Liepnieks: Ārlietu ministra nav, kaimiņos karš, Latvijas atpalicība aug, bet Kariņš vienkārši aiziet atvaļinājumā

“Jaunās vienotības” galvenā problēma ir tā, ka partija kļūst aizvien apmierinātāka ar sevi, aizvien augstprātīgāka un aizvien atrautāka no jebkādas realitātes, uzskata rakstnieks un politisko procesu vērotājs Jurģis Liepnieks.

K. Kariņa plāns bija dabūt valdībā “Progresīvos”, lai koalīcijai būtu vairāk balsu, izvirzīt ārlietu ministra amatā bijušo Latvijas Ārpolitikas institūta direktoru, Saeimas deputātu, “Progresīvo” biedru Andri Sprūdu, stāsta Liepnieks.

“Plāns bija ļoti naivs un vienkāršs. Plus vēl dot kaut kādus solījumus Zaļo un zemnieku savienībai. Grūti iedomāties, kā Kariņš to bija iedomājies. Sasaukt visus pie galda un pateikt: “Klausieties, man ir tāda ātrā ideja, pusgadu valdība ir strādājusi, un tagad to radikāli pārtaisīsim”? Un nu Kariņam liels brīnums, ka koalīcijas partneri to neuztver ar sajūsmu, un arī sabiedrībai argumenti nav skaidri, kāpēc tas jādara. Valdību taču ilgi un rūpīgi veidoja, deklarāciju rakstīja, visu plānoja, ilgi diskutēja, krēslam kājas skaitīja… Un kas tieši tagad mainījies?”, tā Liepnieks.

Kā galveno problēmu rakstnieks min to, ka šobrīd Latvijai nav ārlietu ministra. Tas ir amats, kuru ilgstoši nedrīkst turēt tukšu – tas nav labi valstij, norāda Liepnieks.

Ja citus ministrus var viegli aizstāt, viņu darbu var veikt arī valsts sekretārs, un sabiedrība var pat nepamanīt, ka kāda ministra nav, tad ārlietu ministra amats tāds nav.

“Ārlietu ministrs ir tas, kuram ir jābūt, viņam personīgi jābūt dažādās vietās, jāapmeklē sanāksmes un jāuztur kontakti ar ārzemju kolēģiem. “Nacionālā apvienība un Apvienotais saraksts izveidojuši tādu kā bloku, un šobrīd tā jau ir liela problēma. Kariņam nāksies domāt, kādu izeju viņš piedāvā,” rezumē Jurģis Liepnieks.

Avots: jauns.lv