Birokrātijas mazināšanas rīcības grupa plāno 21 prioritāru pasākumu

Birokrātijas mazināšanai plānots vienkāršot ēku būvniecību, uzņēmumu reģistrēšanu un attīstīt e-pakalpojumu izmantošanu, liecina birokrātijas mazināšanas rīcības grupas priekšlikumi, kas otrdien prezentēti valdībai.

Birokrātijas mazināšanas rīcības grupa iesniegusi valdībai 21 prioritāro pasākumu birokrātijas mazināšanai.

Rīcības grupa rosina uzņēmējiem sniedzamos elektroniskos pakalpojumus nedublēt papīra formātā. Lai to īstenotu, visām ministrijām un to padotībā esošajām iestādēm jāidentificē pakalpojumi, kuri to saņēmējiem tiek sniegti gan elektroniski, gan papīra formā, un jāveic nepieciešamās darbības pakalpojumu dublēšanas papīra formātā novēršanai.

Iecerēta arī automātiska e-adreses aktivizēšana jaunām juridiskajām personām pēc reģistrācijas Latvijas Uzņēmumu reģistra (UR) reģistros Papildus plānots rast risinājumu saprātīgā termiņā aktivizēt e-adreses visiem reģistros jau reģistrētiem subjektiem. Tāpat iecerēts nodrošināt iespēju juridiskajām personām lietot e-adresi ar pilnvarotas personas starpniecību.

Plānota arī iesniegumu izskatīšanas termiņa saīsināšana un prakses maiņa atbilžu uz iesniegumiem sniegšanā. Proti, iecerēta valsts pārvaldes iestāžu atbilžu vēstuļu satura īsināšana un vienkāršošana, kas veicinātu iespēju atbildi sagatavot īsākā laika periodā. Lai to panāktu plānots visām ministrijām un padotības iestādēm pārskatīt atbilžu uz iesniegumu sniegšanas praksi, saīsinot atbildēs iekļaujamo tekstu, koncentrējoties uz atbildes sniegšanu pēc būtības.

Līdztekus darba grupa rosina administratīvo aktu izdošanas termiņu saīsināšanu un satura vienkāršošanu. Plānots visām ministrijām un to padotībā esošajām iestādēm pārskatīt administratīvo procesu iestādē un izvērtēt tā termiņus, un attiecīgi lemt par administratīvo aktu izdošanas termiņu saīsināšanu un atbilstošiem normatīvo aktu grozījumiem. Līdztekus jāizvērtē un jārod iespēja vienkāršot personai labvēlīga administratīvā akta paziņošanu un paziņojumā iekļaut tikai lēmuma daļu, kā arī labvēlīga administratīvā akta paziņot īsziņā.

Arī autotransporta jomā plānoti birokrātijas mazināšanas pasākumi, proti, iecerēts attīstīt e-pakalpojumu izmantošanu, tai skaitā pieteikto reģistrācijas dokumentu un papildu numura zīmju attālinātas saņemšanas iespēju, atsevišķos gadījumos vadītāja apliecības noformēšanu un saņemšanu attālināti, atteikties no valsts reģistrācijas numura zīmju nodošanas, lai pārtrauktu reģistrāciju uz laiku. Plānots arī atteikties no papīra formas pavadzīmes noformēšanas izmēģinājuma braucienam ar tirdzniecībā esošiem transportlīdzekļiem, kā arī atteikties no papīra formas sertifikāta (CoC) iesniegšanas jaunu transportlīdzekļu reģistrācijai, tos aizstājot ar elektroniskā formāta sertifikātu.

Līdztekus iecerēts atvieglot procedūras transportlīdzekļa reģistrācijai mantojuma atklāšanās gadījumos, kā arī atteikties no mācību kartes katrai autoskolas apmācības vietai.

Rosināts arī ieviest informācijas tehnoloģiju risinājumus aktīvo nodarbinātības pasākumu pārvaldības uzlabošanai. Piemēram, plānots atteikties no personām piešķiramā statusa “darba meklētājs”, piešķirot vienotu statusu “bezdarbnieka statuss”, tādējādi nodrošinot visiem pakalpojumu saņēmējiem vienlīdzīgu atbalstu un pakalpojumus. Darba grupas ieskatā tā rezultātā samazināsies Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) darbinieku patērētais darba laiks dažādu statusu piešķiršanas administrēšanā.

