Miljonāru ģimenes visatļautība: administratīvās tiesas materiāli saistībā ar Ramoliņu iecerēto kāpu apbūvi

Pēc tam, kad Vides pārraudzības valsts birojs pagājušā gada 26. februārī pieņēma lēmumu „Par Valsts vides dienesta Kurzemes reģionālās vides pārvaldes 2020. gada 4. novembra  tehnisko noteikumu Nr. KU20TN0001 apstrīdēšanu”, ar to vismaz uz laiku apturot meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa (attēlā) ģimenes visatļautību saistībā ar iecerēto apbūvi kāpu zonā, miljonāra dzīvesbiedre Anna Ramoliņa vērsās ar pieteikumu administratīvajā tiesā, cenšoties panākt Vides pārraudzības valsts biroja lēmuma atcelšanu. 

Pietiek sāk un turpmākajās nedēļās regulāri turpinās šīs Latvijas mūsdienu apstākļus labi raksturojošās prāvas materiālu publicēšanu, vispirms atkārtoti publicējot Vides pārraudzības valsts biroja lēmumu, kurā detalizēti aprakstīts, ar kādu tieši pamatojumu ir ierobežota miljonāru ģimenes visatļautības sajūta.

Rīgā 26.02.2021   

Lēmums Nr. 10-04/16 par Valsts vides dienesta Kurzemes reģionālās vides pārvaldes 2020. gada 4. novembra[1] tehnisko noteikumu Nr. KU20TN0001 apstrīdēšanu

Adresāte:

Anna Ramoliņa, elektroniskā pasta adrese: ….

Iesniedzējs: 

Lato Lapsa, elektroniskā pasta adrese: [email protected].

Iesniedzēja prasījums:

Lato Lapsa (turpmāk – iesniedzējs) ar 2020. gada 7. decembra iesniegumu (turpmāk – Apstrīdēšanas iesniegums) lūdz:

nepieļaut noziedzīgu rīcību pret dabu un izvērtēt vai atcelt, vai apturēt pilnībā Valsts vides dienesta Kurzemes reģionālās vides pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) 2020. gada 4. novembra tehniskos noteikumus Nr. KU20TN0001 (turpmāk – Tehniskie noteikumi) kā prettiesiskus un balstītus uz nepatiesiem Annas Ramoliņas apgalvojumiem;

atcelt citus pieņemtos administratīvos aktus, kuru pieņemšana ir panākta šajā jautājumā, ja tā ir panākta ar prettiesiskām darbībām citās institūcijās;

atcelt Valsts vides dienesta (turpmāk – Dienests) sniegtos saskaņojumus vai atļaujas nekustamajam īpašumam “TEIKAS”, kadastra 9050 0080 102, un “TEIKIŅAS”, kadastra numurs 9050 008 0413 (turpmāk – Īpašums), ja tādi ir tikuši izsniegti, balstoties uz nepatiesu informāciju vai prettiesiskām darbībām;

rūpīgi izvērtēt Ministru kabineta lēmuma vai rīkojuma izdošanu par statusa maiņu Īpašumam par meža zemes atmežošanu, ņemot vērā Īpašumā jau veikto faktisko, iespējams, prettiesisko rīcību – zemes atmežošanas veikšanu pirms šādas atļaujas saņemšanas un izvairīšanos no kompensācijas samaksas valstij;

rūpīgi izvērtēt būvatļaujas izsniegšanu Engures novada būvvaldē uz šādu, iespējams, prettiesiski tapušu Tehnisko noteikumu pamata;

veikt izmeklēšanu par valsts budžetam nodarītiem zaudējumiem, sodot vainīgās personas, tai skaitā par darbībām, kas veiktas, iespējams, izvairoties no kompensācijas samaksas valstij par dabai nodarītiem zaudējumiem aptuveni 20 000 EUR apmērā un, iespējams, rupji pārkāpjot Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 889 “Noteikumi par atmežošanas kompensācijas noteikšanas kritērijiem, aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr. 889) normas;

pārbaudīt Tehnisko noteikumu izdošanas apstākļus un likumību, tai skaitā veiktās atkārtotās uzmērīšanas atbilstību normatīviem aktiem, ko veica sertificēts mērnieks Jānis Rutkis, izvērtēt citu amatpersonu darbību vai bezdarbību, atbildību, potenciālos interešu konfliktus, izdodot šādus, iespējams, prettiesiskus Tehniskos noteikumus, neinformējot par to sabiedrību, tai skaitā blakus esošo īpašumu īpašniekus, nepieprasot nepieciešamos ekspertu un institūciju slēdzienus un ignorējot Dabas aizsardzības pārvaldes sniegtos faktus par A.Ramoliņas, iespējams, prettiesisku rīcību ar meža zemes atmežošanu un fiktīvu būves pamatu ierakšanu;

veikt atkārtotas faktu pārbaudes un ekspertīzes, tai skaitā Valsts nacionālā arhīva vēsturiskās informācijas, topogrāfijas, meža inventarizācijas dokumentus, ortofoto kartes u.c. pārbaudi, konstatējot, ka iepriekšēja apbūve tur, visticamākais, nekad nav bijusi un nav varējusi būt, jo Īpašumā iedomātās būves iekšējā perimetrā, domājams, ir augušas vismaz 120 gadīgas priedes;

organizēt krimināltiesisku vai administratīvu pārbaudi šiem faktiem, veikt tehnisko ekspertīzi zemē ieraktiem betona gabaliem ar armatūru, pārbaudot to vecumu un izcelsmi, to izvietojumu dabā pa pilnu iedomātās būves perimetru, pārbaudot arī iekšējā būves perimetra koku celmus, iesaistot tehniskos ekspertus, dabas speciālistus un lieciniekus;

nosūtīt atbildīgām institūcijām, kas ir atbildīgas par dabas aizsardzību, tai skaitā tiesībaizsardzības iestādēm informāciju par, iespējams, notikušiem administratīviem un krimināltiesiskiem pārkāpumiem, un rosināt saukt atbildīgās personas pie atbildības, atturot tās no tālākām prettiesiskām darbībām.

Dalībnieku viedokļi un argumenti:

Iesniedzējs savu prasījumu pamato ar turpmāk minētājiem apsvērumiem:

Iesniedzējam ir kļuvis zināms, ka Īpašuma jaunā īpašniece (A.Ramoliņa), kas iegādājās šo Īpašumu 2019. gada 28. augustā, jau ir veikusi priekšdarbus, tostarp, iespējams, prettiesisku zemes gabala atmežošanu, fiktīvu iepriekšējas apbūves ēkas pamatu fragmentu ierakšanu, un plāno nelikumīgi iegūt atļauju būvēt iegūtajā Īpašumā dzīvojamo ēku.

2020. gada 6. novembrī tīmekļvietnē[2] tika publicēti Tehniskie noteikumi, kas ir datēti 2020. gada 4. novembrī, balstoties uz, iespējams, prettiesiskām darbībām, ko A.Ramoliņa vai viņas uzticamības personas ir veikušas ar mērķi iegūt tiesības apbūvēt Rīgas jūras līča krasta aizsargjoslas aizsardzībā esošu zemes gabalu.

Īpašums atrodas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslas teritorijā (turpmāk – Kāpu aizsargjosla), uz tā atrodas aptuveni 120 gadus vecs mežs, un tajā iepriekš nekad nav atradušās ēkas vai citas būves ar pamatiem, par ko liecina šādi fakti:

valsts dabas datu pārvaldības sistēmā “OZOLS”[3] (turpmāk – sistēma OZOLS) kadastra fotogrāfijās, sākot, no 1994. gada uz zemes gabala atrodas bieza daudzgadīga mežaudze, un nav vērojami tukši laukumi jeb lauces;

Latvijas nacionālā arhīva dokumenti liecina, ka no 1937. gada zemes gabalā, kas pievienotā kartē apzīmēts ar Nr. 51, Tukuma apriņķa Milzkalnes pagasta kadastrālā uzmērīšanas kartes fragmentu kopijās zemesgabalā, kas saucās “Kuģinieki”, nekad nav bijusi neviena ēka vai iepriekšēja apbūve;

Zemes gabalā (Īpašumā) 2020. gada pavasarī tika veikta, iespējams, nelikumīga simtgadīgu veselu koku izciršana ar SIA “Stiga RM” palīdzību, maskējot to ar sanitārās cirtes atļauju. Par šo faktu sanitārās cirtes laikā tika informēta pašvaldības policija, kas notikuma vietā sastādīja aktu par konstatēto faktu. Atļauja veikt sanitāro cirsmu tika izdota, iespējams, prettiesiski negūstot tam visus nepieciešamos saskaņojumus un nepārbaudot dabā, ka simtgadīgās priedes, kas atradās uz zemes gabala, bija pilnīgi veselas un attiecībā uz tām nebija piemērojamas sanitārās cirsmas noteikumi. It kā nejaušas sakritības dēļ sanitārai cirsmai tika dota atļauja izcirst pilnīgi veselus kokus tieši tajā perimetrā, kurā arī pašlaik atbilstoši izdotiem Tehniskajiem noteikumiem tiek plānota apbūve 230 m² platībā. Šāda nesamērīgi liela būvniecībai paredzēta teritorija būtiski samazinās dabas pamatni un veicinās aizsargājamu krasta kāpu eroziju Kāpu aizsargjoslā.

Tehnisko noteikumu 3. apakšpunktā ir atsauce uz Dabas aizsardzības pārvaldes (turpmāk – DAP) Pierīgas reģionālās administrācijas (turpmāk – Administrācija) 2020. gada 21. oktobra vēstuli Nr. 3.27/5369/2020-N “Par paredzamo darbību īpašumā “Teikas”” (turpmāk – Vēstule Nr. 5369), atbilstoši kurai ir ticis konstatēts, ka 2019.-2020. gadā ir veikta koku ciršana, paplašinot nelielu lauci, pēc tam veikta jauna inventarizācija, izgatavots jauns zemes robežu plāns, meža vietā iezīmējot zemi zem ēkām un pagalmiem uz ceļiem un šo darbību rezultātā neveicot atmežošanu un izvairoties no kompensācijas samaksas valstij par dabai nodarītiem zaudējumiem, tādējādi rupji pārkāpjot Noteikumus Nr. 889, nodarot valsts budžetam ievērojamu zaudējumu (aptuveni 20 000 EUR apmērā), un rupji pārkāpjot Aizsargjoslu likuma 36. panta ceturtās daļas 2. punkta prasības. Tātad kompetentā institūcijā – DAP ir ticis konstatēts, ka ir notikušas prettiesiskas darbības, ko, iespējams, ir veikušas vai atbalstījušas nenoskaidrotas personas, sertificēts mērnieks Jānis Rutkis (kas veicis jauno uzmērīšanu 2020. gadā) vai citi ierēdņi vai amatpersonas. Vēstulē Nr. 5369 tiek apšaubīts, ka minētajā zemes gabalā ir bijusi iepriekšēja apbūve.

