Tā vien šķiet, ka pēdējā laikā pat tie, kuri parasti ir sajūsmā par karstām vasarām, itin bieži ar cerībām lūkojas debesīs, gaidot pie apvāršņa parādāmies kādu tumšu lietus mākoni, kas nestu veldzi – jau sajucis skaits, cik diennakšu pēc kārtas dzīvojam elles pievārtē – termometra stabiņš iestrēdzis uz cipara 30 un ne lūdzams neslīd zemāk. Nav viegli izturēt karstumu un nākas piedzīvot pat saules vai karstuma dūrienu.
Bieži karstuma dūrienu jauc ar saules dūrienu to kopīgo simptomu dēļ, taču saules dūriena gadījumā organismam varētu būt nepieciešams ilgāks atveseļošanās laiks. Lai pasargātu sevi, vērts ieklausīties mediķu ieteikumos.
Saules un karstuma dūriena simptomi
- Sejas un ķermeņa ādas apsārtums;
- Pēkšņs vājums;
- Aukstu sviedru izdalīšanās;
- Acu zīlīšu paplašināšanās;
- Elpas trūkums;
- Miegainība;
- Stipras galvas sāpes vai reiboņi;
- Redzes aptumšojums;
- Deguna asiņošana;
- Paātrināts un vājš pulss;
- Paaugstināta ķermeņa temperatūra (līdz pat 40 grādiem);
- Smagākos gadījumos iespējami krampji un samaņas zudums;
- Slikta dūša un vemšana;
- Āda kļūst auksta, reizēm iegūst zilganu nokrāsu.
Pie smagas pakāpes cilvēks ir uzbudināts, neadekvāts vai tieši otrādi – ļengans un nosvīdis. Saules dūrienu parasti pavada sejas apsārtums, nogurums, augsta ķermeņa temperatūra pat ap 40 grādiem.
Ja savlaikus netiek sniegta palīdzība, saules vai karstuma dūriens var novest pie ļoti smagām sekām – attīstās smadzeņu tūska un tiek bojāti iekšējie orgāni.
Kā rīkoties?
Tveicīgās dienās laiku vajag plānot tā, lai pēc iespējas vairāk atrastos labi vēdinātās telpās un mazāk saulē, it īpaši no plkst. 11 līdz 15, kad saules stari ir visintensīvākie. Ieteicams gaišs, viegls kokvilnas auduma apģērbs un galvassega. Kad vien iespējams, der atvēsināties vēsā dušā, vannā vai norīvēties ar slapju dvieli.
Pārkarsušam cilvēkam vajag atgulties vēsā un labi vēdinātā telpā, atbrīvoties no šaura apģērba, uz pieres, kakla un padusēm uzlikt auksta ūdens kompreses. Taču pilnībā iegremdēties aukstā ūdenī, kura temperatūra ir zemāka par +16…+17 °C, gan nevajadzētu! Arī vēss dzēriens malkojams lēnītēm. Lai būtu lielāks efekts, litram ūdens var pievienot tējkaroti sāls. Dažos gadījumos drīkst lietot pretsāpju medikamentus vai zāles, kas pazemina ķermeņa temperatūru. Tiesa gan, šie preparāti izmantojami, ja ķermeņa temperatūra ir augstāka par +38,5 °C.
Izdzertā šķidruma daudzums karstā laikā jāpalielina, pirms sāk mocīt slāpes. Mediķi iesaka pamīšus lietot ūdeni, vāju, nesaldinātu tēju un augļu sulu, kas atšķaidīta ar dzeramo ūdeni vai minerālūdeni. Ķermeņa atūdeņošanos veicina alkohols, stipra kafija un tēja.
Svīšana un šķidruma patēriņš ir atkarīgs no katra organisma īpatnībām, taču karstā laikā izdzertā ūdens daudzums var pārsniegt ieteicamos divus litrus dienā. Slāpes ir pirmā pazīme, ka ķermenī ir kritiski samazinājies organisma normālai funkcionēšanai (galvenokārt vielmaiņai) nepieciešamais ūdens daudzums.
Karstajās dienās riskam īpaši pakļauti pusmūža un vecāka gadagājuma ļaudis, kā arī mazi bērni, īpaši tie, kuri jaunāki par vienu gadu. Smagāk karstumu pacieš arī gultai piesaistītie slimnieki un cilvēki, kas ikdienā spiesti paļauties uz apkārtējo palīdzību, slimo ar hroniskām elpceļu, sirds u.c. slimībām, kam ir garīgās veselības traucējumi. Fizisko pašsajūtu ietekmē vairākas medikamentu grupas. Organisma pārslodzi jūt arī cilvēki, kuri karstā laikā aktīvi sporto, strādā smagu, fizisku darbu.
Atrasties saulē īpaši bīstami ir maziem bērniem – viņiem ieteicams uzturēties ēnā vai vēsās iekštelpās un jālieto daudz šķidruma, jo viņi karstumā zaudē daudz vairāk ūdens nekā pieaugušie. Mazuļus vienus pašus nedrīkst atstāt mašīnā, un jāraugās, lai bērni, pat telpās guļot, nepārkarstu.
Ratiņi vai nevēdinātas mašīnas salons var itin viegli pārvērsties par siltumnīcu!
Autoražotāja “Renault” veiktajā pētījumā noskaidrots, ka +33 °C karsts gaiss automašīnā 20 minūtēs uzkarst līdz +50 °C, taču vēl pēc 20 minūtēm sasniedz jau +60 °C. Ilgstoši uzturēties saulē novietotā automašīnā ir bīstami, pat ja āra gaisa temperatūra ir vien +21 °C, jo temperatūra salonā atkarīga nevis no āra siltuma, bet gan saules gaismas daudzuma.
Automašīnā, kas aprīkota ar gaisa kondicionētāju, jānoregulē par dažiem grādiem zemāka temperatūra nekā ārā, jo pārāk liela atšķirība (vairāk par +6…+8 °C) var veicināt saaukstēšanos.
Sargiet sevi, līdz rudenim vairs nav tālu!
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Apkopots no mediķu ieteikumiem publiskajā telpā