Saeimas vēlēšanās izvirzījās skaidrs līderis (“Jaunā Vienotība”), un uzrādījās skaidri zaudētāji — visu veidu vatņiki, no kuru vairāk nekā trim partijām ar pūlēm slieksni pārvarēja tikai viena (“Stabilitātei!”). Tā kā jaunajai Saeimai vairs nav jāskatās pār plecu uz austrumpusi, beidzot priekšplānā iznākušas debates par jaunās valdības faktisko kursu, Pietiek.com raksta Imants Liepiņš.
“Vispirms ir svarīgi vienoties par veicamajiem darbiem” — tā komentēja valsts prezidents Egils Levits, un šī frāze nebūt nav tik pašsaprotama, kā varētu sākumā padomāt. Proti, iepriekš nav bijuši retumi tādi gadījumi, kad darāmie darbi nav bijuši partijām prātā — sarunas bijušas tikai par to, kā sadalīt krēslus un portfeļus. Tādā ziņā šobrīd jau ir progress, ja sarunas tiešām notiek par veicamajiem darbiem.
Uzdevumu saraksts turpretī izriet no partiju biedru uzskatiem, līdzšinējās pieredzes un vērtībām, kas savukārt nosaka to, kā kura partija vērtē Latvijas pašreizējo situāciju (Kremļa draudi, palīdzība Ukrainai, neticams energoresursu sadārdzinājums, divciparu inflācija ik mēnesi, koronavīrusa atgriešanās augstā iespējamība utt.). Attiecīgi, izejot no tā, kā kura partija šos arvien draudīgākos “ziloņus istabā” novērtē, ir redzams, kādi ir tie darbi, par kuriem — izsakoties E. Levita vārdiem — “svarīgi vienoties”.
Pašlaik ir iezīmējies, ka “Jaunā Vienotība” un “Apvienotais saraksts” par veicamajiem darbiem domā diametrāli pretēji, jo nesavienojama ir šo partiju izpratne par to, kas vispār ir risināmo problēmu skaitā.
Ja paskatāmies “Apvienotā saraksta” deputātu intervijas un paziņojumus, tad dominē vārds “krīze”. Latvija aizņēmusies milzīgu naudu koronavīrusa pārvarēšanai, un šo naudu kaut kad būs jāatdod. Tranzīts (viens no tradicionālajiem naudas ienesējiem starptautiskajos tirgos) mērķtiecīgi sagrauts, aviācija stagnē un neatgriežas pie normālajiem apjomiem. Elektrības cenas gada laikā pieckāršojušās un draud kāpt vēl, tāpat gāzes cenas pāris gadu laikā desmitkāršojušās, pat malka vairs nav normāli nopērkama, un tas iedzen gan iedzīvotājus nabadzībā, gan padara nerentablu ražošanu, pakalpojumu sniegšanu, uzņēmējdarbību visplašākā nozīmē.
Pie vismaz 25 gadus neredzēta līmeņa inflācijas ir tā, ka pedagogiem un mediķiem vairs neatmaksājas strādāt — cenas visam aug, viņu algas netiek tām līdzi. Pensijas tāpat būs jāindeksē ar divciparu procentuālo indeksu. Tā kā “Apvienotā saraksta” kodolu veido pašvaldību darbinieki, uzņēmēji un citi reālā darba darītāji, kas tuvu tautai, viņi visu šo apstākļu kombināciju, kam jāpieskaita Krievijas draudi, uzskata par briestošu krīzi.
“Mēs gaidām diskusiju par krīzes pārvarēšanas risinājumiem, par krīzes menedžmenta ieviešanu pie Ministru kabineta, lai visi lēmumi, kuri nāk no valdības, būtu mazāk birokrātiski, ātrāki, efektīvāki. […] Ja nebūtu Ukrainas kara, enerģētiskās krīzes un visa, kas ar to sākās, tad mēs, iespējams, nebūtu apvienojušies [savā sarakstā]. Tāpēc krīzes menedžments ir mūsu prioritārais uzstādījums. […] Galvenais ir pārvarēt krīzi. Lai mūsu eksporta un importa bilance nepasliktinātos. Lai mūsu eksportspējīgajiem uzņēmumiem nebūtu jāaizveras ciet. Ja viņi kritīs, tad nebūs naudas ne pedagogiem, ne mediķiem, ne arī citiem,” tā Edgars Tavars svaigākajā intervijā, publicētā nra.lv.
Uldis Pīlēns nolasījis iespējamajam valdības kodolam lekciju par krīžu menedžmentu. Viņam kā 180 miljonu būvniecības biznesa radītājam smagas krīzes nācies risināt ik pēc dažiem gadiem, tāpēc viņam ir, ko pastāstīt.
