Uldis Dreiblats, Ritums Rozenbergs, neatkariga.nra.lv
Tiesa tā dēvētajā Lemberga lietā vakar paziņoja savu lēmumu par Aināra Gulbja pieteikto noraidījumu tiesnesei Sandrai Amolai un Aivara Lemberga pieteikto noraidījumu visam tiesas sastāvam – tiesa šos noraidījumus nepieņēma.
Kā jau “Neatkarīgā” rakstīja, A. Gulbis noraidījumu tiesnesei pamatoja ar to, ka viņa 2006. gadā bija pieņēmusi lēmumu šīs lietas pirmstiesas izmeklēšanas stadijā – pieņemtais lēmums atrodas iztiesājamās krimināllietas materiālos. Kriminālprocesa likumā noteikts, ka šāda situācija nav pieļaujama.
Savukārt A. Lembergs noraidījumu tiesas sastāvam pieteica sakarā ar tieslietu ministra Jāņa Bordāna pagājušā gada maijā pausto viedokli par A. Lemberga vainu un apcietinājuma pamatotību. Šo viedokli J. Bordāns pauda, kad bija nolasīts tikai saīsinātais spriedums, bet motivētais spriedums nebija sastādīts, līdz ar to tieslietu ministrs likumīgi nemaz nevarēja zināt pamatojumu, kāpēc A. Lembergs daļā apsūdzību tika notiesāts. Vēl jo vairāk – tieslietu ministrs nevarēja zināt, ar kādu pamatojumu tiesa A. Lembergam piemēroja drošības līdzekli apcietinājumu, jo saīsinātajā spriedumā šim drošības līdzeklim nebija dots pilnīgi nekāds pamatojums.
Ar publiski pausto viedokli J. Bordāns faktiski nodiktēja tiesai, tostarp apelācijas tiesai, kādam jābūt spriedumam, un, ņemot vērā tieslietu ministra pilnvaras ierosināt disciplinārlietas pret tiesnešiem un arī citādi lemt tiesnešu likteņus, tiesa pēc šāda tieslietu ministra norādījuma nevar būt objektīva – pieteikto noraidījumu argumentēja A. Lembergs.
Arī aizstāvji, atbalstot pieteikto noraidījumu, teica, ka J. Bordāna paustais viedoklis vērtējams kā spiediens uz tiesu.
Šaubas nevarot rasties
Savukārt noraidījuma nepieņemšanu tiesas sastāvs argumentēja ar to, ka J. Bordāns paudis subjektīvu viedokli, kas bijis balstīts uz saīsinātā sprieduma rezolutīvo daļu.
Tiesneši savā rīcībā balstās uz Bangaloras principiem, starp kuriem tiesnešu neatkarība ir pats pirmais princips. Bangaloras principu ievērošana ietver sevī arī to, lai saprātīgam vērotājam no malas nerastos šaubas par tiesas objektivitāti. Konkrētajā gadījumā sakarā ar J. Bordāna pausto viedokli šaubas par tiesas objektivitāti vērotājam no malas nevar rasties – teikts tiesas lēmumā.
Arī tieslietu ministra pilnvaras ietekmēt tiesnešu karjeru nav tik plašas, kā uzskata noraidījuma pieteicēji. Proti, tieslietu ministrs tiešām var ierosināt disciplinārlietu pret tiesnesi, tomēr šim ierosinājumam jābūt konkrēti pamatotam. Turklāt pašu disciplinārlietu izskata Tiesnešu disciplinārkolēģija, kuras sastāvā nav tieslietu ministra.
Tiesnešu karjeru var ietekmēt Tieslietu padome, bet tās sastāvā tieslietu ministrs ir tikai viens no 15 locekļiem. Līdz ar to tiesneši esot pietiekami droši pasargāti no tieslietu ministra pārstāvētās izpildvaras ietekmes, teikts tiesas lēmumā.
Cits numurs
Savukārt cietušā Aināra Gulbja pieteikto noraidījumu tiesnesei S. Amolai tiesa nepieņēma, jo viņa 2006. gadā lēmumu pirmstiesas izmeklēšanā esot pieņēmusi lietā, kurai ir pavisam cits numurs nekā pašlaik tiesā izskatāmajai t.s. Lemberga lietai. Turklāt lēmumā S. Amola – tolaik Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas priekšsēdētājas amatā – nav vērtējusi t.s. Lemberga lietas faktiskos un juridiskos apstākļus, bet tikai noteikusi iesnieguma izskatīšanas piekritību. Tādējādi nav konstatējama tiesneses ieinteresētība lietas iznākumā, un tiesnese arī pati nešaubās par spēju iztiesāt objektīvi.
Tiesas lēmumā cita starpā pausts, ka S. Amola lēmumu pieņēmusi 2006. gada februārī – t.i., tad, kad nebija uzsākts kriminālprocess t.s. Lemberga lietā. Diemžēl šajā jautājumā tiesa ir kļūdījusies. Par kriminālprocesa faktiskās uzsākšanas datumu pastāv dažādi viedokļi (strīds pastāv, vai par kriminālprocesa sākumu var uzskatīt 1999. gadu vai 2003. gadu, kad tika veiktas daudzas procesuālās darbības), tomēr pavisam oficiāli kriminālprocess šajā lietā tika uzsākts jau 2005. gadā.
Lūdz mainīt drošības līdzekli
Tiesas sēdes nobeigumā tika skatīts A. Lemberga un viņa aizstāvju lūgums par drošības līdzekļa maiņu, apcietinājumu aizstājot ar mājas arestu vai drošības naudu.
Uzklausījusi procesa dalībnieku viedokļus un izvaicājusi A. Lembergu par viņa materiālo stāvokli, tiesa paziņoja, ka lēmumu par šo lūgumu pasludinās nākamajā tiesas sēdē piektdien, 4. februārī.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: nra.lv
Tur jau tā problēma, ka ‘”ņemšanās” ir pa aisberga redzamo daļu, bet par neredzamo daļu daudzi zina, bet nevar pierādīt vai baidās to publiskot.
Apgalvojums, ka tiesa ievēro Bangaloras principu, pilnīgi neko nepasaka par tiesas neatkarību. Piemēram, ja likumā rakstīts, ka zagt nedrīkst, tas nenozīmē, ka neviens nezog. Ja likumā rakstīts, ka tiesa ir neatkarīga, tas nenozīmē, ka ikvienā gadījumā tiesa tāda arī ir.
Supercietēju Gulbi būtu jāpieslēdz pie Lemberga un atslēga jāiemet upē.