Cīņai ar “darbnespējas lapu sērgu tiesas procesos” iesaka pārskatīt to izrakstīšanas kritērijus

Iespējams, jāpārskata gan diagnozes, gan kritēriji darbnespējas lapu izrakstīšanai, lai mazinātu to skaita pieaugumu tiesas procesa laikā, iesaka veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV).

Komentējot Veselības inspekcijas (VI) jaunākos kontroles datus, ministrs uzsver, ka VI 93% gadījumu darbnespējas lapas atzinusi par pamatoti izsniegtām, savukārt 7% – par nepamatoti izsniegtām.

“Tomēr jāatzīst, ka normatīvajos aktos ir paredzēts gana plašs gadījumu skaits, kad veselības iemeslu dēļ pacientam var izsniegt darbnespējas lapas, tāpēc aicināšu Veselības ministrijas (VM) speciālistus vēlreiz apzināt arī citu valstu pieredzi šajā jautājumā,” sacīja Abu Meri.

Ministra ieskatā, diskusijas par darbnespējas lapām šobrīd atkal ir aktuālas gan darba devējiem, gan izglītības nozarei saistībā ar skolu apmeklējuma un eksāmenu attaisnojumiem.

Abu Meri atzīmē, ka, analizējot datus par darbnespējas lapām, redzams, ka biežākie darbnespējas lapu cēloņi ir asinsrites, elpceļu, endokrīnās saslimšanas, kā arī skeleta un muskuļu saslimšanas. Vienlaikus aizvien vairāk kā darbnespējas lapu cēloņi uzrādītas arī psihiskas saslimšanas.

Kā zināms, Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Aigars Strupišs norādījis, ka darbnespējas lapas tiesas procesā ir sērga.

“Tad, kad sākas tiesāšanās, tad slimo visi pēc kārtas,” viņš uzsver, norādot, ka tā ir klasiska problēma.

Strupišs skaidro, ka ir bijuši mēģinājumi risināt šo jautājumu, bet nav iespējams nodrošināt pārbaudi pietiekami īsā laikā pēc šī fakta, jo “pa to laiku cilvēks pasaka, ka jau ir vesels”. Viņš uzsvēris, ka vēlas par šo jautājumu runāt ar Tieslietu ministriju un VM.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


Subscribe
Paziņot par
guest

3 Comments
jaunākie
vecākie populārākie
Inline Feedbacks
View all comments
apto
apto
6 m. atpakaļ

Pārpratumu ministriņš te atsaucas uz kantorīti “Vārna vār
nai nekad neknābj” un var turpināt tujkšu melst. Galvenais, ka zāļu vairumtirgitājiem ppeļķa pirmajā kvartālā ir pieaugusi par 13% un kas var būt svarīgāks par šo!

turlais
turlais
2 s. atpakaļ

Apzagušies ierēdņi arī bieži sāk “slimot”…

Karbīds
Karbīds
5 s. atpakaļ

Kārtējais grāvis.Daži blēdās, tāpēc sarežģīsim dzīvi visiem.