Paradoksāli, bet fakts: Šveices juristam Rūdolfam Meroni vēl gadiem ilgi nebūs jāuztraucas par Rīgas apgabaltiesas šā gada 22. februāra blakuslēmumu Aivara Lemberga krimināllietā, uzdodot Valsts policijai izvērtēt, vai pret R. Meroni uzsākams kriminālprocess par tiesas 2020. gada 17. augusta lēmuma nepildīšanu saistībā ar viņa „apsaimniekoto”, bet faktiski izsaimniekoto mantu. Iemesls – šis blakuslēmums vēl nemaz nav stājies spēkā.
“Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 533. panta pirmo daļu tiesas kolēģija nolēma: krimināllietā Nr.12812001408, Nr.12812001608 pieņemt blakus lēmumu un informēt Valsts policiju par krimināllietā konstatētajiem apstākļiem – par Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2020. gada 17. augusta lēmuma neizpildīšanu-, jautājuma izlemšanai par kriminālprocesa uzsākšanu pret Rūdolfu Meroni par Krimināllikuma 296. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu. Blakus lēmumu var pārsūdzēt tikai reizē ar tiesas pieņemtā galīgā nolēmuma pārsūdzēšanu,” teikts tiesas pieņemtajā blakuslēmumā.
Taču četrarpus mēnešu laikā lēmums policijai nav un vēl ilgi netiks nosūtīts. „Lēmums nav nosūtīts, jo nav stājies likumīgā spēkā un to var pārsūdzēt kopā ar spriedumu,” – šādu atbildi uz jautājumu, kādu iemeslu dēļ Rīgas apgabaltiesa nav nosūtījusi Valsts policijas blakuslēmumu, sniedz apgabaltiesas priekšsēdētājas palīdze juridiskās lingvistikas jautājumos Anna Lange.
Tā kā ir pilnīgi skaidrs, ka Rīgas apgabaltiesas spriedums tiks pārsūdzēts, tad tiesas blakuslēmums Valsts policijai netiks nosūtīts, visticamākais, ne tikai mēnešiem, bet pat gadiem ilgi, un visu šo laiku R. Meroni vismaz šajā sakarā nebūs jāuztraucas par to, ka sakarā ar izvairīšanos no mantas nodošanas viņam var draudēt kādas kriminālas nepatikšanas.
Turklāt pat tad, ja kādreiz lēmums tomēr stāsies spēkā, Valsts policija nolems sākt kriminālprocesu un tas sasniegs tiesu, R. Meroni var īpaši neuztraukties. Krimināllikuma 296. panta pirmajā daļā par tiesas lēmuma nepildīšanu minēts: “Par tiesas nolēmuma vai prokurora priekšraksta par sodu neizpildīšanu vai izpildes kavēšanu, ja to izdarījusi persona, kurai tas pēc likuma vai uzlikta uzdevuma bija jāizpilda, – soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.”
Līdz ar to R. Meroni nekas netraucē turpināt šajā jautājumā turpināt vazāt Latvijas iestādes aiz deguna – par to bezpalīdzīgumu rakstīts jau vairākkārt – un „apsaimniekot” vēl neizsaimniekoto un īpašumtiesības nemainījušo mantu, kurai saskaņā ar tiesas spriedumu (ja nākamās instances nemainīs apgabaltiesas nolēmumu) it kā vajadzētu nonākt valsts īpašumā.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: Pietiek
Neko labāku nevarēja publicēt, kā tēmu, kura pat Pietiek jau paspējusi pamatīgi iesmakot.
Varētu domāt, ka Latvijā nav ģenerālprokurors, kurš varētu izlasīt tiesas blakus lēmumu un uzsākt kriminālprocesu!