Lai “nenodarītu kaitējumu personas godam un cieņai”, ministrija neatklāj iemeslu, kāpēc Ēlertes dēlam nācās pamest amatu pēc desmit „darba” dienām

Netieši apliecinot kāda ministrijas darbinieka teikto, ka „jaunais cilvēks ar izbrīnu uzzināja, ka vajadzēs arī strādāt”, Izglītības un zinātnes ministrija skaidro – tā nevarot atklāt ne to, kā tieši prezidenta Egila Levita padomnieces Sarmītes Ēlertes dēls apliecināja savu atbilstību vecākā eksperta amatam ministrijā, ne to, kāpēc viņam nācās pamest amatu pēc desmit „darba” dienām, jo „tas var nodarīt kaitējumu personas godam un cieņai”.

Bez plašākiem komentāriem publicējam ministrijas skaidrojumu:

„Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – ministrija) ir izskatījusi 2020. gada 16. jūlija iesniegumu (reģistrēts ministrijā 2020. gada 20. jūlijā, reģ.Nr. 4-17.1/20/784), kurā ministrijai tiek uzdoti jautājumi par Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vecākā eksperta – projekta vecākā eksperta starptautiskās sadarbības un diasporas jautājumos amata konkursu (turpmāk – amata konkurss) un tā rezultātiem, un sniedz šādu atbildi.

Pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 9.panta pirmās daļas 2.punktu, ar ministrijas valsts sekretāra 2020. gada 19. februāra rīkojumu Nr. 13-2.1 e/20/88 “Par konkursa komisijas izveidošanu un Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vecākā eksperta – projekta vecākā eksperta starptautiskās sadarbības un diasporas jautājumos ierēdņa amata pretendentu atbilstības vērtēšanas kritēriju noteikšanu” bija izveidota konkursa komisija vakantā ierēdņa amata pretendentu atbilstības izvērtēšanai. Vienlaikus ar minēto rīkojumu, pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 9.panta otrās daļas 2.punktu, bija noteikti vērtēšanas kritēriji amata pretendentu atbilstības izvērtēšanai.

Amata konkursa pretendentu atlases komisijā bija iekļauti:

1)   ministrijas valsts sekretāra vietnieks – Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors;

2)   ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vecākais eksperts, Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietnieka zinātnes jomā pienākumu izpildītājs;

3)   ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietnieks augstākās izglītības jomā;

4)   ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta RIS3 vienības vadītājs;

5)   ministrijas Personālvadības nodaļas vadītāja vietnieks.

Vienlaikus informējam, ka informācija par to, kas tieši ieņem konkrēto amatu, ir atrodama ministrijas tīmekļa vietnē.

Informācija par amata konkursu, ievērojot Valsts civildienesta likuma 8. panta pirmās daļas  prasības, bija publicēta Nodarbinātības valsts aģentūras vakanču portālā (vakances Nr. 200221-9). Papildus, informācija par amata konkursu bija publicēta ministrijas tīmekļa vietnē. Saskaņā ar amata konkursa sludinājumā norādīto amata pretendentiem bija jāiesniedz motivēta pieteikuma vēstule, aprakstot darba pieredzi valsts pārvaldē, augstākās izglītības vai zinātnes jomā, pētniecībā vai citu relevantu darba pieredzi, kā arī pieredzi Latvijas oficiālā viedokļa paušanā starptautiska līmeņa pasākumos, norādot periodu, kad minētā pieredze iegūta (ja pieteikuma vēstulē nebija aprakstīta minētā pieredze, konkursa komisija uzskatīja, ka pretendentam nav šādas pieredzes), CV un izglītības dokumentu atvasinājumi (pretendentiem, kuri izglītību ir ieguvuši ārvalstīs, bija jāpievieno dokuments par izglītības akadēmisko atzīšanu Latvijā).

Ministrija veica amata pretendentu izvērtēšanu, izmantojot vienlaicīgi vairākas personāla atlases metodes – izvērtēšanu pēc dokumentiem un intervēšanu, kuras deva iespēju konkursa komisijai izvērtēt katra pretendenta piemērotību noteiktajām prasībām, proti, amata konkurss noritēja divās kārtās: pirmajā kārtā bija veikta iesniegto dokumentu atbilstības un pieteikuma vēstulē sniegtās informācijas saturiskā izvērtēšana prioritārajām prasībām, otrajā kārtā notika darba intervija, kuras laikā otrajā kārtā iekļuvušajiem amata pretendentiem latviešu un angļu valodās bija jāsniedz sagatavotā prezentācija par tēmu “Sadarbība ar Latvijas zinātnes diasporu valsts zinātnes un tehnoloģiju politikas mērķu sasniegšanai”. Intervijas laikā tika izvērtēta amata pretendentu atbilstība minētā rīkojuma noteiktajām prasībām, tostarp tika noskaidrota informācija par iepriekšējo profesionālo darba pieredzi. Lai izvērtētu amata pretendentu atbilstību vakantajam amatam un noskaidrotu amata pretendentu gatavību pielāgoties konkrētajam darbam, katram amata pretendentam tika uzdoti papildu jautājumi, kas attiecās uz paredzētā darba veikšanu un viņu piemērotību amatam. Darba intervija deva iespēju konkursa komisijas locekļiem iegūt pietiekami daudz informācijas par amata pretendentiem, viņu pieredzi attiecīgajā jomā, prasmēm un profesionālajām zināšanām. Konkursa beigās par katru amata pretendentu tika apkopots skaitliskais novērtējums, atbilstoši vērtēšanas metodikai, un veikta kandidātu savstarpējā salīdzināšana.

