Krievija gatavojas ilgam karam, uzskata eksperts

Krievija arvien gatavojas ilgam karam ar Ukrainu, šorīt intervijā TV3 pauda Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks, vērtējot stāvokli frontē.

Rostoks atzīmēja, ka Krievija kāpina artilērijas munīcijas un tanku ražošanu, un viņiem diemžēl “daudz kas sanāk”. Tāpat Krievijas rīcībā joprojām ir gana lieli naudas līdzekļi, kas ļauj gan daļēji apiet sankcijas savas militārās rūpniecības atbalstīšanai, gan arī iepirkt munīciju uzbrukumiem.

Vienlaikus ekspertam nav bažu, ka Rietumu valstīs varētu iestāties “kara nogurums”. Viņaprāt, tādu pašlaik īsti nemana, cita lieta gan esot jautājums, vai Rietumu sniegtais atbalsts būs pietiekami liels, lai ukraiņiem izdotos atkarot savas teritorijas.

Eksperta skatījumā, lielākais risks Rietumu atbalsta Ukrainai kontekstā ir gaidāmo ASV prezidenta vēlēšanu iznākums.

Rostoks secina, ka Ukraina šīs vasaras pretuzbrukumā nav sasniegusi tik lielus mērķus, uz kādiem sākotnēji cerēja. Arī pašlaik ekspertiem neesot vienprātības, vai Ukrainai izdosies vai neizdosies šogad pārraut Krievijas aizsardzības līnijas – gan tāpēc, ka Krievija ir pamatīgi nocietinājusies, gan tāpēc, ka Ukrainai nav iedots viss nepieciešamais bruņojums labāku sekmju sasniegšanai.

Līdz ar to pašlaik tāda īsta aizsardzības līniju pārrāvuma neesot, turklāt izskatoties, ka Krievija zaudējumu vietās paspēj no jauna nocietināties, neskatoties uz visām viņu problēmām un lielajiem zaudējumiem.

Pēc eksperta vārdiem, Ukraina turpina savu taktisku – ar nelielām kaujas vienībām cenšas “nograuzt” krievu aizsardzību.

Lielākai pretuzbrukuma jaudai viņiem būtu vienkopus jāsapulcē lielāki spēki, bet tad savukārt parādītos risks, ka šādi grupējumi tiktu intensīvi bombardēti un “slapja vieta pāri nepaliks”.

Rostoks atzina, ka gaidāmajā ziemā ir liels risks, ka Krievija atsāks Ukrainas enerģētikas infrastruktūras bombardēšanu. Šo uzbrukumu jaudu pašlaik esot grūti vērtēt, jo grūti lēst, cik lielā mērā krievi spējuši atjaunot raķešu un uzbrukuma dronu krājumus, taču ukraiņiem salīdzinājumā ar pērno gadu ir labākas pretgaisa aizsardzības sistēmas.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!