Dabā, apsekojot Īpašumu, konstatēts, ka ir tikusi noārdīta zemsedze, kas nav atļauts, tai skaitā, iespējams, sabojājot smiltāja neļķu dzīvotni, kas ir īpaši aizsargājama suga. Tāpat tiek norādīts, ka zemē ir ierakti neliela betona gabali, divus no kuriem saista armatūra, taču citu iedomātu pamatu līnijā akmeņi vai betons nav konstatēts, līdz ar to nevar viennozīmīgi apgalvot, ka šajā vietā ir bijusi iepriekšēja apbūve.

iedomātās būves pamatu iekšējā perimetrā, pārbaudot nocirsto koku celmus, var konstatēt, ka tur iedomātās būves iekšpusē ir augušas vairāk nekā 120 gadus vecas priedes, kas tagad ir sanitāras cirsmas laikā nocirstas, un tas apgāž iespējamību, ka tur jebkad ir bijusi kāda būve. To apliecina arī zemes gabala topogrāfija, ortofoto kartes, kas vēl vairāk samazina apgalvojumu par to, ka Īpašumā it kā bijusi iepriekšēja apbūve. Tātad pat ar vislielāko pieņēmumu, ja ēka tur ir it kā bijusi, tā ir pilnībā pazudusi no zemes virsmas jau pirms 1937. gada, jo 1937. gada valsts nacionālā arhīva kartē tāda būve nav atzīmēta, arī iepriekšējo gadu kartēs netika atrasti pierādījumi tam, ka šajā vietā ir bijusi iepriekšēja apbūve. Tātad, pieņemot, ka ēka ir jau nozudusi pirms 1937. gada, tādā gadījumā tā ir tikusi būvēta vismaz pirms 1900. gada, un tā laika citām ēkām ciemā pamatiem netika izmantots betons ar metāla armatūru, bet gan vienīgi laukakmeņi. Apsekojot teritoriju, nav ņemts vērā, ka iedomātās ēkas pamatu iekšējā perimetrā Īpašumā zem masīvas nozāģēto zaru kaudzes no ekspertiem tiek slēpti simtgadīgu priežu celmi. Pamatos ieraktie atsevišķie neliela betona gabali ir ielikti tikai virspusēji, ir viegli izkustināmi un nav sastopami visā perimetrā, kas ir aizdomīgi, ka tādas iedomātās būves pamati no betona un armatūras ir pilnībā pazuduši, saglabājoties tikai dažos punktos nelielos atsevišķos nodauzītos betona gabalos, un tādēļ ir skaidri pamanāms, ka tie ir nesen mākslīgi tur novietoti.

Lai pārkāptu normatīvo aktu prasības, iespējams, tika veiktas prettiesiskas darbības Īpašumā, veicot zemes gabala prettiesisku atmežošanu, ēkas pamatu, betona gabalu mākslīgu ierakšanu, imitējot iepriekšēju apbūvi, tādējādi veicot valsts iestāžu maldināšanu un organizējot faktu viltošanu, lai iegūtu prettiesisku, bet vērtīgu atļauju uzsākt būvniecību šajā Īpašumā.

Līdzīgos tiesiskos apstākļos 2017. gada 20. aprīļa privātīpašumam Engures pagasta Engures novada “Zīvartiņš” Valsts vides dienests deva atteikumu Nr. VE17TA0094 par tehnisko noteikumu izsniegšanas neiespējamību, jo šādu tehnisko noteikumu izsniegšana legalizētu iepriekš veiktas nelikumīgas darbības. Tas ir piemērs, kā vienādos tiesiskos apstākļos no valsts institūciju puses tiek piemēroti atšķirīgi risinājumi, iespējams, pieļaujot nopietnu interešu konfliktu un likumu pārkāpumu.

Ņemot vērā, ka minētie Tehniskie noteikumi ir tikuši publicēti publiskā vietnē pēc divām dienām kopš to izdošanas, tad atbilstoši Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 79. panta normām, trešajām personām, kuras intereses būtiski aizskar šis administratīvais akts, ir tiesības pārsūdzēt Tehniskos noteikumus viena mēneša laikā no dienas, kad privātpersona par to ir uzzinājusi (tā kā noteikumi tika datēti 2020. gada 4. novembrī, bet publicēti 2020. gada 6. novembrī, tad to apstrīdēšanas termiņš vēl nav beidzies).

Tā kā APL 86. panta normām adresātam labvēlīgu prettiesisku administratīvo aktu var atcelt, ja adresāts attiecīgā administratīvā akta izdošanu panācis ar apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu, kukuļošanu, spaidiem, draudiem vai citām prettiesiskām darbībām vai administratīvā akta palikšana spēkā skar būtiskas sabiedrības intereses, tad ir iespējams to atcelt un uz pārbaudes brīdi apturēt tā darbību.

Atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 27. janvāra noteikumiem Nr. 30 “Kārtība, kādā Valsts vides dienests izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai” (turpmāk – Noteikumi Nr. 30) sabiedrība nav tikusi informēta par saņemto pieteikumu tehniskiem noteikumiem, attiecīgi nav notikusi paziņojuma fiksēšana par iesnieguma saņemšanu ne interneta vietnē, ne Valsts vides dienesta telpās, kuras ārkārtas situācijas laikā nav pieejamas klātienes apmeklētājiem, kā arī nav veikta informācijas nosūtīšana nevalstiskai vides organizācijai, tādēļ nevar uzskatīt, ka ir tikušas izpildītas tiesību normas pēc būtības par sabiedrības informēšanu, tādējādi nedodot iespēju sabiedrībai izteikt savu viedokli vai iebildumus par Tehniskajiem noteikumiem. Iesniedzējs atsaucas uz Noteikumu Nr. 30 9. un 10. punktu, kā arī norāda, ka, izdodot Tehniskos noteikumus, nav informēti blakus esošo nekustamo piecu īpašumu īpašnieki (valdītāji), kam arī attiecīgi bija tiesības izteikt savu viedokli, iebildumus un sniegt papildu liecības par to, ka Īpašumā nekad iepriekš nav atradusies iepriekšēja apbūve. Šo pienākumu varēja neizpildīt tikai gadījumā, ja ir izsniegta būvatļauja, kas attiecīgi nav izsniegta[4]. Izdodot Tehniskos noteikumus, nav ievēroti arī šo noteikumu normas, kas paredz saņemt Valsts meža dienesta (turpmāk – Meža dienests) informāciju[5], jo plānotā darbība tiek plānota teritorijā, kas šobrīd joprojām skaitās meža zeme, kura atmežošanai ir nepieciešams sākumā saņemt Ministru kabineta rīkojumu. Attiecīgi veiktajā atkārtotajā mērnieka veiktajā zemes uzmērīšanā ir rupji pārkāptas normatīvo aktu prasības, uz ko norāda arī Pārvalde izdotajos Tehniskajos noteikumos ietvertajā informācijā, tas ir, veicot prettiesisku zemes atkārtotu uzmērīšanu, tika samazināta meža zeme par 1 206 m².

Iesniedzēja ieskatā Pārvalde, pieņemot prettiesisku lēmumu par Tehnisko noteikumu izdošanu, nav izmantojusi tai normatīvos aktos sniegtās iespējas sākumā saņemt[6] eksperta slēdzienus, sabiedrības atsauksmes, blakus esošo īpašumu īpašnieku (valdītāju) viedokli un veikt vispusēju situācijas un faktu tiesiskuma izvērtējumu, kaut gan Pārvalde ir norādījusi uz rupjiem normatīvo aktu pārkāpumiem un iespējamiem iepriekšējas apbūves faktu falsifikācijas mēģinājumiem, kas arī ietverts izdotajos Tehniskajos noteikumos.

Noteikumu Nr.30 30. punkts paredz, ka nav atļauta būvatļaujas izsniegšana, ja minētie Tehniskie noteikumi tiek apstrīdēti.

2020. gada 15. decembra vēstulē Nr. 2.3/595/KU/2020 “Par tehnisko noteikumu apstrīdēšanu” (turpmāk – Pārvaldes Viedoklis) Pārvalde norāda, ka saistībā ar šo administratīvo lietu viedoklis ir sniegts 2020. gada 6. novembra ietekmes sākotnējā izvērtējumā Nr. KU20SI0001 (turpmāk – Sākotnējais izvērtējums), tam pievienotajā kontrolsarakstā (turpmāk – Kontrolsaraksts) un Tehniskajos noteikumos.

2021. gada 1. februāra iesniegumā “PASKAIDROJUMI par privātpersonas iesniegumu par tehnisko noteikumu Nr. KU20TN0001 apstrīdēšanu” (turpmāk – Viedoklis) A.Ramoliņa norāda, ka pilnībā nepiekrīt Apstrīdēšanas iesniegumā norādītajiem argumentiem turpmāk minēto iemeslu dēļ:

2021. gada 25. janvārī A.Ramoliņa ir saņēmusi Meža dienesta ģenerāldirektores lēmumu Nr. VMD1-10/90 “Par izmaiņu veikšanu Meža valsts reģistrā īpašuma meža inventarizācijas datos” (turpmāk – Inventarizācijas lēmums) un 2021. gada 26. janvārī nosūtījusi Meža dienesta ģenerāldirektorei pieprasījumu izsniegt tai visus ar minētā lēmuma pieņemšanu saistītos materiālus, tajā skaitā, pieņemtos blakus lēmumus vai rīkojumus, ja tādi ir pieņemti vai izdoti. Ņemot vērā, ka Inventarizācijas lēmums saistīts ar Apstrīdēšanas iesniegumā norādītajiem apsvērumiem un A.Ramoliņai ir nepieciešams papildu laiks iepazīties ar dokumentiem, kas saistīti ar nelabvēlīga administratīvā akta izdošanu, A.Ramoliņa 2021. gada 27. janvāra iesniegumā “Par termiņa viedokļa sniegšanai pagarināšanu” lūdza Vides pārraudzības valsts biroju (turpmāk – Birojs) pagarināt termiņu viedokļa sniegšanai par 1 (vienu) mēnesi – līdz 2021. gada 1. martam. 

Tā kā uz Viedokļa sagatavošanas brīdi A.Ramoliņa nav saņēmusi Biroja lēmumu par termiņa paskaidrojumu sniegšanai pagarināšanu, kā arī nav saņēmusi Meža dienestā pieprasītos materiālus, A.Ramoliņa norāda, ka pēc minētās informācijas saņemšanas, iespējams, sniegs papildu informāciju. A.Ramoliņa norāda, ka Meža dienestā pieprasītā informācija ir tieši saistīta ar Tehniskajiem noteikumiem norādīto.

2020. gada 22. septembrī tika veikta Īpašuma apsekošana[7], kurā piedalījās Engures novada domes komisija, kas, atbilstoši Valsts vēstures arhīva izziņai Nr. 5-G-7598 (turpmāk – Arhīva izziņa), dabā konstatēja vismaz vienas celtnes pamatu atliekas. Atbilstoši Arhīva izziņai, kas pievienota komisijas lēmumam, Īpašumā (iepriekšējais nosaukums “Kuģinieki”) konstatējama vēsturiska apbūve (1920.-1934. gadā uzcelts 1 koka zvejas lietu šķūnis un 1934. gadā un vēlāk uzcelta jaukta materiāla kūpinātava. Tādējādi pilnībā nepamatots ir Apstrīdēšanas iesniegumā norādītais arguments, ka Latvijas nacionālā arhīva dokumenti apliecina, ka Īpašumā nekad nav bijusi neviena ēka vai iepriekšēja apbūve.

