Ja kāds vēl šaubās, vai marihuāna būtu legalizējama arī pie mums, piedāvājam izlasīt šos patiesos stāstus par to, kā marihuāna palīdz remdēt vēža slimnieku un holokaustā izdzīvojušo izraēliešu fiziskās un dvēseles sāpes.
Pēcpusdiena. Nānas kibucs netālu no Izraēlas pilsētas Rehovotas. Moše Rūts ar valdības svētību ievelk stipru marihuānas pīpes dūmu. Viņa rokas pārstāj drebēt, un viņš uzsāk stāstu par kaņepi, kas izdarījusi viņa labā to, ko nav spējis neviens cilvēks — palīdzējusi viņam nedomāt par pagātni. Viņš saka, ka ir “holokausta bērns”. Viņu vajājušas atmiņas par slēpšanos no nacistiem vistu kūtī dzimtajā Francijā un sievas nāvi.
Gadiem ilgi 81 gadu vecais Rūts klusēja, viņu nomāca smagā psiholoģiskā bagāža, mocīja bezmiegs. Tikai 1988. gadā, kad viņš ieradās centrālās Izraēlas pansionātā Hadarim, kur ārsts viņam izrakstīja medicīnisko marihuānu pret veselu slimību kokteili, viņš beidzot “atvērās”. “Bērnībā mani glāba iztēle. Es biju viens, runājos ar vistām. Šeit mani izglāba kaņepe”, viņš stāsta.
Pēc stundu garas pīpēšanas sesijas uz lieveņa mēs ieejam spartiski aprīkotā pirmā stāva istabā, kur apskatei ir izlikti viņa zāļu radošie „blakusprodukti”, tai skaitā vistu un viņa mirušās sievas portreti, kā arī melnbaltas „poļu stila” traipu gleznas.
Amerikas Savienoto Valstu 18 pavalstīs un Kolumbijas apgabalā marihuānu ir atļauts izmantot medicīnā, bet rekreatīvās medicīnas vajadzībām to izmanto 2 pavalstīs, tomēr, kamēr federālā likumdošana joprojām kriminalizē šo narkotiku, tās nākotne joprojām ir neskaidra. Tajā pašā laikā Izraēlā 40 miljonu dolāru gadā vērtā medicīniskās marihuānas industrija plaukst.
Lai gan rekreatīvajā medicīnā kaņepes lietošana nav atļauta, gadā to izraksta aptuveni 11 000 izraēliešu pacientiem. Un tas, pēc Izraēlas Veselības ministrijas datiem, ir par 1 800 vairāk, salīdzinot ar 2009. gadu. Kaņepe tiek plaši izmantota tādu slimību ārstēšanā kā vēzis, Parkinsona slimība, Tureta sindroms un pēctraumatiskā stresa traucējumi. Lai gan valdības mēģinājumi ierobežot kaņepes izmantošanu ir izraisījuši karstas diskusijas, likumi joprojām ir salīdzinoši liberāli. Veselības ministrs Jīls Germans maijā paziņojis, ka kaņepju izrakstīšanai tiks sertificēti vēl 11 mediķi — līdz gada beigām to skaitu palielinot līdz 19 ārstiem.
Rabīni Izraēlā ir atbalstījuši medicīnisko kaņepi jau ilgu laiku, bet valdības regula ir salīdzinoši jauna. Tēma pirmo reizi tika „iekustināta” 2009. gadā pēc režisora Zaka Kleina dokumentālās filmas “Izrakstītā zāle” parādīšanās. “Es uzņēmu filmu, jo mana māte cieta no vēža un viņai bija bail lietot hašišu tā ilgtermiņa seku dēļ”, Kleins pastāstīja. “Tajā brīdī Izraēla pamodās”.
Viņš teic, ka vārdu “marihuāna” nav vēlams lietot, jo tas izraisa asociācijas ar ielu noziedzību, savukārt vārdam “kaņepe” ir vēsturisks precedents Bībelē. Viņš skaidro, lai politiķi un pacienti, apspriežot narkotiku lietošanas jautājumu, justos ērti, ir nepieciešama precīza vienota terminoloģija.
Kleins kopā ar vecāko medmāsu Inbalu Sikorinu atvēra pansionātu Hadarim, kur kaņepe tagad ir pieejama daudzās formās — kā šķidrums, ēdiens un tabletes. Kleins un Sikorina piekrīt viedoklim, ka apetītes rosināšana ir viens no narkotikas labvēlīgākajiem efektiem. Daudzi pacienti pansionātā cieš no hroniskām sāpēm, kuras izraisa ķīmijterapija vai citas ārstēšanas metodes, un viņiem ir kritiski zems ķermeņa svars. Tāpēc Sikorina uzskata, ka medicīniskās kaņepes atļaušana ir medicīnas ētikas jautājums.
Sikorina atceras, ka, pirms marihuāna Hadarim pansionātā kļuva par parastu ārstniecības līdzekli, “mēs bijām iemācījušies pagarināt dzīves ilgumu, mums tas pat ļoti labi izdevās, tomēr es apšaubīju dzīves kvalitāti, kādu mēs varējām piedāvāt šiem pacientiem. Mēs devām slimniekiem zāles, kas nebija perfektas, jo tām bija blaknes, un tāpēc viņiem papildu bija jālieto arī citi ārstniecības preparāti. Tā ka tas nebūt nebija efektīvi izmaksu ziņā”. No 16 pacientiem, kuri saņem medicīnisko kaņepi, dažus var uzskatīt par īpašiem. Tāds ir, piemēram, 90 gadu vecais paralizētais un ratiņkrēslā sēdošais Roms (uzvārdu neminam privātuma apsvērumu dēļ). Sirmgalvis nevar runāt vai atrasties nomodā ilgāk par dažām sekundēm, viņš pat nespēj norīt tableti. Roms saņem marihuānas inhalācijas.
