Pēdējos divus gadus neierasti agri noslēgusies vilku medību sezona,kas skaidrojams ar vilku populācija Latvijā pieauguma turpināšanos, ko apstiprina arī aitkopji, kuriem ik gadu jācīnās pret zvēru uzbrukumiem. Vilku postījumi ganībās pērn krietni pieauguši, tādēļ nākamgad medījamo vilku kvotu varētu palielināt, vēsta TV3 Ziņas.
Valsts meža dienests (VMD) pērn reģistrējis 50 vilku uzbrukumus, kuros bojā gājušas 127 aitas, vēl septiņi liellopi, pieci staltbrieži, arī daži suņi. Salīdzinot ar gadu iepriekš, uzbrukumu skaits ir teju dubultojies un arī Latvijas aitu audzētāju asociācijā norāda – ar meža zvēriem saimniekiem jācīnās arvien biežāk.
”Daudzas saimniecības arī samazina ganāmpulkus, arī tīri tādēļ, lai nosargātu. Mums pašiem saimniecībā ir bijuši divi vilku uzbrukumi, arī cietuši diezgan daudzi dzīvnieki,” TV3 ziņām norāda zemnieku saimniecības “Silvas” vadītāja un “Latvijas Aitu audzētāju asociācijas” eksperte Dina Avotiņa.
Asociācijā gan pauž – patiesais uzbrukumos cietušo dzīvnieku skaits noteikti ir daudz lielāks par oficiālo statistiku, jo ne visi saimnieki par postījumiem ziņo.
”Ja saimniekam nav bijuši tādi gadījumi, viņi pat nezina, kā tādā situācijā rīkoties, viņi domā, kā tos dzīvniekus, kas ir vēl ārstējami, izārstēt un viņš pat neiedomājas, ka viņam kādam būtu jāziņo. Līdz ar to tā statistika arī neveidojas tāda, kā mēs gribētos,” stāsta Avotiņa.
Taču to, ka vilku paliek vairāk var secināt ne vien pēc pieaugošā uzbrukumu skaita, bet arī no tā, ka aizvadītā vilku medību sezona, kurā bija ļauts nošaut 280 īpatņu – noslēgusies ātri – jau 23. janvārī.
“Divas pēdējās medību sezonas noslēgušās janvārī. Parasti tās noslēdza februārī, tas vien nozīmē, ka medības ir daudz sekmīgākas, jo par medību slodzi mēs arī ievācam datus. Un šis gads jau nebija medniekiem labvēlīgs ar visādiem aprobežojumiem, līdz ar to arī šis rādītājs rāda, ka vilku populācija palielinās,” TV3 ziņām stāsta VMD Medību daļas vadītājs
Valters Lūsis.
Un to apliecina arī vilku monitoringa dati, kurus ievāc mežzinātnes institūts ”Silava”. Tie rāda, ka aptuveni 20 gadu laikā, vilku skaits Latvijā ir teju dubultojies, tādēļ Valsts meža dienests apsver nākamgad nomedījamo vilku kvotu palielināt.
“Skatoties no struktūras, kas tiek nomedīti un šīs medību gaitas un šiem uzbrukumiem, viennozīmīgi varu pateikt, ka mēs nākamajā sezonā izskatīsim šo jautājumu, apjoma palielināšanu līdz 300 indivīdiem, ko arī nosaka sugu aizsardzības plāns,” ziņām atklāj mežzinātnes institūta “Silava” pētnieks Jānis Ozoliņš.
Institūta pētnieks Jānis Ozoliņš stāsta, šobrīd Latvijā vilku skaits ir robežās no 1000-1300. Visvairāk tie sastopami Rietumkurzemē, Vidzemes centrālajā daļā, kā arī austrumu pierobežā. Tiešu šajos reģionos arī biežākie vilku postījumi. Pētnieks gan pārliecināts – vēl nav sasniegta tā robeža, lai ļautu Latvijā vilkus šaut vairāk par 300.
“Ja mēs tiešām konstatējam, ka vilki ir visur, to ir daudz un mums nav problēmas ar šo sugu daudzveidību, var jau būt, ka nonāksim pie atziņas, ka ir jāsamazina vilku populācija. Tad varētu atsevišķos gados pieņemt īpašu atkāpi, un to 300 kvotu pārsniegt,” spriež mežzinātnes institūta “Silava” pētnieks.
Tāpat viņš pauž, ka kvotas palielināšanas, visticamāk, lielas izmaiņas uzbrukumu skaitā nemaz neradīs. Tādēļ pašiem saimniekiem aktīvāk jāmeklē veidi, kā savus ganāmpulkus pasargāt, jo draudi ir ne tikai vilki.
“Šī nu būtu tā joma, kur jāiegulda aizsardzībā no savvaļas plēsējiem. Un ne jau tikai vilki, var parādīties arī citi riski. Tā plēsēju fauna ir diezgan bagāta un kļūst vēl bagātāka. Piemēram, Igaunijā postījumu nodarītājs aitkopībai ir sevi stabili pieteicis zeltainais šakālis, kurš ir arī Latvijā,” teic Ozoliņš.
Aitkopji gan norāda, piemēram, žogu izbūve ir dārga un trūkstot atbalsta, tādēļ bieži vien saimnieki investīciju vietā, nolemj aitkopībai likt punktu. Tāpat saimnieki cer sagaidīt, ka tiem izmaksātu kompensācijas par vilku nokostajām aitām, taču Zemkopības ministrijā apstiprina, nekas tāds plānā nav. Ministrijā gan uzsver, aitkopjiem ir iespēja pretendēt uz finansējumu žogu izbūvei, tāpat tā aicina saimniekiem savus ganāmpulkus apdrošināt pret zvēru uzbrukumiem.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: zinas.tv3.lv