Kā vienmēr, vietā senais teiciens “viss ir galvā”. Atkarību pētnieki skaidro, par ko liecina uzmācīgā vēlme apēst kaut ko saldu vai tieši pretēji – sāļu, treknu.
Tas brīdina par psiholoģisku problēmu.
Tātad, ja izjūti pārmērīgu tieksmi pēc…
…salda — tev pietrūkst mīlestības un maiguma. Paradoksāli, bet tieksme apēst kaut ko saldu sevišķi pastiprinās tad, kad cilvēks ir noguris. Sirds dziļumos katrs no mums jūtas kā mazs bērns, kuram negribas strādāt, bet gribas tikt samīļotam un ieritināties mammai azotē. Apēdot kaut ko saldu, rodas laimes un apmierinājuma sajūta. Bet apēstie saldumi strauji vairo liekos kilogramus un domāšanā iestājas apburtais loks: kļūsti resns, jo tevi neviens nemīl, un tevi neviens nemīl, jo esi resns.
…šokolādes — tev pietrūkst seksa vai arī tu seksuālajā dzīvē negūsti apmierinājumu.
…sāļa — tu neredzi jēgu tam, ko dari, ir zuduši orientieri, mainījusies dzīve (pārcelšanās uz citu dzīvesvietu vai pilsētu, šķiršanās, mainījušies profesionālās darbības mērķi, radušies citi dzīves vērtību kritēriji kāda emocionāla satricinājuma rezultātā).
…asa — dzīvē pietrūkst adrenalīna, ir vēlme piedzīvot kaut ko neparastu, kaut ko mainīt, doties ceļojumā.
…trekna — tu esi iestidzis rutīnā kā purvā un nespēj izkļūt no tā.
Šo, protams, nevajag pieņemt kā aksiomu, taču iepriekšminētais ir labs attaisnojums, ja, piemēram, kolēģi jautās, kāpēc tu esi apēdis visas klientiem paredzētās šokolādes konfektes.
Nepārtraukta tieksme pēc saldumiem, kā zināms, ir tādi pati atkarība kā pārmērīga alkohola lietošana un narkotikas, jo smadzenēs notiek līdzīga reakcija, kā jau rakstījām iepriekš.
Tikai vajadzētu saprast, kur ir tā robeža, kad sākas bīstamā zona – kad ir par daudz, lai nesāktu gaiņāties no piedāvātās konfektes pie kafijas vai rakņātu ārā sālīto gurķu kriksīšus no rasola.
Avots: Shape
Tā sanāk