, ka pie Daugavpils slimnīcas vajadzētu vismaz divas vai trīs pazemes operāciju zāles ar autonomu elektrības un ūdens apgādi. Un vēl – viņš to gan teica nedaudz ironiski, bet viņa teiktajā bija liela taisnība – visas rezerves jāaprok. Viņaprāt, pazemes bunkuri kā slimnīcas aptiekas rezerve maksā lēti, tik, cik ekskavatorista darbs un to dažu vīru nodarbe, kas no guļbaļķiem iekārto lielu telpu.
Fronte nozīmē kritušos. Abas puses kara laikā mēdz uzsvērt milzīgo kritušo skaitu pretējā frontes pusē un pieklusēt – savējo kritušo un ievainoto skaitu.
Par kritušo skaitu var spriest pēc lauku kapsētām. Tās ir diezgan ciešas, bez kokiem un krūmiem. Katras kapsētas jaunākajā daļā ir vismaz 10 kapi ar krustu un Ukrainas dzelteni zilo karogu vai sarkani melno. Tātad katrs ciems ir ziedojis savus puišus valsts brīvībai. Jalsinas pilsētā visiem rajonā kritušajiem uzlikti portreti ar karogiem – gara rinda, pie daudziem ziedi. Kritušo novadnieku portreti arī dažos ciemos Rietumukrainā.
Kā jau minēju, kapos (un arī pie mājām un lielākām ēkām) diezgan daudz var redzēt arī sarkani melnos karogus. Sarkani melnais ir Ukrainas partizānu armijas karogs, kas pazīstams ar savu ukraiņu valodas akronīmu UPA. Šis karogs dažādiem cilvēkiem nozīmē atšķirīgas lietas – vairumam ukraiņu – neatkarības cīņas simbolu, bet poļiem un dažām citām Viduseiropas tautām – vardarbīgu ukraiņu labējo nacionālismu. Karogā izmantotās sarkanā un melnā krāsas ir Ukrainas nacionālisma izpausme, kas ir daudz senāka par fašismu un Otrā pasaules kara laiku, atsauces uz šīm krāsām no 12. gadsimta ir sastopamas slāvu dziesmās un dzejā. Sarkanā krāsa simbolizē mīlestību, bet melnā – skumjas un to savstarpējo saistību. Katrā ziņā ukraiņu vēršanās pie senām savas tautas pašizpausmēm nebūtu nosodāma.
Lasiet manas piezīmes arī rīt. Vairāk stāstīšu par pašu karu – kaut no savām – pacifista pozīcijām.
Vēlā vakara stundā mums tiek organizēts brauciens pie brigādes komandiera. Braucam četratā, un šoreiz šajā kompānijā pie stūres sēžos es. Mežs deg. Krievi rūpīgi šauj meža kvadrātā aiz kvadrāta, lai mežs aizdegtos un izdegtu, un tajā nevarētu noslēpties ukraīņu karavīri. Saspridzināts gan dzelzceļa tilts, gan autotilts. Mašīnas upi šķērso pa pontontiltu, ko arī regulāri krievi apšauda.
Komandieris mūs pieņem autobusā, kas ierakts zemē un pārvērsts par štābu, Virs autobusa jumts ar tīklu, kas īsti nav pamanāms apkārtējā ainavā.
Ukrainā ir patiesi daudz skaistu, glīti tērptu sieviešu.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Kur fakti?
Tas “brauciens uz ārzemēm” nebija izklaides brauciens.
Viņš ir 2 reizi shell shocked.