Imants Vīksne, neatkariga.nra.lv
Uz Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka amatu visticamāk pretendēs vairāki kandidāti, un līdzšinējai valsts galvenajai izlūcei Ilzei Znotiņai Saeimā varētu pietrūkt balsu. Tādas runas klīst parlamenta kuluāros. Jau pašas par sevi šīs runas apliecina, ka nebūt ne visi ar Znotiņas vētraino rosīšanos finanšu jomā ir apmierināti.
Pirmajā konkursā uz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieka amatu 2018. gadā pieteicās šīs iestādes toreizējais vadītājs Viesturs Burkāns, kurš “Burkāna kantori” ar toreiz tik sarežģīto nosaukumu vadīja kopš 1998. gada. Pietiekami diskrēti, lai lielākā daļa sabiedrības par tāda eksistenci pat neko nezinātu. Un pieteicās vai drīzāk tika pieteikta arī Ilze Znotiņa. Tobrīd bija uzsprādzis bankas “ABLV Bank” skandāls. Amerikāņi pieprasīja šīs bankas slēgšanu un totālu Latvijas banku sistēmas revīziju, atsakoties no trešo valstu dāsnajām naudas plūsmām. Pasūtījumam komplektā tad arī nāca Ilzes Znotiņas – Ārvalstu investoru padomes FICIL darbinieces – kandidatūra.
Piedāvā kibermuskuļus un cīņu
Formāli nedaudz patielējusies zemā atalgojuma dēļ, Ilze Znotiņa izaicinājumu pieņēma un ķērās pie nozares sakārtošanas. Protams, vienu no pirmajiem sakārtoja sava atalgojuma jautājumu, un šobrīd viņa ir valstī visaugstāk atalgoto amatpersonu vidū. 2020. gadā nopelnīja vairāk nekā 105 tūkstošus eiro. Par pagājušo gadu publiski vēl nav zināms, bet gan jau ne mazāk. Un tas arī ir objektīvs pamatojums, lai FID priekšnieka amats būtu visnotaļ iekārojams. Vēl pirms konkursa oficiālas izsludināšanas Ilze Znotiņa nacionālajā ziņu aģentūrā izplatījusi paziņojumu, ka vēlas kandidēt arī uz nākamo termiņu. Znotiņai esot skaidra programma, ko viņa vēlas sasniegt nākamajā periodā un ko plāno piedāvāt valdībai un likumdevējam. (Konkursu izsludina Ministru kabinets, atlasi veic Valsts kancelejas veidota komisija, bet galīgo lēmumu pieņem Saeima.) Kā savus galvenos darbības virzienus Znotiņa min darba pabeigšanu ar likvidējamām kredītiestādēm, cīņu ar ēnu ekonomiku un korupciju, jo īpaši organizētām grupām, kas profesionāli sniedz noziedzīgus pakalpojumus. Tāpat esot jāaudzē “kibermuskuļi”, un, visbeidzot, Latvijai jākļūst par vispāratzītu reģionālu zināšanu centru AML jomā jeb cīņā ar noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizāciju.
Saeimā rozes ceļā nekaisīs
Formāli konkursā izvirzītajām prasībām Ilze Znotiņa atbilst. Pretējā gadījumā viņa nebūtu amatā. Augstākā līmeņa ierēdņiem jābūt augstākajai izglītībai, politiski neitrāliem, ar pieeju valsts noslēpumam. Un vēl nevainojamai reputācijai, kas gan ir tāds stiepjams jēdziens. Iekšlietu ministrija vēsta, ka darba sludinājuma tekstā prasības tiks konkretizētas, ņemot vērā Valsts kancelejas līdzšinējo pieredzi atklātu pretendentu atlases konkursu uz augstākā līmeņa vadītāju amatiem organizēšanā. FID priekšnieka iecelšanas kārtību reglamentējošajā likumā (NILLTPFNL) noteikts, ka par Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieku var būt persona, kas uzkrājusi amatam atbilstošu darba pieredzi un pieredzi vadošā amatā. Atlases sludinājumā noteikts, ka pretendentam jābūt ne mazāk kā trīs gadu darba pieredzei vadošā amatā vai ne mazāk kā trīs gadus veiktiem atsevišķiem vadīšanas pienākumiem, kā arī jābūt izpratnei par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomu. Vienlaikus sludinājumā precizēts, ka viena no divām svešvalodām, kas pretendentam ir jāpārvalda, ir angļu valoda, jo šīs valodas prasmes “ir būtiskas amata pienākumu veikšanā”.
