NATO ir reaģējusi uz Krievijas atkārtoto iebrukumu Ukrainā un tur pastrādātajiem kara noziegumiem, pieņemot lēmumu mainīt savu aizsardzības koncepciju. Tagad NATO ir gatava aizstāvēt “katru collu” savas teritorijas no pirmās uzbrukuma dienas, pirmdien, 16. aprīlī, vēsta ASV laikraksts “The New York Times”.
Laikraksts norāda, ka iepriekš NATO stratēģija balstījās iespējamā pretinieka atturēšanā, draudot tam ar atmaksu. Tajā pašā laikā alianse pieļāva iespēju, ka dalībvalstu teritorija tiek īslaicīgi okupēta, kamēr sabiedroto spēki nesniegs palīdzību.
Tagad NATO pāriet uz stratēģiju, kas paredz “nepieļaujošu atturēšanu”.
Tai skaitā tā izpaudīsies kā karaspēka skaitliska palielināšana pie alianses austrumu robežas, norāda laikraksts.
NATO arī plāno savu klātbūtni padarīt redzamāku. Kā izteikusies NATO ģenerālsekretāra bijusī palīdze Kamila Granda, aliansē vairs netiek diskutēts par to, kā Maskavu nesatraukt ar “pārmērīgu” karaspēka koncentrēšanu pie Krievijas robežām, bet gan spriests par to, cik liels karaspēks tur vajadzīgs, lai atvairītu iespējamo uzbrukumu.
Saskaņā ar “The New York Times” rīcībā esošo informāciju lielāki NATO spēki tiks nodoti tiešā Eiropā izvietotā ASV kontingenta komandiera ģenerāļa Kristofera Kavoli pakļautībā.
Kāds anonīms avots NATO izteicies, ka tieši Kavoli tikusi uzticēta ASV un sabiedroto militāro plānu saskaņošana.
Saskaņā ar avota teikto tagad alianses dalībvalstis pirmo reizi kopš Aukstā kara beigām skaidri zināšot, ko tieši NATO darīs kara gadījumā un kas darāms tām pašām.
Baltijas valstis bija pirmās, kas pieprasīja mainīt NATO aizsardzības koncepciju, jo tā pieļāva šo dalībvalstu īslaicīgu okupāciju, atbrīvojot to tikai pēc trim mēnešiem.
Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa savulaik norādīja, ka tik ilga krievu okupācija varētu novest pie jebkuras Baltijas valsts pilnīgas iznīcināšanas.
Līdzīgi līdzšinējo alianses stratēģiju novērtēja arī Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Voless. Viņš tostarp norādīja, ka uzbrukuma gadījumā NATO “nebūs 60 dienu, lai nosūtītu tankus uz Igauniju, jo līdz tam laikam Igaunijas vairs nebūs”.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Aha ienāks Wāgneri ar kuvaldām, jo viņiem pat plintes nedod, a mums izsniedziet, lūdzu tērauda kaskas {titāna, volframa}, lai ar vienu bliezienu nenosit.
Krievijā valda burlaki (kā parasti) nevis godīgi cilvēki.
kurā valstī tad ir savādāk? Gribi teikt teikt ka varbūt Latvijā valda godīgi cilvēki?
Ja tagad ir gatava aizstāvēt, tātad iepriekš nato nebija gatava aizstāvēt? Tad sanāk ka tiem kas rakstīja, ka nato nenāks palīgā iepriekš bija taisnība. Vispār dīvains paziņojums
Tieši tā arī ir. NATO mūs izmanto spiediena izdarīšanai uz Krieviju. Bet tas var nejauki atspēlēties. Ja kaut kas šeit sākas un NATO aizsardzība izrādas formāla nevis pilna mēroga – NATO ir faktiski beidzis pastāvēt vismaz tādā formātā, kur visas dalībvalstis vienlīdzīgas.
Vēl vairāk? Tā jau Lielvārdē cilvēkiem naktsmieru traucē, ar helikopteriem pa nakti lido. Kad viņiem mācības, tad viens labums vietējiem tomēr ir, var lētāku degvielu dabūt.
Super! To sen jau vajadzēja.