Līdzšinējais Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Jānis Vaivods, kuru nedēļas sākumā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturēja aizdomās par liela apmēra kukuļa piedāvāšanu, nelikumīgas darbības varētu būt veicis saistībā ar tā dēvēto “lidostas zemes lietu”, atsaucoties uz tās rīcībā esošo informāciju, 29. februārī vēsta Latvijas Televīzija (LTV).
Vairākus zemesgabalus kopumā gandrīz 389 tūkstošu kvadrātmetru platībā Rīgas dome pārdeva izsolē 2022. gadā. Investors par tiem samaksājis 5,7 miljonus eiro un plānojis tur celt loģistikas noliktavas.
Tagad šķietami visas puses kļuvušas par situācijas ķīlniekiem, Rīgas domei saņemot vēstuli no Ģenerālprokuratūras par prettiesisku neapbūvētās zemes privatizāciju, jo zeme ir nepieciešama lidostas turpmākai attīstībai, un nosakot, ka līdz 23. februārim domei ir jāatgūst zemesgabali savā īpašumā.
Ceturtdien Vaivoda advokāts Artūrs Zvejsalnieks nesniedza komentārus par viņa klientam inkriminēto nodarījumu, jo esot parakstījies par informācijas neizpaušanu.
Kā zināms, KNAB pirmstiesas izmeklēšanā pārbauda ziņas, ka Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktora pienākumu izpildītājs, iespējams, izteicis kukuļa lielā apmērā piedāvājumu citai valsts amatpersonai, lai tā izmantotu savu dienesta stāvokli un pieņemtu labvēlīgu lēmumu kukuļa piedāvātāja interesēs.
KNAB kriminālprocesu sāka šogad 8.janvārī par iespējamu kukuļa lielā apmērā piedāvāšanu. KNAB iespējamā kukuļa summu neatklāja, bet saskaņā ar likumu liels apmērs ir sākot no 50 minimālās mēnešalgām jeb 35 000 eiro.
Divām kriminālprocesā iesaistītām personām ir tiesības uz aizstāvību. Patlaban vienai personai piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi, taču nav saistīts ar aizliegumu ieņemt noteiktu amatu.
Rīgas domei kvoruma trūkuma dēļ 22.februārī neizdevās nobalsot par īpašumu tiesību atjaunošanu 22 pie lidostas esošajiem zemes gabaliem. Iepriekš kvoruma trūkuma dēļ sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz 22.februārim. Taču arī 22.februārī balsojumā tika konstatēts, ka domes sēdē nav deputātu kvoruma.
Pašvaldība saņēmusi ģenerālprokurora iesniegumu par prettiesisku neapbūvētas zemes privatizāciju valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka turpmākajai attīstībai nepieciešamajā teritorijā, tāpēc Rīgas dome lems par īpašumtiesību atjaunošanu uz izsolē pārdotajiem 22 zemesgabaliem, kas nepieciešami lidostas attīstībai.
Prokuratūras ieskatā, pašvaldība privatizācijas procesā nav izvērtējusi zemesgabalu nepieciešamību valsts pārvaldes funkciju vai valsts vai pašvaldības komercdarbības veikšanai, un visi zemesgabali atrodas Rīgas lidostas turpmākai attīstībai nepieciešamajā teritorijā.
Ģenerālprokurora iesniegums uzliek pašvaldībai par pienākumu atjaunot tās valdījuma un īpašuma tiesības uz 22 zemesgabaliem un apturēt šīs teritorijas lokālplānojuma izstrādi.
Rīgas dome nevar nepildīt ģenerālprokurora uzdevumu par 22 zemesgabalu pie lidostas īpašuma tiesību atjaunošanu, pēc 22.februāra notikušās domes sēdes atkārtoti uzsvēris Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV).
Rīgas pašvaldībai piederoši neapbūvēti zemesgabali pie Rīgas lidostas 2022.gada 14.aprīlī tika pārdoti izsolē. Tos par 5,7 miljoniem eiro iegādājusies ar nekustamo īpašumu attīstītaju “Sirin Development” saistītais uzņēmums SIA “Cella investment 3”. Abi šie uzņēmumi Lietuvā reģistrētajā holdingā “ME Holding NT”.
Zemesgabalu kopējā platība ir 389 394 kvadrātmetri. Tie atrodas aptuveni 400 metru attālumā no lidostas nožogotās teritorijas un pilsētas robežas ar Mārupes novadu, kvartālā starp Mazās Gramzdas, Kalnciema, Mīkleņu, Kārklu un Mūkupurva ielu. Zemesgabalu robeža atrodas arī aptuveni 500 metru attālumā no Kārļa Ulmaņa gatves, tās labajā pusē, virzienā uz pilsētas centru, un aptuveni 600 metrus no autoceļa, kas ved uz lidostu.
Rīgas domes deputāti 2010.gadā uzdeva pašvaldības SIA “Rīgas pilsētbūvnieks” uz šiem zemesgabaliem īstenot reģionāla mēroga izstāžu un konferenču centra izveides projektu un ieguldīja zemesgabalus uzņēmuma pamatkapitālā. Vēlāk, 2012.gadā, Rīgas dome atteicās no šī projekta un nolēma zemesgabalus nodot privatizācijai. 2022.gadā zemesgabalus pārdeva izsolē un 2023.gadā pašvaldība nolēma sākt lokālplānojuma izstrādi.
Iepriekš “Sirin Development” solīja, ka nekustamajā īpašumā tiks ieguldīti vairāk nekā 100 miljoni eiro. Plāns paredzēja, ka darbi minētajā teritorijā norisināsies vairākās kārtās, un to rezultātā taps 180 000 kvadrātmetru lielas un modernas loģistikas noliktavas.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!