Iecerēts arī pārskatīt NVA pasākumu organizēšanas un īstenošanas kārtību un normatīvajā regulējumā noteikt pasākumu īstenotājiem pēc iespējas universālas prasības, lai samazinātu laika periodu pasākumu pielāgojumu veikšanai, iesaistes kritēriju mainīšanai atbilstoši darba tirgus izmaiņām. Tādējādi, darba grupas ieskatā, pielāgojumiem nebūs nepieciešami grozījumi saistītajos Ministru kabineta noteikumos. Savukārt praktiskās īstenošanas līmenī plānots deleģēt NVA atbilstošu kritēriju izstrādi un piemērošanu.

Tiek rosināta arī informācijas aprites optimizēšana starp ārstniecības iestādēm un Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju, tai skaitā plānots nodrošināt Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas ārstu piekļuvi e-veselībai.

Plānota arī Labklājības ministrijas vadītās Sociālo uzņēmumu komisijas darbības optimizācija. Proti, tiek rosināts veikt izmaiņas komisijas darbībā, nosakot, ka tiek vērtēti nevis visi sociālo uzņēmumu gada darbības pārskati un sniegti par tiem atzinumi, bet tikai tie, par kuriem ir konstatēta iespējamā neatbilstība.

Līdztekus darba grupa rosina īstenot principu – valsts pārvaldes iestādes jebkuru informāciju pieprasa tikai vienu reizi, pēc tam to izplatot savā starpā, tai skaitā, plānots izstrādāt apvienotu Centrālās statistikas pārvaldes un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācijas pieprasījuma e-formātu nodokļu administrēšanas un statistikas vajadzībām, lai mazinātu komersantu patērēto laiku un izmaksas. 2025.gada laikā plānots atteikties no statistikas pārskatiem “2-darbs” un “2-apgrozījums”, bet no 2026.gada pievienot izstrādātajam vienotajam informācijas pieprasījumam citas iestādes, piemēram, Latvijas Banku un citas.

Darba grupā atzīmē, ka šobrīd slēguma finanšu pārskats ir iesniedzams gan UR, gan VID, līdz ar to iecerēts izvērtēt iespēju un noteikt, ka slēguma finanšu pārskats ir iesniedzams tikai vienā iestādē un iestādes nodrošina informācijas apriti.

Plānota arī dzīvokļu īpašnieku kopības kā tiesību subjekta reģistrācija, lai saņemtu aizdevumu mājas atjaunošanai. Proti, iecerēts veikt grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā, kas paredz dzīvokļu īpašnieku kopību juridisku identifikāciju, reģistrācijas numuru, informāciju par dzīvokļu īpašnieku kopības pārstāvi un informāciju par dzīvokļu īpašnieku kopības patiesā labuma guvējiem.

Rosināta arī AS “Attīstības finanšu institūcijas “Altum”” (“Altum”) sniegtā atbalsta vienkāršošana. Plānots vienkāršot un standartizēt pieteikumu veidlapas, izstrādājot iesnieguma dokumentu formātus, nodrošināt komersantu attālinātu identifikāciju,optimizēt iekšējās klientu izpētes procedūras un izstrādāt atvieglotas prasības finansējuma saņemšanai līdz 100 000 eiro.

Plānots arī samazināt pieprasītās informācijas apjomu, izmantojot valsts iestāžu rīcībā esošus datus un informāciju, kā arī samazināt atskaišu pieprasīšanas biežumu projekta izpildes laikā un izslēgt formālus uzraudzības kritērijus, pārskatot Ministru kabineta noteikumus programmu īstenošanai – tos vienkāršojot un apvienojot un neizstrādājot jaunus noteikumus katrai īstenojamai programmai.

Līdztekus tiek piedāvāts noteikt, ka, ja iestāde konstatējusi pārmaksu vai nepareizi veiktu maksājumu, tad iestāde var veikt atmaksu uz kontu, no kura ir veikta iemaksa, bez personas iesnieguma. Šobrīd atsevišķos gadījumos pārmaksāto vai nepareizi samaksāto maksājumu atmaksai ir nepieciešams ne tikai tiesas lēmums (atzinums), bet arī personas iesniegums.

Iecerēts ieviest arī e-konta reģistrācijas iespēju līdzās oficiālajai elektroniskajai adresei. Šobrīd, dažādu sociālo pabalstu un citu maksājumu saņemšanai personai ir jāraksta iesniegums, kura vienīgais mērķis ir informēt par norēķinu kontu, uz kuru pārskaitāms pabalsts. Ar konta reģistrāciju līdzās e-adresei, varēs atteikties no iesniegumu sniegšanas slimības pabalstam un citiem pabalstiem vai finansiāliem atbalstiem. Tādējādi piešķirot “automātiski” attiecīgu pabalstu, kad personai rodas tiesības uz to, skaidro darba grupa.