Kad Sikorina un es vērojam, kā viņš ieelpo kaņepes tvaikus, mēs mānām, ka viņa acis iedegas. Viņa sieva Račela piebiksta vīram, lai tas beidz trešo kaņepes balonu un pievienojas viņai pusdienās.
Kaņepi, kuru slimnieki saņem pansionātā, audzē bioloģiskā siltumnīcā Tikkun Olam (nosaukums norāda uz ebreju dziedināšanas principu) Galilejas reģionā. Lielākā no 8 valdības finansētajām kaņepes audzētavām apgādā apmēram 2000 pacientu visā Izraēlā un vadās no 118. psalmā pasmeltā moto “Šis ir Dieva darbs: tas mūsu acīs ir brīnišķīgs”.
Tikkun Olam reģionā tiek ražoti arī hibrīda produkti, piemēram, kaņepes cilts, kura, kā apgalvo, izraisa pasaulē spēcīgāko reibumu, un kāda cita, kura nemaz nereibina. Efekts tiek iegūts, izolējot tetrahidrokanabiolu jeb THC, kas izraisa reibumu, un palielinot psihiski neaktīvā kanabidiola jeb CBD koncentrāciju, kuram piemīt pretiekaisuma iedarbība un antioksidanta īpašības. Pagājušā gadsimta 60. gados Izraēla bija pasaules līdere marihuānas un tās sastāvdaļu pētniecībā, kura notika par „kaņepes vectēvu” dēvētā Ebreju Universitātes profesora Rafaela Mešulama vadībā. Viņš bija tas, kurš pirmais izolēja THC komponenti.
Ebreju Universitātes imunoloģijas profesors Ruts Galilijs, kurš 15 gadu garumā pētījis CBD teic, ka narkotikai piemīt līdz šim nezināms potenciāls neiroloģisku un fizisku saslimšanu ārstēšanā. “Ja THC piesaistās smadzeņu receptoram, sniedzot reibuma sajūtu, tad CBD tam nepiesaistās, tādējādi kļūstot efektīvs bez toksicitātes”, viņš stāsta. „To var lietot, ārstējot aknu iekaisumu, reimatisko artrītu, sirds slimības, pat 1. tipa diabētu, kas skar miljoniem cilvēku”. Bet fakts, ka kaņepe ir augs un tāpēc grūtāk padodas kontrolei, turklāt to nav iespējams patentēt, padara to par nepievilcīgu investīciju zāļu firmu acīs.
Dakteris Reivens Ors ir Jeruzalemes Hadassah slimnīcas kaulu smadzeņu transplantācijas nodaļas vadītājs. Viņa nodaļā medicīniskā kaņepe tika pielietota pirmo reizi. Viņš stāsta, ka „caurumus” birokrātiskajā sistēmā un prasībās, kas tiek izvirzītas jau tā pārslogotajiem ārstiem, apstrādājot zāļu izrakstīšanas pieteikumus, atsver “neatkarīgajās organizācijas un lielā labvēlība”. Tomēr viņš uzskata, ka līdz pilnīgai narkotikas izpētei vēl garš ceļš ejams.
Hadassah slimnīcas sadales centrā pacienti, tai skaitā bērni, apmeklē grupu nodarbības par narkotikas lietošanu. Katram pacientam ir ārsta recepte, un par nodarbībām tas maksā mēneša maksu 370 šekeļu (aptuveni 100 dolāru) apmērā. Lai reģistrētos tādos sadales centros kā šis, pacientam jāuzrāda ārsta parakstīta zaļā karte, kurā ir norādīta pacienta mēneša kaņepes norma. Pacienti var arī pieprasīt, lai maksājumus sedz veselības aprūpes sistēma.
Daniels Deviss, 34 gadus vecs jogas speciālists, kuram ir siekalu dziedzera vēzis, apmeklē nodarbības gan kā students, gan kā skolotājs. Pašpasludinātais “agrākais marihuānas entuziasts” apgalvo, ka viņa “misija” ir kliedēt mītus par narkotiku nervozu pacientu un to slimnieku apziņā, kuri to mēģina pirmo reizi. „No otras puses iekšējā balss saka man, ka es varu uzvarēt sistēmu. Es ne tikai saņemu marihuānu no valdības, valdība arī subsidē trīs ceturtdaļas no izmaksām”.
Deiviss saka, ka marihuāna bijusi viņa “glābiņš”, palīdzot atgūt ķīmijas terapijas laikā zaudētos 9 kilogramus svara. Viņš ir veģetārietis un, kad vien viņam ir pietiekami daudz spēka, nodarbojas ar jogu un meditāciju, lai gan viņa stāvoklis pasliktinās un nevieš ārstos optimismu. Tomēr, pat raugoties nomācošajai patiesībai acīs, Deiviss apgalvo: marihuāna palīdz. “Tā dod man spēju „palaist vaļā”, necīnīties tik ļoti ar pašreizējo realitāti”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!
Avots: tabletmag.com