Ar šo visu Ilzei Znotiņai nebūtu problēmu, taču pat tad, ja atlases komisijas dalībnieku veidlapās pie viņas uzvārda tiks salikts lielākais ķeksīšu skaits, Saeimā Znotiņas ceļš uz otro kadenci nebūs rozēm kaisīts.
Par iebraukšanu otrā grāvī
Jāatgādina, ka pagājušajā pavasarī koalīcijā neoficiāli tika rosināts jautājums par nepieciešamību izvērtēt Ilzes Znotiņas atbilstību ieņemamajam amatam. “Neatkarīgā” toreiz rakstīja, ka “sliktā reputācija Znotiņai draud ar amata zaudēšanu” https://neatkariga.nra.lv/izpete/338281-slikta-reputacija-znotinai-draud-ar-amata-zaudesanu. Iemesli bija vairāki. Atklājās, ka pēc iecelšanas Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieces amatā viņa turpinājusi privātu biznesu, kas ir aizliegts ar likumu. Par to tika arī sodīta. Taču vēl lielāku neapmierinātību izraisīja Znotiņas darba kvalitāte un vadības stils. Policija pārslogota ar FID iesūtītām vāji sagatavotām lietām, bankas iebiedētas ar uzraudzības pārspīlējumiem. Tad vēl runāšana vietā, nevietā un konfidenciālas informācijas izplatīšana par tirgus dalībniekiem, spiediena izdarīšana uz tiesām, Saeimas deputātu pieprasījumu ignorēšana. Galu galā atsevišķi koalīcijas partneri un ministri sāka burkšķēt, ka finanšu nozares kapitālais remonts iebraucis “otrā grāvī”. Uzņēmējiem un bankām esot grūti strādāt, un tas vistiešākajā veidā saistīts ar FID un Ilzes Znotiņas aktivitātēm.
Godīgā konkurencē var arī zaudēt
Tomēr pērn visa šī neapmierinātība beidzās ne ar ko. Iespējams, tieši pateicoties spēcīgajai aizmugurei ASV vēstniecībā. Taču tagad, pienākot termiņa beigām, FID vadītājas nomaiņa nebūtu tik uzkrītoša, un Saeimā jau notiek gatavošanās konkursa komisijas rezultātu saņemšanai. Parlamenta kuluāros jau zināms, ka amatam tiks piedāvāti vairāki pretendenti un Ilzei Znotiņai var pietrūkt balsu. Var arī nepietrūkt. Acīmredzot tālab viņa sākusi savlaicīgu publicitātes kampaņu. Piemēram, nule FID organizēja starptautisku forumu “Finanšu izlūkošanas dienestu autonomija: efektīvas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmas izveide”. Pie datora tiešsaistē pasēdēja daži bijušie un daži esošie priekšnieki, patērzēja un citastarp nāca pie secinājuma, ka “būtiski priekšnoteikumi autonomu FID gadījumā ir neatkarīgs budžets, spēja pieņemt lēmumus par savu budžetu un objektīvs, caurspīdīgs FID vadības iecelšanas process”. Ilzei Znotiņai pašlaik ir aktuāls tieši šis pēdējais punkts. Ja FID vadības iecelšanas process būs objektīvs un caurspīdīgs, viņa var arī zaudēt amatu godīgā konkurencē. Pašlaik kā pēdējā darbadiena valsts galvenās finanšu izlūces amatā Ilzei Znotiņai noteikts 31. maijs.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: neatkariga.nra.lv
Znotiņa sakārtoja Burkāna atstāto bēdu ieleju, un tagad brauks kāds resnais Runcis vai izsalkusī Žurka, lai “profesionāli” vadītu tik svarīgi valsts darbības jomu. Gribas zināt, kas ir šie Žurkas un Runči.