Saskaņā ar valsts kadastra informācijas sistēmas datiem Īpašuma sastāvā ietilpst zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 9050 008 0102, zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 9050 008 0103 un būve ar kadastra apzīmējumu 9050 008 0102 001 (turpmāk – Būve). Kā būves kadastrālās uzmērīšanas datums norādīts 2007. gada 27. novembris, savukārt ekspluatācijas gads – 1934. gads, kas pilnībā sakrīt ar Arhīva izziņā norādīto informāciju. Pamatojums būves ierakstīšanai Īpašuma zemesgrāmatā ir 2007. gada 1. novembra Engures pagasta padomes izziņa Nr. 3-14.1/1382 par ēku un būvju piederību (turpmāk – Padomes izziņa). Ja Apstrīdēšanas iesniegumā tiek norādīts uz Apstrīdēšanas iesnieguma, iesniedzēja ieskatā, veiktām prettiesiskām darbībām, kas vērstas uz Tehnisko noteikumu saņemšanu vai vēsturiskas apbūves konstatēšanu Īpašumā, tad Apstrīdēšanas iesnieguma iesniedzējam ir jāpierāda, ka arī vēsturiski veiktie ieraksti valsts kadastra informācijas sistēmā ir izdarīti prettiesiski un arī Arhīva izziņa ir neīsta. A.Ramoliņas ieskatā Arhīva izziņā norādītais (Īpašumā konstatējama iepriekšēja apbūve) ir pamats celt jaunas ēkas un būves Īpašumā.

Apstrīdēšanas iesniegumā norādītais, ka “šāda nesamērīgi liela būvniecībai paredzēta teritorija būtiski samazinās dabas pamatni un veicinās aizsargājamu krasta kāpu eroziju Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā” noraidāms kā nepamatots. Pārvaldes Sākotnējā izvērtējumā norāda “Kopumā paredzētā būvniecība, kā arī to tālāka ekspluatācija nav saistīta ar būtisku piesārņojuma risku, nozīmīgām apkārtējās vides izmaiņām, vides kvalitātes pasliktināšanos, kā arī apkārtnē dzīvojošo cilvēku nelabvēlīgu ietekmēšanu, tāpēc ietekme uz vidi, tajā skaitā Krasta kāpu aizsargjoslu kopumā vērtējama kā neliela un nenozīmīga”.

Laika posmā no 2020. gada 11. novembra līdz 2020. gada 17. novembrim šobrīd nenoskaidrotas personas veikušas Īpašumā atrodošo vēsturisko pamatu apbūves bojāšanu, par ko atbildība paredzēta Krimināllikuma 185. panta pirmajā daļā. Par minēto faktu A.Ramoliņa ir vērsusies Valsts policijā, kas fiksējusi postījumus Īpašuma vēsturiskās apbūves fragmentos, kas šobrīd, novēršot tālāku bojājumu radīšanu, tika apsegti ar zemsedzi.

Apstrīdēšanas iesniegumā norādītais apgalvojums par “iespējams, nelikumīga simtgadīgu veselu koku izciršana, [..] maskējot to ar sanitārās cirtes atļauju” un “iedomātās būves pamatu iekšējā perimetrā, pārbaudot nocirsto koku celmus, var konstatēt, ka tur iedomātās būves iekšpusē ir augušas vairāk nekā 120 gadus vecas priedes, kas tagad ir sanitāras cirsmas laikā nocirstas, un tas apgāž iespējamību, ka tur jebkad ir bijusi kāda būve” nav patiess, ņemot vērā Meža dienestā 2021. gada 25. janvāra vēstulē Nr. VMD1-10/90 “Par izmaiņu veikšanu Meža valsts reģistrā īpašuma meža inventarizācijas datos” (turpmāk – Vēstule Nr. 90) norādīto -, pārbaudot Īpašumā veikto koku ciršanu sanitārajā izlases cirtē, izmantojot Preslera svārpstu, konstatēts koku vecuma rādītājs mežaudzē (no 106 gadiem un 86 gadiem). Tādējādi ar kompetentas iestādes (Meža dienests) mežsaimniecības jomā pārbaudi ir konstatēts, ka koku vecums Īpašumā, jo īpaši koku, kas cirsti sanitārās cirtes ietvaros, ir mazāks nekā sākotnēji norādītais un ievērojami mazāks nekā Apstrīdēšanas iesniegumā norādītais.

Vēstulē Nr. 90 nav norādes uz atļaujas sanitārās cirtes veikšanai izdošanas prettiesiskumu, tādējādi koku ciršana atļaujas ietvaros atzīstama par tiesisku un vispār nav saistīta ar Tehnisko noteikumu izdošanas procesu.

A.Ramoliņa nevar precīzi komentēt Dienesta veiktās darbības atbilstoši Noteikumu Nr. 30 9. un 10. punktā noteiktajam, ievērojot to, ka šo darbību veikšana ir Dienesta kompetencē. Pārvalde, veicot Sākotnējo izvērtējumu Nr. KU20SI0001, ir norādījusi, ka informācija nosūtīta arī nevalstiskai vides organizācijai – biedrībai “Vides aizsardzības klubs”. Tādējādi pirmšķietami ir izpildīti Noteikumu Nr. 30 nosacījumi attiecībā uz sabiedrības informēšanu.

Attiecībā uz Noteikumu Nr. 30 12. punktā noteikto pienākumu A.Ramoliņa skaidro, ka atbilstoši 2020. gada 7. jūlija būvatļaujā BIS-BV-4.1-2020-4240 (turpmāk – Būvatļauja) norādītajam, projektēšanas nosacījumu izpildei nepieciešams saņemt blakus esošo nekustamo īpašumu īpašnieku (valdītāju) saskaņojumus, kas atbilstoši Noteikumu 30 12. punktā noteiktajam paredz iespēju nesūtīt papildus informatīvo paziņojumu. Tādējādi arī šis Apstrīdēšanas iesniegumā norādītais apsvērums noraidāms kā nepamatots.

Attiecībā uz Noteikumu Nr. 30 20. punktā noteikto, A.Ramoliņa  norāda, ka Dienests saņēma Meža dienesta Zemgales virsmežniecības (turpmāk – Virsmežniecība) 2020. gada 15. augusta vēstuli Nr. VM7.7-1/709, kurā nav norādīti iebildumi plānotās darbības veikšanai, ņemot vērā, ka nav prognozēta plānotās darbības būtiska ietekme uz vidi. Tādējādi Meža dienests tika normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēts par plānoto darbību Īpašumā un Tehnisko noteikumu izsniegšanas procesu.

Apstrīdēšanas iesniegumā ietvertā norāde uz Noteikumu Nr. 30 16. un 17. punktu vērtējama kritiski, jo, iesniegumam par Tehnisko noteikumu izsniegšanu tika pievienots nepieciešamais eksperta (biotopu eksperts) atzinums, bet Tehnisko noteikumu izsniegšanas (izvērtēšanas) procesā Dienests saņēma kompetento institūciju viedokli par plānotās izmantošanas pieļaujamību, secinot, ka būtiska ietekme uz vidi netiks radīta.

Saskaņā ar A.Ramoliņas rīcībā esošo informāciju pie kompetento iestāžu vides prasību uzraudzības jomā vadības (amatpersonām) ir vērsies iesniedzējs, kurš apkopo informāciju nomelnojoša rakstura publikācijai pret viņu portālā www.pietiek.com (turpmāk – Portāls). To apliecina arī nesen ievietotais “raksts”, kurā precīzi atveidots “trauksmes cēlāja” ziņojums[8]. Iesniedzējs šī gada laikā Portālā ir ievietojis vismaz 14 (četrpadsmit) publikācijas, izvēršot nomelnojošu kampaņu pret viņas vīru un viņa uzņēmumu SIA “Stiga RM”. Tas vistiešākajā veidā saistīts ar A.Ramoliņas vīra pausto par masu medijos norādīto informāciju par situāciju mežistrādes un apaļkoku pārvadājumu jomā saistībā ar Ulda Mierkalna un PATA holdinga darbību. Ņemot vērā, ka U. Mierkalns atbilstoši publiski pieejamai informācijai ir viens no lielākajiem politiskas partijas “Latvijas Attīstībai” ziedotājiem, A.Ramoliņai pastāv pamatotas šaubas par Dienesta kā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas tiešās pakļautības[9] iestādes neitralitāti un iespējamu neizpaužamu ziņu izpaušanu trešajām personām (iesniedzējai).

Ņemot vērā minēto, ir iespējams uzskatīt, ka iesniedzējs šobrīd veic prettiesiskas darbības, kas saistītas ar personas datu iegūšanu no valsts amatpersonām, kā arī neslavas celšanu. Tāpat jāatgādina, ka iesniedzējam ir piemērots aizdomās turamā statuss vismaz vienā kriminālprocesā, kas ir saistīts ar neslavas celšanu un nomelnošanas kampaņu organizēšanu, skaidri saprotams, ka iesniedzējs veic darbības, kas saistītas ar A.Ramoliņas un viņas ģimenes locekļu nomelnošanu.

Iesniedzējs, kas nav administratīvā procesa, kurš saistīts ar būvatļaujas par būvdarbu veikšanu Īpašumā, kā arī tehnisko noteikumu izsniegšanu, dalībnieks, bez procesuālām tiesībām iebilst vai kavē A.Ramoliņas normatīvajos aktos paredzēto tiesību realizāciju.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments, atsaucoties uz Augstākās tiesas 2006. gada 22. jūnija spriedumu lietā Nr. SKA-255/2006 14.2. punktu, norāda, ka no vides lietām jānošķir tādas lietas, kurās iebildumi galvenokārt saistās ar kaimiņa tiesību aizsardzību, respektīvi, kurās pieteicēju iebildumu mērķis ir novērst iespējamo īpašuma tiesību (tostarp netraucētas īpašuma lietošanas) aizskārumu[10]. Tāpat Augstākā tiesa norāda, ka “būtu jāpiesargās populārsūdzību attiecināt uz lietām, kurās atsauce uz vides aizsardzību ir maznozīmīga, formāla, kurās pieteikumā uzrādītie apstākļi neuzrāda vērā ņemamu vides apdraudējuma risku. Pretējā gadījumā neierobežotas pieteikuma iesniegšanas iespējas pavērtos arī triviālos gadījumos, kuros nepastāv nopietnas bažas par kaitējumu videi. Tādu lietu izskatīšana tiesā neveicinātu nedz Vides aizsardzības likuma, nedz Orhūsas konvencijas par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem mērķu sasniegšanu un nedotu pozitīvu iedarbību vides aizsardzībā”[11]. A.Ramoliņa aicina rūpīgi izvērtēt Apstrīdēšanas iesnieguma iesniedzēja atbilstību Trauksmes celšanas likuma 1. panta pirmās daļas 4. punktā norādītajam, kā arī administratīvo tiesu judikatūrai vides aizsardzības jomā.

Izvērtētā dokumentācija:

Iesniedzēja 2020. gada 7. decembra iesniegums (Apstrīdēšanas iesniegums).

Pārvaldes 2020. gada 15. decembra vēstule Nr. 2.3/595/KU/2020 “Par tehnisko noteikumu apstrīdību” ar administratīvās lietas materiāliem, tajā skaitā, Apstrīdēšanas iesniegumu un Tehniskajiem noteikumiem.

Pārvaldes 2021. gada 5. janvāra e-pasta vēstule ar pielikumiem.

Zemgales rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas 2021. gada 7. janvāra vēstule Nr. 7-1/60 “Par dokumenta kopijas nosūtīšanu” ar pielikumiem, tajā skaitā, Padomes izziņa.

Iesniedzēja 2021. gada 11. janvāra iesniegumi ar pielikumiem.

Zemes dienesta Rīgas reģionālās nodaļas 2021. gada 15. janvāra vēstule Nr. 9-02-R/1 “Par dokumenta kopiju izsniegšanu” ar pielikumiem.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – Ministrija) Aizsargājamo teritoriju nodaļas e-pasta sarakste 2021. gada 19. janvārī un 2021. gada 20. janvārī ar administratīvās lietas materiāliem.

Meža dienesta Virsmežniecības Kandavas nodaļas 2021. gada 22. janvāra vēstule Nr. B7.4.1-4/10 “Par informācijas sniegšanu” ar pielikumiem.

A.Ramoliņas 2021. gada 27. janvāra iesniegums “Par termiņa viedokļa sniegšanai pagarināšanu” ar pielikumu (2021. gada 26. janvāra iesniegumu Meža dienesta ģenerāldirektorei “Par materiālu izsniegšanu”).

A.Ramoliņas 2021. gada 1. februāra iesniegums “PASKAIDROJUMI par privātpersonas iesniegumu par tehnisko noteikumu Nr. KU20TN0001 apstrīdēšanu”.

Faktu konstatācija:

2020. gada 14. jūlija iesniegumā (4. punkts)[12] tehnisko noteikumu  saņemšanai (turpmāk – Iesniegums) kā paredzētā darbība norādīta “Vienģimeņu dzīvojamā māja” (jaunbūve, ciema teritorijā, uz zemes vienības ir esoša saimniecības ēka; projektējamās ēkas apbūves laukums ~ 230 m², būvapjoms ~ 1480,30 m³, koka karkasa ēka), spice, lokāla notekūdeņu savākšana ietaises ar bioloģiskās attīrīšanas sistēmu (atbilstīgi Engures apbūves noteikumiem) (turpmāk – Paredzētā darbība). Darbības vietas attālums – 150 m līdz Baltijas jūras līcim. Saskaņā ar Iesniegumam klāt pievienotā Ilzes Rērihas (turpmāk – Eksperte) 2020. gada 29. jūnija atzinumā “par augu sugu un biotopu izpēti Engures novada Engures pagasta īpašumā “Teikas” un “Lejas Bēčas”” (turpmāk – Atzinums) norādīto, 2019. gada 14. septembrī un 2020. gada maijā ir tikuši apsekoti vairāki zemes gabali, tajā skaitā Īpašums, un izdarīti secinājumi, ka Eiropas Savienības (turpmāk – ES) nozīmes biotops 2180 Mežainas piejūrtas kāpas (turpmāk – Biotops) Īpašumā (kadastra numurs 9050 008 0102) ir zemā kvalitātē. Nevienā no kadastriem biotops neatbilst Latvijas īpaši aizsargājamā biotopa 1.5., 2180 Mežainas piejūras kāpas minimālajām prasībām, kā arī, ja tiek pieļauta apbūve Bitotopaplatībā (biotopa kvalitāte zema), ieteicams saglabāt vecākās priedes. Biotopa platības zudums Latvijā, veicot apbūvi, būs apmēra, 0,0002 % apmērā. Iesniegumam pievienotajā meža inventarizācijas aprakstā no 2020. gada līdz 2039. gadam (sagatavots 2020. gada 24. martā) norādīts, ka Īpašumā (zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu 9050 008 0102) meža zemes platība 0,19 ha, meža platība 0,19 ha. Saskaņā ar Iesniegumam pievienoto 2007. gada 30. novembra būves kadastrālās uzmērīšanas lietu, Būves (kadastra Nr. 9050 0080 102 001) – saimnieciskās ēkas (galvenais lietošanas veids 1101 Dzīvojamo māju palīgēkas) ekspluatācijas gads 1934.; patvaļīgas būvniecības pazīmes nav; apbūves laukums 24,3 m², būvtilpums 68 m³, nedzīvojamo telpu platība 23,3 m². Saskaņā ar Iesniegumam pievienoto Zemgales rajona tiesas Engures pagasta zemesgrāmatas nodalījumu Nr. 428 (turpmāk – Zemesgrāmata) Īpašums (“Teikas”, Engures pagastā, Engures novadā) sastāv no diviem zemes gabaliem, kuru kopā platība 0,356 ha – zemes gabala ar kadastra Nr. 9050 0080 102 0,342 ha platībā un zemes gabala ar kadastra Nr. 9050 0080 103 0,014 ha platībā (I daļas 1. iedaļas 1.1. punkts). Atbilstoši Zemesgrāmatai Īpašumam (“Teikas”, Engures pagastā, Engures novadā) pievienota saimniecības ēka (Būve), 2008. gada 8. janvāra lēmums (I daļas 1. iedaļas 2.1  punkts). Īpašuma (“Teikas”, Engures pagastā, Engures novadā) īpašniece ir A.Ramoliņa, pamats: 2019. gada 16. augusta pirkuma līgums (II daļas 1. iedaļa).

2020. gada 28. jūlijā Pārvalde ar vēstuli Nr. 11.4/1648/VE/2020 “Par būvniecību nekustamajā īpašumā “Teikas”” informē SIA “Pop-up House” par saņemto Iesniegumu un norāda, ka Īpašums (nekustamais īpašums “Teikas”, Engures pagastā, Engures novadā), atrodas Kāpu aizsargjoslā un Iesniegumā norādītajai paredzētajai darbībai jāveic ietekmes sākotnējais izvērtējums atbilstoši Novērtējuma likuma 2. pielikuma 11. punkta 12. apakšpunktam. 

2020. gada 1. augustā A.Ramoliņas pilnvarotā persona SIA “Pop-up House”, reģ. Nr. 40103405334[13] (turpmāk – Pilnvarotā persona) iesniegusi Valsts vides dienesta Ventspils reģionālajā vides pārvaldē (Pārvalde) iesniegumu ietekmes sākotnējā izvērtējuma veikšanai vienģimenes dzīvojamās mājas celtniecībai Īpašumā (nekustamajā īpašumā “Teikas”, Apšuciemā, Engures novadā, kadastra apzīmējums 9050 008 0103 un 9050 008 0102), zemes vienībā, kurā atrodas esoša apbūve, paredzēta koka karkasa ēka ar pamatiem (turpmāk – Iesniegums_2).

2020. gada 5. augustā Pārvalde nosūtījusi Engures novada domei un biedrībai “Vides aizsardzības klubs” informatīvo paziņojumu (vēstule Nr. 11.4/1703/VE/2020) par ietekmes sākotnējā izvērtējuma veikšanu Īpašumā atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 13. janvāra noteikumu Nr. 18 “Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību” (turpmāk – Noteikumi Nr. 18) 9. un 10. punktam.

2020. gada 6. augustā Pārvalde nosūtījusi DAP Administrācijai vēstuli Nr. 11.4/1714/VE/2020, kurā lūgusi sniegt viedokli par plānoto darbību, ņemot vērā Iesniegumā_2 norādīto.

2020. gada 18. augustā DAP Administrācija nosūtījusi Pārvaldei vēstuli Nr. 3.27/4101/2020-N “Par atzinuma sniegšanu ietekmes uz vidi sākotnējam izvērtējumam” (turpmāk – Atzinums_2), kurā norāda:

“Plānotā darbība ir jaunas ēkas un ceļa būvniecība krasta kāpu aizsargjoslā.

Plānotā darbība ir pretrunā ar krasta kāpu aizsargjoslas izveidošanas mērķi un nav pieļaujama.

Lai arī eksperte norāda, ka, īpaši aizsargājamā Eiropas biotops ir zemas kvalitātes, šo platību būtu vērts saglabāt bez apbūves”.

2020. gada 20. augustā Pārvalde nosūtīja Valsts meža dienesta Zemgales virsmežniecībai (turpmāk – Meža dienests) vēstuli Nr. 11.4/1811/VE/2020 “Par viedokli būvniecībai īpašumā “Teikas””, kurā, ņemot vērā Iesniegumu_2, lūdza izteikt savu viedokli par plānoto darbību. Meža dienests sniedza atbildi 2020. gada 25. augustā, vēstulē Nr. VM7.7-1/709 un norādīja, ka neiebilst pret plānotajiem būvniecības darbiem Īpašumā.

2020. gada 28. augustā Pārvalde ar vēstuli Nr. 11.4/1887/VE/2020 “Par papildinformāciju būvniecībai īpašumā “Teikas”” informēja Pilnvaroto personu par saņemto Iesniegumu_2 un norādīja, ka saņemts Administrācijas Atzinums_2, kā arī lūdza papildināt Atzinumu. 2020. gada 6. oktobrī Pilnvarotā persona sniedza papildu informāciju (turpmāk – Papildu informācija), pievienojot tai:

Ekspertes paskaidrojumus saistībā ar Atzinumu, saskaņā ar kuru norādīts, ka ir tikusi novērtēta esošā situācija; nebija pamata apšaubīt iezīmēto pamatu teritoriju, tā kā iezīmētajā vietā atradās laukakmeņi un piegružojums; Atzinumā ir uzsvērts, ka ES biotops ir fragmentēts un Paredzētās darbības zonā ES biotops ir zemas kvalitātes, bet vidējas kvalitātes biotopu saimnieciskā darbība neskars; fakti par to, ka Paredzētās darbības vietā ir veikta koku ciršana, paplašinot nelielas lauces robežas, redzami nozāģēto koku celmi un liela zaru kaudze un atkritumi, tajā skaitā šīfera gabali, ir aprakstīti arī Atzinumā; Eksperte nenosaka vērtējumu par atļauto vai aizliegto darbību, bet apraksta situāciju attiecībā uz esošajiem biotopu/sugu veidiem.

Latvijas valsts Vēstures Arhīva 2004. gada 16. septembra Arhīva izziņu Nr. 5-G-7598 (Arhīva izziņa), saskaņā ar kuru 1939. gada 28. jūnijā nekustamā īpašuma “Kuģinieks” kopplatība norādīta 4,15 ha, 1920. – 1934. gadā uzcelts 1 koka zvejas lietu šķūnis, bet 1934. gadā un vēlāk uzcelta kūpinātava.

2020. gada 22. septembra Engures novada domes apstiprinātu aktu “Par krasta kāpu aizsargjoslas apsekošanu īpašumā “Teikas”, Apšu ciemā, Engures pagastā, Engures novadā”, saskaņā ar kuru komisija, kas izveidota ar Engures novada domes 2009. gada 20. oktobra lēmumu, apsekojot Īpašumu (kadastra Nr. 9050 008 0102), uz kura atbilstoši Arhīva izziņai, dabā tika konstatēti vismaz vienas celtnes pamatu atliekas.

2020. gada 15. oktobrī Pārvalde nosūtījusi Administrācijai vēstuli Nr. 11.4/2221/VE/2020, kurā, ņemot vērā Pilnvarotās personas iesniegto Papildu informāciju, lūdza izteikt viedokli par būvniecības ieceri Īpašumā.

2020. gada 21. oktobrī Administrācija nosūtījusi Pārvaldei vēstuli Nr. 3.27/4101/2020-N “Par paredzēto darbību īpašumā “Teikas””, kurā secināts, ka “plānotajai darbībai – dzīvojamās mājas ar apbūves laukumu 230,7 m², piebraucamā ceļa un autostāvvietas 400  m² platībā būvniecībai, žoga un ūdens spices ierīkošanai īpašumā “Teikas” – ja tiek saglabāta dabiskā meža zemsedze un smiltāja neļķes dzīvotne, nav paredzama būtiska negatīva ietekme uz dabas vērtībām. Tomēr, ņemot vērā iepriekšminētās darbības, kas veiktas nolūkā apiet atmežošanas nepieciešamību, Administrācija uzskata, ka plānotā darbība ir jaunas ēkas un ceļa būvniecība mežā krasta kāpu aizsargjoslā, kam piemērojamas Aizsargjoslu likuma 36. panta ceturtās daļas 2. punkta un Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumiem Nr. 889 „Noteikumi par atmežošanas kompensācijas noteikšanas kritērijiem, aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību” prasības””.

2020. gada 6. novembrī Pārvalde ir veikusi Sākotnējo izvērtējumu vienstāvu koka karkasa dzīvojamās mājas ar apbūves laukumu 230,7 m², piebraucamā ceļa un autostāvvietu 400 m² platībā būvniecībai, kā arī žoga būvniecībai, ūdens spices un bioloģisko notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izbūvei (Paredzētā darbība) Īpašumā, kā rezultātā nav piemērojusi ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru. Sākotnējais izvērtējums Paredzētajai darbībai piemērots atbilstoši likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (turpmāk – Novērtējuma likums) 3.² panta pirmās daļas 1. punktam, šā likuma 2. pielikuma 11. punkta 12. apakšpunktam[14]. Saskaņā ar Sākotnējo izvērtējumu:

“Paredzētā darbība nenonāk pretrunā ar Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas izveidošanas mērķi. Darbības vietā ir iepriekšēja apbūve Aizsargjoslu likuma 1. panta 17. punkta izpratnē (…)

Saskaņā ar Engures novada teritorijas plānojumu Darbības vieta atrodas Apšuciema vēsturiskās apbūves teritorijā. Plānotās un esošās apbūves kultūrvēsturiskais izvērtējums lietai nav pievienots (…)

Darbības vietai blakus esošajos īpašumos atrodas dzīvojamā apbūve, apkārtne ir daļēji apbūvēta teritorija, līdz ar to Paredzētā darbība neizraisīs konkrētā apvidus vidē neiederīgas izmaiņas. Sakarā ar paredzētajiem būvdarbiem tuvākajā apkārtnē nav paredzama kopējās antropogēnās noslodzes palielināšanās. (…)

Veicot Ēkas būvniecību funkcionālajā zonā Mazstāvu dzīvojamā apbūve krasta kāpu aizsargjoslā (DzM2) paredzētā darbība nav pretrunā Aizsargjoslu likuma 36. panta otrās daļas 4) punktam, kas nosaka, ka ēku un būvju celtniecība vai paplašināšana notiek šā likuma 67. pantā noteiktajā kārtībā apstiprinātajās un vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajās ciema robežās vietās, kur bijusi iepriekšēja apbūve” (Sākotnējā izvērtējuma 5. punkts).

Sākotnējam izvērtējumam pievienotajā Kontrolsarakstā norādīts, ka Paredzētajai darbībai saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36. panta ceturtās daļas 2. punkta prasībām pirms būvniecības nepieciešams saņemt Ministru kabineta rīkojumu par atļauju veikt meža atmežošanu, kā arī saskaņā ar Noteikumiem Nr. 889 noteikt kompensācijas apmēru meža zemes atmežošanai (1.1. punkts). Paredzētā darbība nenonāk pretrunā ar Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas izveidošanas mērķi (2.2. punkts).

2020. gada 6. novembrī Pārvalde izdeva Tehniskos noteikumus Paredzētajai darbībai un nosūtīja Sākotnējo izvērtējumu un Tehniskos noteikumus Pilnvarotajai personai (vēstule Nr. 11.5_42_KU_2020 un Nr. 11.5_43_KU_2020), kā arī nosūtīja Sākotnējo izvērtējumu Engures novada domei (vēstule Nr. 11.4/48/KU/2020) un Administrācijai (vēstule Nr. 11.4/51/KU/2020).

2020. gada 9. novembrī Pārvaldē saņemts Pilnvarotās personas 2020. gada 6. novembra iesniegums Nr. 01/11, kurā lūgts precizēt plānotās ieceres stāvu skaitu Tehniskajos noteikumos saskaņā ar ģenerālplānā būvju eksplikācijā zemesgabalā norādīto dzīvojamās mājas stāvu skaitu, tas ir, divstāvu dzīvojamā māja. 2020. gada 12. novembrī Pārvaldē saņemts iesniedzēja 2020. gada 7. novembra iesniegums, kurā aicināts veikt faktu pārbaudi par, iespējams, notikušajām prettiesiskajām darbībām (jaunatklāti vēsturiskās apbūves pamati) nekustamajā īpašumā “Lejas Bēčas” un “Teikas” (Īpašums), kas pieder A.Ramoliņai.

2020. gada 4. decembrī Pārvalde veikusi pārbaudi Īpašumā (2020. gada 9. decembra ziņojums par pārbaudes rezultātiem Nr. 132-77/2020, turpmāk – Ziņojums). Ziņojumā konstatēts:

Pārvalde 2020. gada 12. novembrī saņēma informāciju, ka Īpašumā ir ierakti būvgruži.

Pēc teritorijas apsekošanas 2020. gada 4. decembrī konstatēts, ka zemes gabalā ir uzsākti būvniecības darbi – nozāģēti koki. Vietā, kur ir bijusi tehnika, no zemes virskārtas ir izspiedušies būvgruži, tajā skaitā, azbestu saturoši būvniecības atkritumi (šīferis).

Pārbaudes laikā tika satikts kaimiņš no blakus īpašuma “Bēčas”, kurš apgalvoja, ka nekustamajā īpašumā jau pirms vairākiem gadiem, īpašnieki no blakus zemes gabaliem bija rakuši savus būvniecības atkritumus. Satiktā privātpersona apgalvoja, ka šobrīd nekādi būvgruži tur nav tikuši vesti, ir tikai bijusi tehnika, kura veikusi koku zāģēšanu.

Ziņojumā secināts, ka pārbaudes laikā konstatēti zemē ierakti atkritumi, kas šobrīd, veicot nekustamā īpašuma labiekārtošanas darbus, ir izspiedušies uz āru.

2020. gada 8. decembrī Pārvalde nosūtīja Pilnvarotai personai vēstuli Nr. 2.16/489/KU/2020 “Par termiņa pagarināšanu”, kurā norādīja, ka, ņemot vērā Pārvaldē saņemto Apstrīdēšanas iesniegumu un pamatojoties uz APL 64. panta otro daļu, Pārvalde pagarina termiņu lēmuma (par grozījumiem Tehniskajos noteikumos) pieņemšanai līdz 2021. gada 8. martam.

2020. gada 11. decembrī Pārvalde nosūtīja iesniedzējam vēstuli Nr. 2.16/543/KU/2020 “Par iespējamām prettiesiskām darbībām zemes īpašumos “Lejas Bēčas” un “Teikas” (Engures pagasta Apšuciemā)” (turpmāk – Vēstule Nr. 543), kurā norādīja uz 2020. gada 4. decembrī veikto Īpašuma (nekustamā īpašuma “Teikas”, Apšuciems, Engures pagasts, Engures novads) apsekošanu ar mērķi pārbaudīt iesniedzēja sniegto informāciju par ieraktiem būvgružiem. Vēstule Nr. 543 norādīts, ka, izdodot Tehniskos noteikumus jaunas ēkas celtniecībai Īpašumā (īpašumā “Teikas”), nosakot iepriekšējās apbūves sastāvu, Pārvalde nav balstījusies uz minētajiem dabā neesošajiem pamatiem. Vienlaikus Pārvalde norāda, ka Īpašuma (īpašuma “Teikas”) īpašniekam tiks sagatavota vēstule uzdodot par pienākumu veikt būvniecības atkritumu, tai skaitā bīstamo atkritumu (azbestu saturošu atkritumu) apsaimniekošanu atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma prasībām.

2020. gada 11. decembrī Birojs nosūtījis Engures novada domes būvvaldei vēstuli Nr. 10-01/1168 “Par informāciju saistībā ar fiziskas personas 07.12.2020. iesniegumu”, kurā informē par Birojā saņemto Apstrīdēšanas iesniegumu atbilstoši Noteikumu Nr. 30 28. punktam.

2020. gada 11. decembrī Birojs nosūtījis Pārvaldei vēstuli Nr. 10-01/1167, kurā lūdza iesniegt Birojā administratīvās lietas materiālus, ja Pārvalde nepiemēro APL 77.¹ pantu. Birojs informāciju un lietas materiālus saņēma 2020. gada 18. decembrī (Pārvaldes viedoklis) un 2021. gada 5. janvārī.

2021. gada 6. janvārī Birojs nosūtīja Meža dienestam vēstuli Nr. 10-01/11, kurā lūdza līdz 2021. gada 22. janvārim iesniegt Birojā Īpašuma meža inventarizācijas aktuālo un pirmreizējo inventarizāciju, kā arī gadījumā, ja meža inventarizācijas ir veiktas starp aktuālo meža inventarizāciju un pirmreizējo meža inventarizāciju, lūdza iesniegt arī šīs inventarizācijas. Meža dienests 2021. gada 22. janvārī Birojā iesniedza 2018. gada 6. decembrī un 2020. gada 22. aprīlī iesniegto iesniegumu meža inventarizācijas datu reģistrēšanai Meža valsts reģistrā, Īpašumā (nekustamajā īpašumā “TEIKAS”, kadastra Nr. 9050 0080 102) (vēstule Nr. B7.4.1-4/10). Saskaņā ar 2018. gada 6. decembra iesniegumā norādīto meža zemes platība zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu 9050 008 0102 ir 0,32 ha un zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu 9050 008 0103 ir 0,01 ha. Saskaņā ar 2020. gada 22. aprīļa iesniegumā norādīto meža zemes platība zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu 9050 008 0102 ir 0,19 ha.

2021. gada 6. janvārī Birojs nosūtīja Zemes dienestam vēstuli Nr. 10-01/12, kurā lūdza līdz 2021. gada 22. janvārim iesniegt Birojā aktuālo un vēsturiskos robežplānus zemes vienībām ar kadastra apzīmējumu 9050 008 0102, 9050 0080 103 un 9050 008 0413. Zemes dienesta Rīgas reģionālā nodaļa 2021. gada 15. janvārī iesniedza Birojā vēstuli Nr. 9-02/R/1 (turpmāk – Vēstule Nr. 9-02), kurā norādīts, ka tās rīcībā nav zemes robežu plāni zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 9050 008 0413, jo Zemes dienestā nav reģistrēti kadastrālās uzmērīšanas dati. Saskaņā ar Vēstulei Nr. 9-02 pievienoto 1997. gada 15. janvārī reģistrēto (nodalījuma Nr. 428), Īpašuma (nekustamā īpašuma “TEIKAS”, kadastra Nr. 9050 0080 102) zemes robežu plānu, meža zemes platība zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu 9050 008 0103 ir 0,014 ha un zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu 9050 008 0102 ir 0,320 ha (kopā 0,334 ha). Saskaņā ar Vēstulei Nr. 9-02 pievienoto 2008. gada 12. marta zemes robežu, situācijas un apgrūtinājumu plānu zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 9050 008 0102 (, meža zemes platība ir 0,3189 ha un zeme zem ēkām un pagalmiem 0,0228 ha. Saskaņā ar Vēstulei Nr. 9-02 pievienoto 2008. gada 12. marta zemes robežu, situācijas un apgrūtinājumu plānu zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 9050 008 0103, meža zemes platība ir 0,0138 ha. Saskaņā ar Vēstulei Nr. 9-02 pievienoto 2020. gada 27. februāra zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 9050 008 0102 situācijas plānu  meža zemes platība ir 0,1983 ha, zeme zem ēkām un pagalmiem 0,0224 ha, zem ceļiem 0,0617 ha un pārējās zemes 0,0593 ha.

2021. gada 6. janvārī Birojs nosūtījis Kurzemes rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļai vēstuli Nr. 10-01/13, kurā atbilstoši Zemesgrāmatu likuma 101. pantā noteiktajam un APL 59. panta otrajai daļai lūdza līdz 2021. gada 22. janvārim iesniegt Birojā dokumentus, uz kuru pamata zemesgrāmatas nodalījumā ir nostiprināta ēka ar kadastra apzīmējumu 9050 008 0102 001 (Būve). Zemgales rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļa 2021. gada 7. janvārī Birojā iesniedza vēstuli Nr. 7-1/60 ar tai pievienotu Padomes izziņu, kurā norādīts, ka zemes vienībā ar kadastra Nr. 9050 008 0102 atrodošā saimniecības ēka uzskatāma par fiziskas personas īpašumu, kas minēto ēku apsaimnieko no 1997. gada.

2021. gada 6. janvārī Birojs nosūtījis A.Ramoliņai vēstuli Nr. 10-01/14, kurā atbilstoši APL 62. panta pirmajai daļai līdz 2021. gada 1. februārim lūdza izteikt savu viedokli un argumentus ierosinātajā administratīvajā lietā, jo, lemjot par tāda administratīvā akta izdošanu, kurš varētu būt nelabvēlīgs adresātam, Biroja lēmums vistiešākā veidā var skart viņas tiesiskās intereses. 2021. gada 28. janvārī Birojs saņēma A.Ramoliņas  2021. gada 27. janvāra iesniegumu “Par termiņa viedokļa sniegšanai pagarināšanu”) un 2021. gada 1. februārī – Viedokli.

2021. gada 6. janvārī Birojs nosūtījis iesniedzējam vēstuli Nr. 10-01/15, kurā atbilstoši ALP 59. panta pirmajai, otrajai un ceturtajai daļai lūdza līdz 2021. gada 22. janvārim iesniegt Apstrīdēšanas iesniegumā un 2020. gada 7. novembra iesniegumā minētos pierādījumus, ar kuriem tiek pamatoti iesniedzēja iebildumi – fotogrāfijas, kā arī Latvijas Nacionālā Arhīva dokumentus. 2021. gada 11. janvārī iesniedzējs Birojā iesniedza divus iesniegumus, kuriem pievienots Plāns_2 un Plāns_4, Tehniskie noteikumi un pdf fails, kurā mērogā 1 : 5 000 attēlotas valsts meža zemes, kā arī trīs foto attēli.

2021. gada 7. janvārī Birojs, ņemot vērā administratīvās lietas materiālu, kā arī papildinformācijas prognozējamo  saņemšanas laiku, atbilstoši APL 64. panta otrajai daļai pagarināja lēmuma izdošanas termiņu līdz 2021. gada 26. februārim (vēstule Nr. 10-01/19).

2021. gada 19. janvārī Birojā saņemta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Aizsargājamo teritoriju nodaļas e-pasta vēstule ar pielikumā pievienotu Engures novada domes 2021. gada 19. janvāra vēstuli Nr. 3-12/28 “Par nekustamo īpašumu “Teikas”, Apšuciemā, Engures pagastā, Engures novadā” (turpmāk – Vēstule Nr. 28) un Zemes dienesta 2021. gada 15. janvāra vēstule Nr. 2-06/23 “Par nekustamo īpašumu “Teikas” (kad. Nr. 9050 008 0102), Apšuciemā, Engures pagastā, Engures novadā” (turpmāk – Vēstule Nr. 23), kā arī Meža dienesta 2021. gada 18. janvāra vēstule Nr. VMD1-10/67 (turpmāk – Vēstule Nr. 67).

Atbilstoši Vēstulē Nr. 28 norādītajam:

“Piekļuve īpašumam “Rūķi” (kad. Nr. 9050 008 0340) paredzēta pa servitūta ceļu caur zemesgabalu “Vēzīši” (kad. Nr. 9050 008 0362), īpašumam “Buras” (kad. Nr. 9050 008 0275) no pašvaldības ceļa, un īpašumam “Lejas Bēčas” (kad. Nr. 9050 008 0221) caur zemesgalu “Teikas”, kur ceļa servitūts par labu īpašumam “Lejas Bēčas” nav nodibināts;

Tā kā būvvaldē iesniegtajā 2004 .gada 16. septembra arhīva izziņā Nr.5-G-7598, nav pievienoti nekādu kartogrāfiskie pielikumi par apbūvi  īpašumā “Kuģinieki”, būvvaldes rīcībā nav citu dokumentāru/ kartogrāfisku pierādījumu par vēsturiskās apbūves vietām”.

Atbilstoši Vēstulē Nr. 23 norādītajam:

“Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – Kadastra informācijas sistēma) reģistrētajiem datiem īpašums sastāv no zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 90500080103 un zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 90500080102 (turpmāk – Zemesgabals), uz kuras atrodas būve ar kadastra apzīmējumu 90500080102001 (turpmāk – Ēka). (…)

2007. gada 27. novembrī nekustamā īpašuma īpašnieks iesniedza Dienestā iesniegumu, kurā lūdza veikt Ēkas kadastrālo uzmērīšanu. Papildus iesniegumam nekustamā īpašuma īpašnieks Dienestā iesniedza arī citus pakalpojuma izpildei nepieciešamos dokumentus. Piemēram, 2004. gada 16. septembra Latvijas Valsts vēstures arhīva izsniegtu izziņu Nr. 5-G-7598, kurā norādīta īpašuma “Teikas” kopplatība un ka uz tā zemes atrodas divas ēkas – kūpinātava un zvejas lietu šķūnis, kā arī Tukuma rajona Engures pagasta padomes 2007. gada 1. novembrī izsniegtu izziņu par ēku un būvju piederību Nr. 3 – 4.1/1382, kurā norādīts Ēkas nosaukums – Saimniecības ēka. (…)

Dienests vērš uzmanību, ka ne zemes kadastrālās uzmērīšanas jomu, ne kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas kārtības Kadastra informācijas sistēmā jomu regulējušie normatīvie akti neparedz zemes kadastrālās uzmērīšanas procesā iegūto informāciju par ēkas pamatiem reģistrēt Kadastra informācijas sistēmā”.

Atbilstoši Vēstulē Nr. 67 norādītajam saskaņā ar 2020. gada 25. februārī izsniegto ciršanas apliecinājumu CA Nr.1280705, Īpašumā (nekustamajā īpašumā “TEIKAS”, kadastra Nr. 9050 0080 102), veikta koku ciršana sanitārajā cirtē. Vēstulē Nr. 67 secināts, ka mērnieks 2020. gadā, kamerāli pārzīmējot robežu plānu un apgrūtinājumu plānu, kā arī uzmērot situācijas elementus, ir vadījies pēc fotogrāfiskā stāvokļa dabā, kā rezultātā Meža dienesta darbinieki tika maldināti. Konstatējot kļūdainu mežziņa rīcību, reģistrējot 2020. gadā iesniegtos datus Meža valsts reģistrā, ir pamats lemt par 2020. gadā reģistrētās pievienotās meža inventarizācijas, kas ir izstrādāta uz neatbilstoša zemes robežu plāna un kurā nepamatoti (bez atmežošanas) samazināta meža platība, izslēgšanu no Meža valsts reģistra, tādējādi Meža valsts reģistrā tiks atjaunoti iepriekšējās 2018. gada meža inventarizācijas dati kā atbilstoši situācijai dabā. Līdz ar to mežzinis 2020. gada 19. maijā izdevis prettiesisku labvēlīgu administratīvo aktu – par situācijai dabā neatbilstošas meža inventarizācijas datu reģistrēšanu Meža valsts reģistrā un šis administratīvais akts ir atceļams.

A.Ramoliņa 2021. gada 27. janvāra iesniegumā izteica lūgumu pagarināt termiņu viedokļa sniegšanai par 1 (vienu) mēnesi – līdz 2021. gada 1. martam.

Iesniedzēja viedoklis atspoguļots sadaļas “Dalībnieku viedokļi un argumenti” 1. punktā un Apstrīdēšanas iesniegumā. Pārvaldes viedoklis atspoguļots minētās sadaļas 2. punktā, Pārvaldes viedoklī un Tehniskajos noteikumos. A.Ramoliņas viedoklis atspoguļots minētās sadaļas 3. punktā.

Ministru kabineta 2015. gada 27. janvāra noteikumu Nr. 30 “Kārtība, kādā Valsts vides dienests izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai” (turpmāk – Noteikumi Nr. 30) 2. punkts noteic, ka tehniskie noteikumi ir nepieciešami darbībām, kurām pēc sākotnējā izvērtējuma veikšanas nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar Novērtējuma likumu (izņemot gadījumu, ja darbības veikšanai dienestā jāsaņem zemes dzīļu izmantošanas licence). Noteikumu Nr. 30 28. punkts noteic, ka Dienesta izdotus tehniskos noteikumus vai atteikumu izsniegt tehniskos noteikumus var apstrīdēt Birojā.

Birojs administratīvo lietu skata atbilstoši APL 51. pantam un Noteikumu Nr. 30 28. punktam, jo iesniedzējs ir apstrīdējis Tehniskos noteikumus APL 79. panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā – viena mēneša laikā no Tehnisko noteikumu spēkā stāšanās dienas (Tehniskie noteikumi izdoti 2020. gada 6. novembrī, Apstrīdēšanas iesniegums Pārvaldē saņemts 7. decembrī un Birojā saņemts 2020. gada 8. decembrī, un Birojā reģistrēts ar Nr. 10-03/74).

Saskaņā ar APL 81. panta pirmo daļu Birojs izskata lietu vēlreiz pēc būtības tajā daļā, uz kuru attiecas iesniedzējas iebildumi. Birojs, izdodot lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu (Tehniskajiem noteikumiem daļā), citastarp ievēro Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikto formu, kādā tiek īstenota padotība pār zemāku iestādi, kā arī apstrīdētā administratīvā akta veidu (65. pants).

Faktu izvērtējums un argumenti lēmuma pieņemšanai:

Izvērtējis lietas materiālus, tajā skaitā dalībnieku viedokļus un normatīvo aktu prasības, Birojs secina, ka lietā ir strīds par to, vai Īpašumā paredzētajai darbībai ir tiesiski izsniegti Tehniskie noteikumi, vai tā atbilst Aizsargjoslu likumā noteiktajiem izņēmumiem.

Vērtējot adresātes iebildumus par to, ka iesniedzējam nav subjektīvo tiesību, Birojs secina, ka tie nav pamatoti. Orhūsas konvencijā par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (īpaši tās 6. pantā) ietverts princips, ka sabiedrības līdzdalība ar vidi saistītu jautājumu izlemšanā jānodrošina pēc iespējas agrākā procesa stadijā. Savukārt Vides aizsardzības likuma 9. panta trešajā daļā noteikts, ka jebkuram sabiedrības loceklim ir tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt valsts iestādes vai pašvaldības administratīvo aktu, kas neatbilst vides normatīvo aktu prasībām, rada kaitējuma draudus vai kaitējumu videi. Saskaņā ar Vides aizsardzības likuma 1. panta 17) punktā sniegto vides definīciju „vide — dabas, antropogēno un sociālo faktoru kopums;”. Lietā Nr. SKA-824/2016 Augstākā tiesa atzina, ka pieteicējam nav subjektīvo tiesību lēmuma un 16. punktā norādīja –„ Ievērojot iepriekš minētos apsvērumus, lai veicinātu Vides aizsardzības likuma 9. panta otrās un trešās daļas mērķa sasniegšanu (t.i., sabiedrības iesaisti vides aizsardzībā), šīs normas ir interpretējamas tādējādi, ka tiesības vērsties tiesā, pamatojoties uz šīm normām, netiek atzītas, ja var konstatēt, ka pieteikumā, kurā argumentēts par līdzdalības tiesību liegšanu vidi ietekmējošu lēmumu pieņemšanai vai par iespējamu vides normatīvo aktu pārkāpumu vai vides apdraudējumu, šī argumentācija kalpo tikai kā līdzeklis citu, ar vides aizsardzību nesaistītu mērķu sasniegšanai.”. Vērtējot iesniedzējas argumentus, Birojs nekonstatē, ka aiz vides aizsardzības mērķiem būtu saskatāmi kādi citi, ar vides aizsardzību nesaistīti mērķi. Apstāklis, ka iesniedzējs ir žurnālists un publicē informāciju arī portālā pietiek.com, tai skaitā, iespējams, adresātes laulāto aizskarošu, nenozīmē, ka viņam būtu liedzamas tiesības, ko garantē Vides aizsardzības likums un Orhūsas konvencija.

Lietā nav strīds, ka Īpašums atrodas Kāpu aizsargjoslā un ciema robežās. Aizsargjoslu likuma 36. panta otrajā daļā ir ietverts vispārējs aizliegums Krasta kāpās celt jaunas ēkas vai paplašināt esošās, paredzot šaurus izņēmumus no šī aizlieguma. Izņēmumi noteikti, vadoties no tā, kur atrodas plānotās darbības vieta (pilsētā, ciemā, ārpus pilsētu un ciemu robežām, ostas teritorijā). Tā kā Īpašums atrodas ciema robežās, konkrētā gadījumā ir vērtējams, vai uz paredzēto darbību var būt attiecināms Aizsargjoslu likuma 36. panta otrās daļas 4) punkta izņēmums, kas noteic “ēku un būvju celtniecība vai paplašināšana notiek šā likuma 67.pantā noteiktajā kārtībā apstiprinātajās un vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajās ciema robežās vietās, kur bijusi iepriekšējā apbūve, minētās darbības ir paredzētas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un saskaņotas ar attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi”.

Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 1. panta 17. punktā sniegto legāldefinīciju “ iepriekšējā apbūve — likumīgi uzbūvētas būves vai ēkas (vai to pamati), kuras konstatējamas dabā”.

No zemesgrāmatu ierakstiem konstatējams, ka Īpašums sastāv no divām zemes vienībām (zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 90500080102, 0,342 ha platībā, zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 90500080103, 0,014 ha platībā), kā arī no vienas saimniecības ēkas (kadastra apzīmējums 90500080102001). Saimniecības ēka pievienota Īpašumam 2008. gada 8. maijā. Kā pamats nostiprināšanai ir Engures pagasta padomes izziņa Nr.3-14.1/1382 par ēku un būvju piederību. Atbilstoši Zemgales rajona tiesas izsniegtajai Engures pagasta padomes izziņas Nr.3-14.1/1382 par ēku un būvju piederību kopijai, kā īpašuma iegūšanas pamats norādīta likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 14. panta ceturtā daļa, Civillikuma 968. pants. Iepazīstoties ar 1996. gada 25. septembra zemes vienības ar kadastra apzīmējumiem 90500080102 un 90500080103 robežplānu, secināms, ka jau šajā robežplānā ir attēlota būve, eksplikācijā norādīta zemes platība zem ēkām un pagalmiem 0,022 ha platībā.

Vadoties no Aizsargjoslu likuma 1. panta 17. punktā sniegtās iepriekšējās apbūves legāldefinīcijas, Biroja atzīst, ka attiecībā uz Īpašumu ir konstatējams viens no iepriekšējās apbūves kritērijiem – uzbūvētas ēkas, kuras konstatējams dabā, vienlaikus šāds secinājums ir izdarāms tikai saistībā ar ēku ar kadastra apzīmējumu 90500080102001.

Vērtējumā par iepriekšējās apbūves legāldefinīcijas otro kritēriju – būvniecības likumīgumu -, Birojs norāda, ka tas izsverams katrā konkrētā gadījumā, vērtējot gan ar nekustamo īpašumu saistītos dokumentus, gan citus apstākļus, un šādi apsvērumi izdarāmi, ņemot vērā arī Aizsargjoslu likuma 36. panta otrajā daļā noteikto aprobežojumu mērķi. Aizsargjoslu likuma 36. panta otrā daļa būvniecību pamatā aizliedz, un tās apakšpunktos noteiktie ir tikai izņēmumi. Turklāt likumdevējs ar nodomu ir iekļāvis iepriekšējās apbūves legāldefinīcijā kritēriju par likumību, jo tas uzdod ne tikai būvi konstatēt dabā, bet arī ikreiz par būvi pārliecināties par tās likumību, lai izņēmuma piemērošanai būtu pamats. Šādu apsvērumu ietvarā Birojs citās administratīvās lietās ir izdarījis apsvērumus, ka reģistrācija zemesgrāmatā pati par sevi nenozīmē, ka būtu jāatsakās no būvniecības likumības izvērtējuma Aizsargjoslu likuma tvērumā, jo sevišķi, ja tiek konstatētas ēkas vai būves, kuras iepriekš nav fiksētas ne robežplānos, ne tās ir redzamas publiski pieejamos ortofoto uzņēmumos. Tomēr konkrētā gadījumā ir secināms, ka būve ar kadastra apzīmējumu 90500080102001 ir bijusi fiksēta jau 1996. gada robežu plānā, kas nozīmē, ka tas novērš šaubas, ka būve īpašumā ir radusies tikai tādēļ, lai šobrīd pretendētu uz izņēmuma tiesībām attiecībā uz apbūvi Kāpu aizsargjoslā. Birojs piekrīt, ka saglabājama piesardzība attiecībā uz viennozīmīgu secinājumu par būves izcelsmi un līdz ar to – likumību, jo iesniedzējs norāda uz to, ka Īpašumā nav bijušas būves pēc 1937. gada, par to iesniedzis pierādījumus. Savukārt adresāts apsvērumu, ka Īpašums ir bijis apbūvēts, pamato ar 2004. gada 16. septembra Latvijas Valsts vēstures arhīva izziņu Nr.5-G-7598, no kuras izriet, ka nekustamā īpašuma “Kuģinieki” īpašuma īpašnieks bijis Roberts Kanbaļķītis, un ka šajā īpašumā ir tikušas uzceltas divas ēkas. Biroja ieskatā šo pierādījumu pārbaudei būtu nepieciešams papildus vērtējums, jo no šīs izziņas izriet, ka nekustamā īpašuma “Kuģinieki” kopplatība bija 4,15 ha, tādēļ nevar apgalvot, ka apbūve ir bijusi tieši Īpašuma teritorijā, kas (ja tiešām kādreiz ir bijusi nekustamā īpašuma “Kuģinieki” daļa), pašlaik ir ievērojami mazāka nekā vēsturiskais īpašums. Taču Birojs atzīst, ka konkrētā strīda izspriešanai (šajā gadījumā) nav nepieciešams veikt šādu papildu izvērtējumu, vācot pierādījumus arhīvos, jo nav saskatāms, ka tas varētu ietekmēt Biroja izdodamā lēmuma saturu turpmāk norādīto iemeslu dēļ.

Aizsargjoslu likuma 36. panta ceturtās daļas 2. punkts nosaka, ka Kāpu aizsargjoslā papildus šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajam aizliegts “mežā veikt būvniecību, parku, mežaparku un lauksaimniecībā izmantojamās zemes ierīkošanu, kuras rezultātā platība tiek atmežota, un laucēs veikt būvniecību, parku, mežaparku un lauksaimniecībā izmantojamās zemes ierīkošanu bez Ministru kabineta ikreizēja rīkojuma.”. Saskaņā ar Meža likuma 1. panta pirmās daļas 3. punktu “atmežošana — personas darbības izraisīta meža pārveidošana citā zemes lietošanas veidā;”,savukārt likuma 41. panta pirmā daļa nosaka “Platību atmežo, ja tas nepieciešams būvniecībai, derīgo izrakteņu ieguvei, lauksaimniecībā izmantojamās zemes ierīkošanai, īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai, valsts sauszemes teritorijas aizsardzības un neaizskaramības nodrošināšanai vai valsts apdraudējuma situācijas novēršanai militārajos objektos un to aizsargjoslās un ja personai ir izdots kompetentas institūcijas administratīvais akts, kas tai piešķir tiesības veikt minētās darbības, un persona ir kompensējusi valstij ar atmežošanas izraisīto negatīvo seku novēršanu saistītos izdevumus.”. 

No lietas materiālos esošā Situācijas plāna, kas sagatavots zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu Nr. 90500080102 (izgatavots 2020. gada 27. februārī), zemes lietošanas veidu eksplikācijas izriet, ka šajā zemes vienībā meži veido tikai 0,1983 ha, zeme zem ēkām un pagalmiem 0,0024 ha, zeme zem ceļiem 0,0617 ha, pārējās zemes 0,0593 ha. Salīdzinot ar 1996. gada 25. septembra zemes vienības ar kadastra apzīmējumiem Nr. 90500080102 un Nr. 90500080103 robežplānu, secināms, ka eksplikācijā norādītā zemes platība zem ēkām un pagalmiem ir 0,022 ha, savukārt pārējo Īpašumu aizņem mežs. Tāpat – salīdzinot ar 2008. gada 13. marta Zemes robežu un apgrūtinājumu plānu, secināms, ka Īpašuma  zemes vienību ar kadastra apzīmējumu Nr.90500080102 0,0228 ha platībā aizņem zeme zem ēkām un pagalmiem, bet meži – 0,3189 ha. No Īpašuma Meža inventarizācijas lietas, kas reģistrēta Tukuma mežniecībā 2018. gada 6. decembrī, secināms, ka  zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu Nr.90500080102 meža platība veido 0,32 ha. Savukārt Īpašuma Meža inventarizācijas lietas, kas reģistrēta Tukuma mežniecībā 2020. gada 22. aprīlī, meža zemes platība ir vairs tikai 0,19 ha. 

Adresāta paredzētās darbības vieta neatrodas vietā, kas 1996. gada 25. septembra robežplānā un 2008. gada 13. marta Zemes robežu un apgrūtinājumu plānā būtu noteikta kā daļa, kuras zemes lietošanas veids būtu zeme zem ēkām un pagalmiem, bet gan daļā, kas šajos robežplānos ir norādīts kā mežs. Arī Īpašuma Meža inventarizācijas lietā, kas reģistrēta Tukuma mežniecībā 2018. gada 6. decembrī, paredzētās darbības vieta atrodas mežā. Kā izriet no Aizsargjoslu likuma 36. panta ceturtās daļas 2. punkta, – lai veiktu būvniecību mežā Kāpu aizsargjoslā, kuras rezultātā platība tiek atmežota, arī, ja tas tiek darīts meža laucēs, ir jāsaņem ikreizējs Ministru kabineta rīkojums, šāda prasība saņemt administratīvo aktu, kas atļauj atmežošanu, ir ietverta arī Meža likuma 41. panta pirmajā daļā. Atmežošana atbilstoši Meža likuma 1. panta 3. punktam ir personas darbības izraisīta meža pārveidošana citā zemes lietošanas veidā, savukārt zemes lietošanas veidu klasifikāciju noteic Ministru kabineta 2007. gada 21. augusta noteikumu Nr. 562 “Noteikumi par zemes lietošanas veidu klasifikācijas kārtību un to noteikšanas kritērijiem” Pielikums. Lietā nav strīda, ka šāda administratīvā akta nav. Tāds nav bijis saņemts pirms Īpašumā veikta meža ciršana, paplašinot lauci, lai pēc meža inventarizācijas tās platību noteiktu kā zemi zem ēkām un pagalmiem. Apstāklis, ka 2020. gadā, izgatavojot jaunu Īpašuma meža inventarizācijas lietu, daļa no meža vairs netiek norādīta kā mežs, nevar būt par pamatu uzskatīt, ka iepriekš ir notikusi atmežošana. Tieši tāpat par atmežošanu nav uzskatāma jaunu robežplānu un apgrūtinājumu plānu izgatavošana, kuros tiek samazināts meža zemes apmērs. Gan Aizsargjoslu likuma 36. panta ceturtās daļas 2. punkts, gan Meža likuma 41. panta pirmā daļa nosaka prasību saņemt atļauju atmežošanai; nesaņemot šādu atļauju, nav iespējams mainīt meža zemes izmantošanas veidu.

Pārvalde prasību par Aizsargjoslu likuma 36. panta ceturtās daļas 2. punktā noteiktā Ministru kabineta rīkojuma nepieciešamību ir iekļāvusi Tehnisko noteikumu 7. punktā, nosakot, ka šāds rīkojums ir pievienojams būvprojektam. Birojs secina, ka Tehnisko noteikumu izsniegšana, neskatoties uz to, ka Pārvaldes rīcībā bija informācija par prettiesisku atmežošanu, ka Pārvaldei bija zināms, ka nav saņemts Ministru kabineta rīkojums, nav pamatota. Noteikumu Nr. 30 2. punkts nosaka “ Tehniskajos noteikumos noteiktas vides aizsardzības prasības paredzētajai darbībai (turpmāk – darbība) tās norises vietā”. Aizsargjoslu likuma 36. panta otrā daļa nosaka vispārēju būvniecības aizliegumu Kāpu aizsargjoslā, savukārt 36. panta ceturtās daļas 2) punkts nosaka šādas darbība vispārēju aizliegumu, pat, ja pastāv 36. panta otrās daļas izņēmumi. Vērtējot to, vai ir pamats izsniegt Tehniskos noteikumus, Pārvaldei ir jāpārbauda, vai pastāv visi priekšnoteikumi to izdošanai, proti, jāpārliecinās par izņēmuma no likumā noteiktā aizlieguma pastāvēšanu un, ka darbība ir atļauta. Vēl jo vairāk tā iemesla dēļ, ka Aizsargjoslu likuma 6. panta pirmajā daļā noteiktais aizsargjoslas izveidošanas mērķis ir vides aizsardzības mērķis. Aizsargjoslu likuma 36. panta ceturtā daļas 2. punkts noteic, ka Kāpu aizsargjoslā bez Ministru kabineta ikreizējā rīkojuma attiecīgā atmežošana ir aizliegta, kas nozīmē, ka bez šādas atļaujas nav pamats secināt, ka plānotā darbība atbilst Aizsargjoslu likuma 36. panta otrās daļas izņēmumam. Ja tiek konstatēts, ka pastāv Aizsargjoslu likuma 36. panta ceturtās daļas 2. punktā noteiktais aizliegums, tad nav pamata izdot tehniskos noteikumus, jo bez šādas atļaujas darbība ir pretrunā ārējām tiesību normām.

Ņemot vērā to, ka Birojs ir atzinis, ka Tehniskie noteikumi ir pretrunā Aizsargjoslu likumā noteiktajam darbības aizliegumam, Birojs uzskata, ka nav nepieciešams vērtēt visus iesniedzēja argumentus attiecībā uz procesuāliem pārkāpumiem, ko iesniedzēja ieskatā ir pieļāvusi Pārvalde, jo tas nenovedīs pie cita lēmuma satura.

Attiecībā uz adresātes 2021. gada 27. janvāra iesniegumā “Par termiņa viedokļa sniegšanai pagarināšanu” izteikto lūgumu pagarināt termiņu viedokļa sniegšanai par 1 (vienu) mēnesi – līdz 2021. gada 1. martam, Birojs atzīst, ka tas nav pamatots un ir noraidāms. Kā  izriet no lūguma motīviem, tie ir saistīti ar Valsts meža dienesta ģenerāldirektores 2021. gada 25. janvāra lēmumu Nr.VMD1-10/90 “Par izmaiņu veikšanu Meža valsts reģistrā īpašuma meža inventarizācijas datos” un šajā lietā esošajiem dokumentiem, kurus adresāte vēlas izmantot administratīvajā procesā, jo Valsts meža dienesta lēmums saistīts ar sūdzībā norādītajiem apsvērumiem. Birojs uzskata, ka Valsts meža dienesta administratīvā procesa virzība un tā rīcībā esošie dokumenti nav pamats termiņa pagarināšanai lēmuma izdošanai šajā lietā. Birojs šajā lietā balstās uz pierādījumiem, ko tas ir ieguvis šajā lietā, kā arī to izvērtējumu. Adresātam nav bijuši šķēršļi iepazīties ar administratīvās lietas materiāliem, sniegt savu viedokli. Adresāts nav norādījis, kādi Valsts meža dienesta rīcībā esoši dokumenti varētu būt tādi, kurus adresāts varētu izmantot šī procesa ietvaros, lai aizstāvētu savas tiesības.    

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, Birojs, pamatojoties uz APL 65. panta trešo daļu, ievērojot piemērojamā tiesību normā noteiktos ietvarus, un šajos ietvaros, pamatodamies uz lietderības apsvērumiem, ir noteicis šā lēmuma saturu, kā arī apsvēris šā lēmuma izdošanas nepieciešamību, lai sasniegtu tiesisku (leģitīmu) mērķi, un uzskata, ka šis lēmums ir piemērots attiecīgā mērķa sasniegšanai – normatīvo aktu ievērošanai.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto un APL 47. pantu, 48. panta pirmo un otro daļu, APL 64. panta otro daļu, 76. panta trešo daļu, 81. panta pirmo daļu, otrās daļas 2. punktu, Birojs nolemj:

2021. gada 27. janvāra iesniegumu “Par termiņa viedokļa sniegšanai pagarināšanu”, ar kuru lūgts pagarināt procesuālo termiņu līdz 2021. gada 1. martam, noraidīt.

Atcelt Valsts vides dienesta Kurzemes reģionālās vides pārvaldes 2020. gada 6. novembrī izdotos tehniskos noteikumus Nr. KU20TN0001.

Piemērotās tiesību normas:

APL 47. pants, 48. panta pirmā un otrā daļa, APL 64. panta otrā daļa, 76. panta trešā daļa, 81. panta pirmā daļa, otrās daļas 2. punkts.

Meža likuma 1. panta pirmās daļas 3. punkts, 41. panta pirmā daļa.

Aizsargjoslu likuma 6., 36. pants.

Ministru kabineta 2015. gada 27. janvāra noteikumu Nr. 30 “Kārtība, kādā Valsts vides dienests izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai” 2., 13., 28. punkts.

Ministru kabineta 2007. gada 21. augusta noteikumi Nr. 562 “Noteikumi par zemes lietošanas veidu klasifikācijas kārtību un to noteikšanas kritērijiem”

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 48. panta trešajai daļai, 188. panta pirmajai daļai un Ministru kabineta 2015. gada 27. janvāra noteikumu Nr. 30 “Kārtība, kādā Valsts vides dienests izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai” 29. punktam šo Biroja lēmumu var pārsūdzēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas, iesniedzot sūdzību Administratīvās rajona tiesas atbilstīgajā tiesu namā (APL 189. panta pirmā daļa) pēc pieteicēja adreses (fiziskā persona – pēc deklarētās dzīvesvietas adreses, papildu adreses (Dzīvesvietas deklarēšanas likuma izpratnē) vai nekustamā īpašuma atrašanās vietas. Lēmums stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam (APL 70. panta pirmā daļa).

 (paraksts*)  Arnolds Lukšēvics

*Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu

[1] Elektroniski parakstīti 2020. gada 6. novembrī.

[2] https://www.vvd.gov.lv/izsniegtie-tehniskie-noteikumi/.

[3] https://ozols.daba.gov.lv/pub.

[4] Noteikumu Nr. 30 12. punkts.

[5] Turpat, 20. punkts.

[6] Noteikumu Nr. 30 16. un 17. punkts.

[7] Engures novada domes akts “Par krasta kāpu aizsargjoslas apsekošanu īpašumā “Teikas”, Apšu ciemā, Engures pagastā, Engures novadā”.

[8] https://pietiek.info/raksti/trauksmes_celaja_zinojums_miljonara_ramolina_gimene_ar_vietejas_varas_palidzibu_iecerejusi_apbuves_bledibu_juras_krasta

[9] Atbilstoši Ministru kabineta 2004. gada 23. novembra noteikumu Nr. 962 “Valsts vides dienesta nolikums” 1. punktu VVD ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde.

[10] Sk. Augstākās tiesas 2014. gada 17. februāra spriedumu lietā Nr. A420776110 (SKA-0012-14).

[11] Sk. Augstākās tiesas 2013. gada 30. septembra lēmuma lietā Nr. SKA-972/2013.

[12] Parakstīts ar elektronisko parakstu 2020. gada 17. jūlijā.

[13] 2020. gada 31. maija Pilnvara Nr. BIS-BV-41-2020-47052, derīguma termiņš: beztermiņa.

[14] ēku un būvju būvniecība, pārbūve, atjaunošana un restaurācija Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: Pietiek