Ozola un Ķirsis svinīgi marķē pirmo patvertni Rīgā VIDEO

Trešdien, 2. oktobrī, Rīgas pašvaldība sāka marķēt pirmās droša patvēruma vietas, kas ir piemērotas iedzīvotāju pasargāšanai katastrofu un militāra apdraudējuma gadījumā. Pielikt roku pie norādes pielīmēšanas ieradies pats pilsētas mērs Vilnis Ķirsis (JV) un viņa vietniece Linda Ozola.

Šodien marķējumu “Patvertne” ieguva Dreiliņu apkaimē esošais bērnudārzs Dzilnas ielā 20, kā arī divas blakus esošās sociālās aprūpes mājas, kurām ir piemērotas pagrabtelpas.

Taču joprojām nav precīzu datu, cik cilvēkiem Rīgā pietiktu droša patvēruma vietas katastrofas vai militāra apdraudējuma gadījumā, intervijā Latvijas Radio atzina Rīgas pašvaldības Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs Gints Reinsons.

Teorētiski aprēķini rāda, ka Rīgas patvertnēs pietiktu vietas nedaudz vairāk par 40 000 cilvēku, taču šie dati pagaidām vēl ir nepilnīgi, jo tie ir iegūti, vadoties tikai no droša patvēruma vietu platības, teica Reinsons.

Praksē vēl ir jāinspicē konkrēti objekti, lai saprastu praktiski izmantojamo lietderīgo vietu,

atskaitot jebkādas katlumājas, elektrotīklu ievadus un citas cilvēku īslaicīgai izmitināšanai nepiemērotas telpas.

Pēc Reinsona stāstītā, galvaspilsētā atbilstošas un daļēji atbilstošas ir patvēruma vietas 134 pašvaldības īpašumos un 104 valsts iestāžu objektos. Pašvaldība koncentrējoties uz savos objektos esošo patvēruma vietu sakārtošanu.

Kā stāstīja pašvaldības civilās aizsardzības pārstāvis, piemēram,

šodien marķētajās sociālās aprūpes mājās patveršanās vietu ir trīsreiz vairāk nekā tajās esošo iedzīvotāju, taču bērnudārzā ietilpība ir nedaudz mazāka par audzēkņu skaitu, ja visi bērni būtu ieradušies.

Ņemot vērā nepilnīgos pašvaldībai pieejamos datus, Reinsons nevarēja atbildēt uz jautājumu, cik patvēruma vietu Rīgā pietrūkst, lai varētu apgalvot, ka krīzes situācijā visiem būs, kur patverties, tomēr viņš atzīmēja, ka ir jātiecas uz to, lai patvertnēs izmitināmo cilvēku skaits būtu vismaz 100% no iedzīvotājiem, jo ārkārtas situācijā cilvēku skaits var mainīties.

“Ja gadījumā valsts apdraudējums būtu, pie mums noteikti no citām pilsētām ierastos cilvēki. Ja kaut kāda atplūšana notiktu no Rīgas, tik un tā kāds pieplūstu klāt. Tāpēc ir jāņem vērā Somijas pieredze, kur vismaz Helsinkos patvertņu ietilpība ir 113%,” sacīja Reinsons.

Ar nodokļu stimuliem centīsies panākt patvertnēm pielāgoto telpu skaita pieaugumu

Kā trešdien preses konferencē žurnālistiem stāstīja Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola (“Kods Rīgai”), marķējot pirmās patvertnes Rīgā, pirms nedēļas Rīgas nekustamā īpašuma komisija apstiprinājusi un atbalstījusi iniciatīvu piedāvāt nekustamā īpašuma atlaides komersantiem, kuri pielāgo, labiekārto, un, ja nepieciešams, arī izbūvē patvērumam pielāgotās vietas. Ozola pauda cerību, ka šis regulējums stāsies spēkā no 1.janvāra. “Tur, protams, vēl ir jāizstrādā procedūra, kā mēs aprēķinām šīs izmaksas, jo šī atlaide varētu būt līdz 25% no nekustamā īpašuma nodokļa, bet nedrīkst pārsniegt tās izmaksas, kas ir nepieciešamas patvertnes labiekārtošanai vai pielāgošanai,” sacīja Ozola.

Līdztekus Ozola norādīja, ka šobrīd pašvaldības īpašumā ir 134 ēkas, kas saskaņā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) atzinumiem ir marķējamas kā patvertnes, taču, apsekojot vēl papildu ēkas, šis skaitlis pieaugšot.

Ozola izcēla, ka Rīgas administratīvajā teritorijā bez šobrīd esošajām 134 pašvaldības ēkām ir 104 valsts īpašumā esošas ēkas, kurās ir patvērumam piemērotas telpas, kas arī ir jāmarķē. Vienlaikus viņa vērsa uzmanību, ka īpašnieks ir valsts pusē, un tā esot valsts atbildība no savas puses organizēt procedūras, lai šīs ēkas tiktu marķētas.

Tāpat viņa atzīmēja, ka no visām apzinātajām ēkām, kurās var ierīkot droša patvēruma vietas, skaitliski visvairāk ir izglītības iestāžu – skolas un bērnudārzi.

Līdztekus Ozola norādīja, ka pašvaldība līdz šim nebija sākusi marķēt patvertnes, jo bija svarīgi sakārtot visas procedūras – to, kurš ir atbildīgs par telpu izvākšanu 24 stundu laikā, ja tāda vajadzība ir, kurš ir atbildīgs par patvertņu atslēgām, durvju atslēgšanu, patveršanās procesu organizēšanu. “Brīdī, kad Rīgas pašvaldības īpašumos redzēsiet šo [patvertņu] zīmi piestiprinātu, varam būt droši, ka arī šīs “neredzamās” procedūras ir sakārtotas,” pauda Ozola.

Atbildot uz jautājumu, ko darīt apdraudējuma gadījumā, kurā brīdī tiktu atslēgtas patvertnes durvis, Rīgas pašvaldības Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs Gints Reinsons pauda, ka viens no labākajiem risinājumiem, ko pašvaldība redz nākotnē, ir šādu procesu automatizācija. “Tas nozīmē, ka, tiklīdz tiek saņemta trauksme, centralizēti patvertņu durvis tiek atvērtas. Tas, protams, ir ilgtermiņa ieguldījums, bet mēs tieši uz to virzāmies,” teica Reinsons, piebilstot, ka šobrīd tas tiks risināts ar pašvaldības cilvēkresursiem, un tiks strādāts pie tā, lai objektu valdītāji, īpašnieki organizētu savlaicīgu patvertņu atvēršanu.

Līdztekus Reinsons norādīja, ka šobrīd patvertņu tīkls tiek tikai attīstīts, šobrīd šīs patvertnes paredzētas “īslaicīgai uzturēšanai” – līdz divām stundām. “Pēc divām stundām cilvēks grib dzert, ir nepieciešama piespiedu ventilācija, labierīcības un viss pārējais, bet ilgtermiņa plāns ir izveidot [patvertnes] tā, lai tās būtu atbilstošas, lai tajās uzturētos ilgstoši,” viņš norādīja.

Līdztekus Reinsons atklāja, ka ēku apsekošana vēl nav pabeigta. Kopumā ir virs 900 objektiem, no kuriem aptuveni puse ir valsts un puse – pašvaldības.

“Šobrīd virzāmies uz 40 000 iedzīvotāju izmitināšanu [patvertnēs] potenciāli. Katru objektu ir detalizēti jāskatās un jāattīsta,” sacīja Reinsons.

Viņš atzīmēja, ka VUGD vadlīnijas nosaka, ka uz vienu cilvēku patvertnē jārēķina platība 0,75 kvadrātmetri.

Līdztekus Reinsons norādīja, ka attiecībā uz daudzdzīvokļu mājām pašvaldība koncentrējas uz to, lai atbrīvotu visas koplietošanas telpas, savestu kārtībā inženierkomunikācijas, taču primārais fokuss esot tieši uz izglītības iestādēm, kur komforta līmenis jāpanāk augstāks, lai tur varētu uzturēties ilgstošāk, varbūt pat nodrošināt mācību procesu.

Reinsons aicināja iedzīvotājus izmantot VUGD aplikāciju “112”, kas būs arī sistēma, kurā iedzīvotāji tiks apziņoti militāra apdraudējuma un kara gadījumā. Viņš atklāja, ka nākotnē šajā aplikācijā iedzīvotājiem vajadzētu būt redzamām viņiem tuvākajām patvertnēm.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!