vai nu jāpārsēzas būs uz daudz cietāku krēslu vai jādodas uz Eiropu kur sapratīs…
Nu nevar tak jurists bez sajēgas tautsaimniecībā, banku darbā un nelasījis Pola Krugmena darbus veikt finansu sistēmas kapitālo remontu. Visu varēja izdarīt bez otrā grāvja, bet tam Znotiņai prāta pietruka, bet bezpamata pašpārliecinātība nepietrūka un rezultātā būs vien jāsaņem vilka pasi nevis pateicības.
Ienāca prātā, Znotina varētu aizbraukt uz Dubaju pieredzes apmaiņā
Diemzel otrs grāvis, likumdošana ir vairāk vai mazāk ok prieks saimnieciskas darbības, bet bankas ir kārtīgi iebaidītas un politizētas, t.i. baidās veikt pārskaitījumus uz Baltkrieviju pat nesankcionētiem uzņēmumiem. Tas kopumā čakarē biznesa vidi, tāpēc, ja kaut cik normāls un starptautisks uzņēmums, tam noteikti ir milzīgs risks turēt bankā Latvijā kaut cik naudu.
Znotiņai pienākas vismaz puse no nopelniem par to, ka Latvija neiebrauca MONEYVAL “pelēkā saraksta” valstu saimē. Bez viņas zināšanām, enerģijas un uzdrīkstēšanās tas būtu noticis. Tagad, kad viņa ir sakārtojusi sistēmu, tajā skaitā nodrošinājusi amatam atbilstošu atalgojumu, pēkšņi uzradīsies “vairāki pretendenti”, kuriem Znotiņa varot “zaudēt godīgā konkurencē”. Drīkst pajautāt, kur šie Latvijas finanšu sistēmas glābēji bija tad, kad Latviju vajadzēja glābt no “pelēko saraksta”? Pareizi, zināšanu bija par maz un daikts bija par īsu, lai darītu nopietnas lietas. Tagad nāks kā īstie glābēji, kas zinās, ko Znotiņa ir darījusi slikti un nepareizi. To viņi būs sapratuši, dīvānā sēdēdami un alu… lasīt vēl »
Znotiņai pienākas gandrīz visi nopelni par to, ka Latvijas uzņēmumi nevar atvērt kontus Latvijā un ir spiesti atvērt citur. Tāpat visi nopelni par to, ka mazajā Latvijā skaitliski tikpat daudz naudas arestēts kā Lielbritānijā. Znotiņas darbs nav bijis Latvijas interesēs. Neviens par viņu neraudās.
Ja Latvija būtu pelēkajā sarakstā, tad nevienam godīgam uzņēmējiem arī konts Latvijā nebūtu vajadzīgs.
Ja paši nebūtu sūdzējušies visās iespējamajās vietās par savējiem, bet būtu aizstāvējuši, tad vispār nebūtu tādu problēmu. Kaut kā saskanīgi no malas izskatās Znotiņas, un ne tikai, iespējamā sadarbība ar banku maksātnespējas administratoriem.
Viss būtu kārtībā? Ja tā ir iespēja visiem, kam nav slinkums, mazgāt Latvijā savu noziedzīgi iegūto naudu, tad viss būtu kārtībā. Bet to vēlas tikai tie, kas paši grib kaut ko noziedzīgi iegūtu legalizēt.
Nosauc, kurš Latvijas uzņēmējs nevar atvērt kontus LV bankā. Sen vairs tādu nav. Un kontu atvēršanas/neatvēršanas jautājums nekad nav bijis FID jautājums, bet gan FKTK un Santas Purgailes ziņā/neziņā.
Prātvēder, vai esi kaut vienu uzņēmumu dibinājis un ar savu naudu riskējis?