Narkotiku diskusijā tagad fokuss ir uz pusaudžiem – kā dekriminalizācija palīdzēšot viņus ārstēt no atkarības. Tas ir pilnīgi greizs fokuss.
Pusaudžiem atkarība praktiski vienmēr ir sociāla un uzvedības problēma, to nevar “izārstēt” slimnīcā. Jau kad pirms aptuveni 10 gadiem strādāju tagad jau slēgtā iestādē “pusaudžiem narkomāniem”, mēs vairs neredzējām tādus pusaudžus, kuru vienīgā vai svarīgākā dzīves problēma būtu fiziska atkarība no kādas vielas (tie, kas šajā sfērā senāk par mani, atceras tādus bērnus vien starp 90.o gadu ielu heroīna lietotājiem).
Attiecināt “atkarību kā slimību” uz pusaudžiem ir diezgan neinformēta pieeja, kas neņem vērā ne pēdējo desmitgažu realitāti, ne pusaudžu bioloģiskās īpatnības un vielu lietošanas paradumus, ne arī pētījumus.
Es arī nedomāju, ka pusaudžus vajadzētu atbrīvot no jebkāda soda, ja viņi dara nevēlamas lietas. Tur veidojas absurdi kāzusi – mēs, piemēram, sodīsim pusaudzi, kurš dzer aliņu vai brauc ar riteni bez ķiveres, bet nesodīsim to, kurš šņauc vitamīnu? Protams, ir nepieļaujami likt pusaudzi cietumā tā dēļ, bet sods ir sabiedrības vēstījums: ko mēs uzskatām par nepieņemamu.
Un vēstījumam pusaudžiem vajadzētu būt: narkotikas nav priekš tevis.
Tāpat kā cigaretes, alkohols, braukšana ar mašīnu, prostitūtas un enerģijas dzērieni. Ir normāli ierobežot bērnus. Un ir normāli, ka viņi šos ierobežojumus reizēm pārkāpj.
Mēs zinām no pētījumiem, ka ar bērniem vislabāk darbojas konservatīvākas, autoritatīvas audzināšanas pieejas, bet liberālās visatļaujošās parasti rada lielākas problēmas. Narkotikas nav izņēmums.
Dekriminalizācija ir svarīga, tā palīdz mazināt riskus – bet tas galvenokārt attiecas uz pieaugušajiem lietotājiem.
Tas nav arī tikai par ārstēšanu – mēs tādā veidā dodam ziņu, ka pieaugušiem cilvēkiem ir iespējas pašiem izdarīt izvēles, tostarp lietot vielas, ja viņi to vēlas. Tās ir svarīgas cilvēktiesības. Bērniem jābūt citam vēstījumam. Uz viņiem šīs tiesības nevar attiekties tādā pat mērā.
Dekriminalizācija neatrisinās tās problēmas, kas rada narkotiku problēmas starp pusaudžiem – nonākšanu kontaktā ar nelegālajiem tirgotājiem, nezināmu “netīru” vielu lietošana, drošu un saistošu alternatīvo aktivitāšu trūkums, labas skolas, pieejams mentālās veselības atbalsts un ģimeņu nabadzības mazināšana.
Dekriminalizācija ir svarīgs solis, kopumā pievienojos tiem speciālistiem, kas to atbalsta kā pierādīti efektīvu – bet vajadzētu arī rūpīgāk apdomāt, kur ar to var un kur nevar aiziet.
Avots: X
(Kā zināms, Ministru prezidente Siliņa, atsaucoties vairāku ārstu un organizāciju aicinājumam, atbalsta ieceri dekriminalizēt narkotiku lietošanu jauniešu vidū. Trešdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču Siliņa žurnālistiem atzīmēja, ka viņa, iepriekš esot labklājības ministres amatā, šādu lūgumu bija izteikusi Narkotiku apkarošanas padomē, kuru vada Veselības ministrija (VM). Un VM jau esot akceptējusi Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātu priekšlikumu, kas paredz, ka jaunieši par narkotiku lietošanu vairs netiktu krimināli sodīti.
Kā iepriekš norādīja VM, Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padomē ir atbalstīts TM priekšlikums par nepilngadīgo personu atbrīvošanu no kriminālatbildības par narkotisko un psihotropo vielu lietošanu. VM to kopā ar citiem priekšlikumiem virzīs izskatīšanai Saeimas komisijā rudenī – red.piezīme)
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Cilvēki pie mums tomēr ir tupi. Vārdu dekriminalizē saista ar nesodīšanu. Vai pat atļaušanu. Tipiskā telefonu paaudze, izlasa virsrakstus un tālāk nespēj iedziļināties.
Visa sāls ir apstāklī, ka jaunieši mūk un slēpjas nevis ārstējas, ja viņiem draud cietums. Tā dabūjam visus krūmus pilnus ar narkomāniem, kas negrib mirt, bet cietumu arī negrib. Turpat Circene un viņai līdzīgie novāc visas alternatīvas narkotikām.
Nezin kuram idiotam tas pirmajam ienāca prātā.
Izklausās stulbi, bērni drīkst lietot narkotikas, sākot ar pamēģināšanu……Pieaugušie netiek galā ar savām dzīves problēmām, tad bērni to iesākumā mēģina risināt ar narkotikām…..Ir jābūt daudz vairāk iespējas pusaudžiem piedāvāt bezmaksas interešu izglītības. BĒRNIEM un vecākiem ir jābūt pieejai pie valsts apmakāta psihologa un t.t.t.t….. Kā arī pārdalot Saeimas, prezidenta, politisko partiju finansējumu un t.t.t. novērst nabadzību, katram bērnam vismaz 10 m2 dzīvojamās telpas, tagad daudzas ģimenes ar bērniem visi dzīvo vienā istabiņā. Un brūk ģimene un bērni pusaugas dzīvojas uz ielas. Kāpēc valdība un tiesībsargs neuzrauga pieņemto likumu, regulu un citu Eiropas dokumentu izpildi.
Ir gan vistas redzētas, bet ne tik dumjas. Nevienam ar to pamēģināšana netiek sekmēta, bet nomiršana gan tiek traucēta.
Ja pareiz saprotam, tad līdz 18 gadu vecumam bez ierobežojumiem tās vielas drīkstēs neierobežoti un nesodīti lietot, pārdot, izplatīt, iegādātīes un nodot trešajām personām. Vismaz sieviešu tiesību stambulismā varbūt jaunietēm vajadzētu kādus gadiņus klāt ļaut izklaidēties. Doma jau brīnišķā – bērneļi salietojas u atkarība jau kļūs no dakterīša. Tad vēl tikai vēl vienu likumiņu vajag, ka ārstēšanu no atkarībām apmaksā no valsts budžeta! Jo vairāk pacientu, jo vairāk atbirst no valsts. Kas var būt labāks par šo un paliekoši!
kaut kā visai tradicionāla mafioza shēma, bet kā gan padomju varu citādi nostiplrināsim?
tā ārstēšana no valsts budžeta ir cūcība, citam bērnam vajag zobus labot, tur naudas valstij nav, bet narkomāniem ir. pie tam neierobežoti. saki vēl, ka visi bērni valstij vienādi vajadzīgi
Vēl nauda aizies tabakas un alkohola apkarošanai, kas ir uzcelts augstākā plauktā kā narkotikas.
kapitālisma varu ne padomju