Kā tad uz to reaģējis Krišjānis Kariņš?
Izrādījies — pašreizējais valdības vadītājs attiecībā uz sev priekšā liktajiem krīzes pārvarēšanas virzieniem un plāniem paudis uzskatu, ka krīze… neeksistējot.
“Mums šeit diezgan jūtami atšķiras uzskats, kas tad īsti ir krīze, kas konstatē krīzi. Un gandrīz, no mana viedokļa raugoties, no diskusijas iznāca, ka tas, ko es definētu kā ikdienas valdības darbu, viņu uztverē – vismaz manā sapratnē par viņu uztveri – bija tā, ka tā jau visa ir viena liela, gara un nepārtraukta krīze,” tā LTV raidījumam “de facto” sacījis Kariņš.
Valsts prezidentam, kā izskatās, nebūs tik vienkārši izdarīt izvēli, ko aicināt par nākamo premjeru. “Jaunā Vienotība” uzvarējusi vēlēšanās, taču Latvijas vēsturē ne vienmēr bijis garantēts, ka uzvarētājpartija tikusi pie premjera krēsla.
“Apvienotā saraksta” iekļūšana Saeimā izrādījusies noderīga ar to, ka pirmo reizi Saeimā ir ievēlēts politiskais spēks, kurš spējis pacelt diskusijas līmeni par to, kādi būs priekšā stāvošie darbi un kādā virzienā mūsu valsts kopīgajam organismam būtu jāvirzās. Krišjānis Kariņš ir izrādījies negatavs šādam pavērsienam. Tāpat negatava izrādījusies viņa partija, kas pamatā sastāv no “biroja planktona”. Diez vai, svinot uzvaru pēcvēlēšanu naktī, kāds iedomājās — koalīcijas sastādīšanas sarunās nevis dalīs krēslus, bet debatēs par veicamajiem uzdevumiem tādā līmenī!
Šādas nesavienojamas pretrunas attiecībā uz to, ko uzskatīt par krīzes situāciju un kā no tādām virzīties ārā, patiesībā ir laba zīme. Agrāk šāda līmeņa debates netika novērotas. Bija strīdi pamatā par krēslu dalīšanām, bet ne par būtiskākām vai kaut interesantākām lietām.
Nu, piemēram: “Ko vispār darīt un kāpēc?”
Lasāmviela:
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: Pietiek
Tāpēc ka tā vēl ir tikai “potenciāla” koalīcija.
Padumš vadītājs izdara kļūdas , un pēc tam šīs kļūdas neatzīst ! ( foto)
Sen jau skaidrs 4 gadi stagnācija ar garantiju. Pa to laiku tikai tukšas runas un pa kādam pieņemtam lēmumam, protams kā vienmēr iedzīvotājiem par sliktu.
Kāda stagnācija? Inflācija vairāk par 20% un izskatās, ka tas ir tikai sākums, uzņēmumi aizveras viens pēc otra. Sliktākā demogrāfija simts gadu laikā + kara iespējamība, ja NATO nesaturēs. Stagnācija ir pat labs scenārijas šādā kontekstā.
Diezgan dumjš raksts.
Kārtējā ākstīšanās muļķu zemē. Kāpēc Levits nedod citam sastādīt valdību? Roka roku mazgā?
Kuram, piemēram? Un kāpēc? Vienkārši gribu dzirdēt tavus pamatotos apsvērumus. Protams, piekrītu, ka Krišjānis nozīmē stagnāciju un ir slikta izvēle (bet loģiska).
Smieklīgi. Tas nozīmē, ka tevi var jāt un jāt un tu tikai plāti rokas. Šajā situācijā jebkura cita izvēle ir labāka.
Kariņam novēlu UK premjeres Lizas Trasas likteni – iemesls ir NEKOMPETENCE !
Jā bet par to nekompetenci alga kāpj par 52%, kuram vēl kādreiz mūžā tā alga ir kāpusi?!
Ko tu novēli Pūķinam?
Ei, tauta! Vai kāds nevar ieteikt labu dziednieku? Man īkšķis lokās nevis uz iekšu, bet uz āru. Galīgi vispār nezinu, ko tālāk darīt.
Es gribu mainīt dzimumu. Savai sievai. Apnicis jau man sēdēt viņas zem tupeles. Lai ir vīrs ģimenes galva.
Tad tev jāstājas Progresīvo partijā , uztaisīsim pa velti , tikai bez anestēzijas !
Varam pie mumsim gateraa nozaget