Darba grupa arī rosina izvērtēt un ieviest iespēju informāciju par apmācāmajiem sniegt vienu reizi izglītības iestādei, panākot, ka par atsevišķām aktivitātēm nav jāraksta papildu iesniegumi vai atļaujas, piemēram, interešu pulciņiem, ārpus skolas aktivitātēm, ko organizē izglītības iestāde, nometnēm. Tiek rosināts nodrošināt iespēju digitāli iesniegt visus iesniedzamos dokumentus.

Iecerēta arī automātiska e-kvīšu nosūtīšana no ārstniecības iestādes uz VID EDS, kur persona apstiprina to iesniegšanu atmaksai.

Darba grupa arī konstatējusi dažādus nepilnīgus darba aizsardzības materiālus daudzās interneta adresēs, piemēram, “stradavesels.lv”, “vdi.gov.lv”. Līdz ar to plānots visus materiālus apkopot vienā tīmekļa vietnē un šo adresi reklamēt.

Iecerēts arī veicināt privātmāju energoefektivitāti, noteikt, ka viendzīvokļa un divdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes uzlabošanai nepieciešamai būvniecībai (pārbūvei un atjaunošanai) piemēro paziņošanas kārtību.

Plānots arī pārskatīt, vienkāršot un digitalizēt uzņēmuma reģistrēšanas – datu aizpildes formu.

Savukārt, lai veicinātu jauna un moderna mājokļa pieejamību, solīts būtiski atvieglot privātmāju būvniecības administratīvo procesu, nosakot, ka viendzīvokļa dzīvojamās mājas, kuras iekštelpu platība nepārsniedz 150 kvadrātmetrus, būvniecībai piemēro paskaidrojuma raksta procesu.

Tāpat darba grupa rosina būtiski atvieglot nelielu ēku būvniecību, nosakot, ka mazāku, proti, ēku, kuru platība nepārsniedz 25 kvadrātmetrus būvniecībai nepiemēro būvniecības administratīvo procesu, tās var nereģistrēt Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un var neierakstīt zemesgrāmatā. Ja persona vēlas šādu ēku reģistrāciju un ierakstīšanu, būvniecībai piemēro paziņošanas kārtību.

Iecerēts arī, ka dzīvojamo ēku un palīgēku, kuru iekštelpu platība nepārsniedz 60 kvadrātmetrus, būvniecībai tiek piemērota paziņošanas kārtība. Plānots normatīvajā regulējumā noteikt gadījumus, kad vienkāršotā kārtība netiek piemērota – piemēram, attiecībā uz pilsētas vēsturisko centru, teritorijām ar īpašu statusu, kāpu aizsargjoslām un applūstošām teritorijām.

Rosināts arī izmantot mašīntulkojumus svešvalodā sagatavotu ziņojumu tulkošanai latviski un atcelt prasību par mašīntulkojuma pareizības apliecinājumu, aizstājot to ar atzīmi, ka tulkojums sagatavots ar mašīntulkošanas rīku.

Prioritāro pasākumu ietekmi jeb ietaupītos finanšu līdzekļus plānots aprēķināt pēc formulas, reizinot ietaupīto laiku ar mērķa grupas lielumu un ar vidējo atalgojumu sektorā. Sabiedrības mērķa grupa tādējādi varētu ietaupīt 1,716 miljonus eiro, uzņēmēju mērķa grupa – 404 861 eiro, bet valsts pārvalde – 678 888 eiro.

Valsts kancelejai būs jānodrošina prioritāro pasākumu ieviešanas uzraudzība, apspriežot ieviešanas progresu Valsts sekretāru sanāksmēs.

Savukārt ministrijām un to padotībā esošajām iestādēm būs jāizvērtē no sabiedriskajām organizācijām un privātpersonām saņemtos priekšlikumus birokrātijas sloga mazināšanai un līdz šī gada 30.jūnijam jāinformē Valsts kanceleju par to īstenošanas iespējām, veidu un plānoto īstenošanas periodu.

Valsts kancelejai septembrī būs jāziņo valdībai par prioritāro pasākumu īstenošanas progresu un rezultātiem, kā arī turpmākā darba pieeju birokrātijas mazināšanas jomā.

Jau vēstīts, ka Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) martā izdeva rīkojumu par rīcības grupas izveidi birokrātijas mazināšanai. Rīcības grupu vada Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs, bet vadītāja vietnieks ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis.