Gāzes vadu infrastruktūrā vairākkārt rezervētas jaudas, neļaujot iesūknēt dabasgāzi Inčukalnā

Latvija rudeni sagaidījusi ar nepietiekamiem gāzes krājumiem un milzu gāzes rēķiniem. Politiķi atraduši ērtu grēkāzi vainas novelšanai – “Latvijas gāzi”. Uzņēmums nav izveidojis gāzes krājumus un arī alternatīvu Krievijas gāzei nav atradis. Tomēr arī pašu politiķi un amatpersonu rīcība enerģētikas krīzes novēršanai bijusi novēlota, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga” (NP).

Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji gadā patērē ap 12 teravatstundām gāzes. Vasarā gāzi lieto daudz mazāk, tāpēc parasti šo periodu izmanto, lai uzpildītu Inčukalna krātuvi. Ziemā iztērē tur noglabāto. Visu Latvijas gada patēriņu varētu nodrošināt aptuveni 12 sašķidrinātās gāzes kuģi. Pašlaik vienīgā vieta Baltijā, kur tie var piestāt, ir Klaipēdas terminālis.

Šī gada pavasarī un vasarā Inčukalnu piepildīt pilnu nav izdevies, krātuvē gāze sasūknēta tikai līdz pusei. Latvijas uzņēmumiem tur glabājas piecas vai sešas teravatstundas. Četras iesūknējis “Latvenergo” Tec-2 darbināšanai un valsts drošības rezervēm. Cik pietrūkst, lai nodrošinātos līdz apkures sezonas beigām aprīlī, neviens nevar pateikt, jo dati par to, cik katlu mājas vai fabrikas pārgājušas no gāzes uz citiem enerģijas avotiem, nav apkopoti.

Marta sākumā valdība aiz slēgtām durvīm lēma mainīt principu, kā Inčukalnā iesūknē gāzi. Līdz šim priekšroka bija “Latvijas gāzei” kā lielākajam krātuves lietotājam, kas gāzi saņēma no Krievijas, bet ar martu par prioritāti noteica Klaipēdas virzienu.

Tas nozīmē, ka no Krievijas gāze plūda tikai tajos brīžos, kad no Lietuvas plūsma apstājās. “Latvijas gāze” turpināja pirkt Krievijas gāzi, tikai mazākos apjomos nekā citus gadus.

Kad “Gazprom” lika norēķināties rubļos, “Latvijas gāze” prasīja FKTK atļauju, bet saņēma atteikumu. “Latvijas gāze” turpina pirkt Krievijas resursu, tikai no starpniekiem.

Jūlija beigās Krievija pavisam pārtrauca gāzes piegādes Latvijai. Amatpersonas sāka pētīt, cik “Latvijas gāze” Inčukalnā sapumpējusi, izrādījās – tikai teravatstundu.

11. augustā valdība uzlika “Latvijas gāzei” pienākumu veidot rezerves mājsaimniecībām vienas teravatstundas apjomā – tieši tāds apjoms tobrīd krātuvē glabājās uz “Latvijas gāzes” vārda. Kompānija apgalvo, ka divas trešdaļas no šīs gāzes jau pārdevusi citiem klientiem.

Uldis Bariss, “Conexus Baltic Grid” valdes priekšsēdētājs: “Latvijas valdība un “Conexus” varēja garantēt, ka Klaipēda varēs strādāt bez pārtraukumiem, jo visa gāze tiks garantēti iesūknēta Inčukalnā. Tā gāze, ko, protams, tirgotāji tur iesūknēs.”

NP: “Tā garantija bija nepieciešama tādēļ, ka brīdī, kad gāze nāk no Krievijas, nevar no Lietuvas sūknēt.”

U.Bariss: “Tieši tā. Ja pēkšņi kādā brīdī ir lielas piegādes no citurienes, praktiski no Krievijas, tas varētu atspiest to apjomu, kas nāk no Lietuvas.”

Jūlija beigās Krievija pavisam pārtrauca gāzes piegādes Latvijai. Amatpersonas sāka pētīt, cik “Latvijas gāze” Inčukalnā sapumpējusi, izrādījās – tikai teravatstundu.

11. augustā valdība uzlika “Latvijas gāzei” pienākumu veidot rezerves mājsaimniecībām vienas teravatstundas apjomā – tieši tāds apjoms tobrīd krātuvē glabājās uz “Latvijas gāzes” vārda. Kompānija apgalvo, ka divas trešdaļas no šīs gāzes jau pārdevusi citiem klientiem.

NP: “Tā ir gāze, ko jūs esat pārdevuši jau pēc 24. februāra, kad jūs jau zinājāt…”

Aigars Kalvītis, AS “Latvijas gāze” valdes priekšsēdētājs: “Tāpēc, ka mums nebija iespējas iegādāties… Mums ir izveidotas kaut kādas nelielas rezerves, bet mums nebija iespējas iegādāties gāzi tādā apjomā, lai mēs varētu nodrošināt piegādes no Inčukalna krātuves.

Mēs nevaram nopirkt caur Klaipēdu, tāpēc, ka Klaipēda izveidoja tādas tendera nosacījumus, kas ļāva tajos piedalīties tikai kompānijām, kam ir 3 gadu pieredze Klaipēdā. Un nevienai no Latvijas kompānijām šādas pieredzes nekad nav bijis.”

Klaipēdas ilgtermiņa izsolēs ir prasība, ka pretendentiem trīs gadu laikā ir jābūt liela apmēra darījumiem ar sašķidrināto gāzi. Bet paredzēts arī izņēmums lielākajiem tirgus spēlētājiem, kāds ir arī “Latvijas gāze”.

“Ja jau bija sākumā skaidrs valdībai, ka grib nodrošināt privātpersonas ar droši gāzi, tad nekas šajā stāstā, manuprāt, neliedza uzreiz pateikt, ka privātpersonas pārņems “Latvenergo”, “Latvenergo” jau pavasarī nopērk privātpersonām gāzi, un šo vienu teravatu nodrošinās “Latvenergo”. Šobrīd šīs darbības, ka tiek mēģināts “Latvijas gāzei” – nevarētu teikt, ka atņemt, bet piespiest piegādāt šo gāzi, manuprāt, liecina par sava veida izmisumu. Saprot, ka tā gāze varētu būt par maz, tāpēc mums jāpiespiež “Latvijas gāze” piegādāt, ” saka “AJ Power” vadītājs Roberts Samtiņš.

“AJ Power” vadītājs stāsta, ka bijuši piegādātāji, kas vēlējušies gāzi sūknēt uz Latvijas krātuvi un pārdot Baltijas tirgū, bet visas pārvades jaudas bijušas rezervētas. “Conexus” publicētā statistika rāda, ka ne visas jaudas, ko uzņēmumi rezervējuši, tie arī izmantojuši. Šī gada laikā starpība starp rezervēto un reāli pārvadīto ir gandrīz divas teravatstundas. Tas ir milzīgs apjoms, ko tajā laikā varēja iesūknēt krātuvē.

NP: Ir ziņas par to, ka ir bijušas bloķētas jaudas Inčukalnā un gāzes pārvades tīklos, proti, uzņēmumi rezervējuši, bet nav izmantojuši jaudas. Vai notiek kāda pārbaude SPRK vai kādā citā iestādē par to, vai tā ir ļaunprātība vai kāda biznesa neizdošanās?

Ilze Indriksone, Ekonomikas ministre (NA): “Kurš ko ir bloķējis? Jo manā rīcībā nav informācijas, ka “Conexus” būtu kādam ko bloķējis.”

NP: Ir kāds uzņēmums, kas rezervējis, bet nav izmantojis jaudas.

I.Indriksone: Nē, šobrīd nav manā rīcībā tādas informācijas.

Inčukalna krātuve un gāzes pārvades tīkli pieder “Conexus Baltic Grid”. Uzņēmums izslēdz iespēju, ka kāds varētu ļaunprātīgi bloķēt ceļu no Lietuvas. Lielākās bedres gāzes plūsmā saistītas ar Klaipēdas termināļa apkopi aprīlī un Lietuvas lielākā gāzes patērētāja – rūpnīcas “Achema” darba atsākšanu jūnijā.

“Nē, ļaunprātīga bloķēšana… mēs ļoti uzmanīgi monitorējam, lai šādu situāciju nebūtu. Mēs saprotam, ka tas šajā brīdī ir deficīta resurss. Kapacitāte tika izmantota par 90%, kas ir ļoti augsts procents,” saka U.Bariss.

“Conexus” uzskata, ka gadījumi, kad kāds vēlējies iegādāties jaudas, bet to nevar, ir reti. Arī Lietuvas pārvades tīklu īpašnieks “Amber Grid” raidījumam “Nekā personīga” skaidro, ka neizmantotās jaudas, iespējams, nozīmē, ka uzņēmumi tās ir piedāvājuši otrreizējā tirgū, bet nav atraduši pircēju. Ar novembri Latvijas – Lietuvas savienojuma kapacitāti palielinās par aptuveni trešdaļu. Tagad vienkāršota sistēma cauruļvadu jaudas rezervēšanai – gan Lietuvas, gan Latvijas pusē tos var izdarīt vienlaikus.

“Conexus” darbu uzrauga Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Tās pārstāvji intervijai nepiekrita, bet rakstiski atbildēja, ka sūdzības nav saņēmusi. Tātad arī pārbaude nav bijusi.

Regulators apstiprina arī gāzes tarifus, pārbaudot, vai tie ir pamatoti. Tādēļ sabiedrību pārsteigusi “Latvijas gāzes” pirmā pusgada peļņa – 85 miljoni eiro. SPRK apgalvo, ka šo summu “Latvijas gāze” nopelnījusi tirgojot gāzi citiem uzņēmumiem. Mājsaimniecību daļā kompānija esot cietusi zaudējumus.

Tieši šonedēļ Eiropas Komisija apspriež peļņas nodokļa ieviešanu enerģētikas kompānijām. Tā daļu no peļņas novirzītu, lai mazinātu cenu kāpumu. Latvijā tas skartu arī Latvenergo, kas pirmajā pusgadā guvis 142 miljonu peļņu. Ekonomikas ministrija to nevēlas pieļaut, jo peļņu plānots ieguldīt “Latvenergo” un “Latvijas valsts mežu” kopīgajā vēja parku projektā.

“Mēs redzam riskus, ka ierobežojot vai liekot atgriezt daļu peļņas, piemēram, atjaunojamo energoresursu ražotājiem, tas rada riskus atjaunojamās enerģijas ražošanas attīstībai Latvijā,” saka Indriksone.

“Šobrīd mēs, rēķinoties ar to, ka gāzes cena ir būtiski augusi kopš jūnija, kad “Latvijas gāze” iesniedza savu šobrīd spēkā esošo saistīto lietotāju tarifu. Mēs paredzam, ka otrajā pusgadā “Latvijas gāze” saistīto lietotāju sadaļā cietīs zaudējumus.”

Gāzes tirgus atvēršanas procesā mainījās arī “Latvijas gāzes” akcionāru struktūra. Ar mērķi mazināt Krievijas uzņēmumu ietekmi šajā uzņēmumā par vienu no akcionāriem kļuva Luksemburgā bāzētais “Marguerite Fund”. Mēs fondam jautājām, vai tie ir apmierināti ar “Latvijas gāzes” darbu enerģētikas krīzē. Saņēmām atbildi, ka fonds politiskus jautājumus nekomentēs.

Gāzes tirgotāji valdībai pārmet to, ka neviens nevēlas uzņemties politisku atbildību un krīzi reāli vadīt. Piemēram, siltumapgādes uzņēmumi pavasarī nepirka dārgu gāzi, baidoties, ka vēlāk cena kritīs un viņiem pārmetīs izšķērdību. Nebija signāla, ka tā ir pareiza rīcība un ka dārgos rēķinus iedzīvotājiem kompensēs. Tagad gāze ir vēl dārgāka un to nopirkt ir grūtāk.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atzīst, ka līdzšinējais plāns – apkures rēķinu pieauguma puses kompensēšana – nebūs pietiekama. Jaunais plāns ir apkures cenai noteikt griestus. To, kas būs virs tiem, apmaksās valsts.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!