Līdz amata konkursa pieteikšanās termiņa beigām – 2020. gada 11. martam – ministrijā kopumā bija saņemti 13 pretendentu pieteikumi, amata konkursa otrajai kārtai bija virzīti desmit pretendenti.

Informācijas atklātības likuma 5. pants nosaka, kāda informācija ir atzīstama par ierobežotas pieejamības informāciju. Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5. panta otrās daļas 5. punktā noteikto par ierobežotas pieejamības informāciju ir atzīstama informācija, kas attiecas uz atestācijas, eksāmenu, iesniegto projektu (izņemot projektus, kuru finansēšana paredzēta ar valsts sniegtu galvojumu), konkursu (izņemot konkursus, kas saistīti ar iepirkumiem valsts vai pašvaldību vajadzībām vai citādi saistīti ar rīcību ar valsts vai pašvaldību finanšu līdzekļiem un mantu) un citu līdzīga rakstura novērtējumu procesu. Papildus informējam, ka ministrijas ierobežotas pieejamības informācijas saraksts ir apstiprināts ar ministrijas 2019. gada 27. decembra rīkojumu Nr. l-2e/l 9/391 “Par Izglītības un zinātnes ministrijas ierobežotas pieejamības informācijas saraksta apstiprināšanu”. Minētā rīkojuma pielikuma 34. punktā noteikts, ka par ierobežotas pieejamības informāciju, pamatojoties uz Informācijas atklātības likuma 5. panta otrās daļas 2., 4. un 5. punktu un Darba likuma 38. un 93. pantu, par ierobežotas pieejamības informāciju uzskatāmi pretendentu pieteikuma dokumenti izsludinātajiem ministrijas vakanto amatu konkursiem, cita ar konkursiem saistīta dokumentācija, tostarp amatu pretendentu piemērotības novērtēšanas procesa dokumenti. Ievērojot iepriekšminēto un to, ka Jūs savā pieprasījumā lūdzat sniegt informāciju kā amata konkursa uzvarētājs ir apliecinājis savu atbilstību amata konkursā izvirzītajām prasībām, un Informācijas atklātības likuma 5. panta otrās daļas 5. punktā noteikto, nevaram sniegt Jums pieprasīto informāciju, jo tā skar amata pretendentu novērtējuma procesu un būtiski skar personas privāto dzīvi.

Amata konkursa rezultātā, konkursa komisija, izvērtējot amata konkursā iesniegtos dokumentus un darba intervijā gūto informāciju, ņemot vērā amata pretendentu savstarpējo izvērtējumu, par piemērotāko kandidatūru vakantajam amatam atzina Kriša Ēlerta kandidatūru, un, motivējot savu izvēli, ieteica viņu ministrijas valsts sekretāram iecelšanai vakantajā amatā. Ministrijas valsts sekretārs, pirms galīgā lēmuma pieņemšanas, izvērtēja konkursa komisijas ieteikumu un pieņēma lēmumu par amata pretendenta iecelšanu amatā, izdodot ministrijas 2020. gada 21. maija rīkojumu Nr. 13-2.1e/20/224 “Par Kriša Ēlerta iecelšanu valsts civildienesta ierēdņa amatā uz noteiktu laiku”. Tādējādi K.Ēlerts 2020. gada 16. jūnijā uzsāka valsts civildienestu ministrijā.

Savus tiešos amata pienākumus K. Ēlerts izbeidza pildīt 2020. gada 2. jūlijā, pamatojoties uz ministrijas 2020. gada 2. jūlija rīkojumu Nr. 13- 2.1e/20/313 “Par valsts civildienesta attiecību izbeigšanu ar Krišu Ēlertu”. Vienlaikus, ņemot vērā Vispārīgās datu aizsardzības regulas un Latvijas Republikas Satversmes 96. pantu , nevaram informēt par iemeslu, kāpēc valsts civildienesta attiecības ar K. Ēlertu ir izbeigtas, jo minēto ziņu izpaušana var tikt uzskatīta par iejaukšanos K. Ēlerta privātajā dzīvē, kas var nodarīt kaitējumu personas godam un cieņai.

Ievērojot to, ka valsts civildienesta attiecības ar K. Ēlertu ilga 10 darba dienas (17 kalendārās dienas, no kurām divas bija svētku dienas un viena pārceltā darba diena), bet konkursa sludinājumā lielākā mērā definētie galvenie Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vecākā eksperta – projekta vecākā eksperta starptautiskās sadarbības un diasporas jautājumos amata pienākumi pēc būtības ir veicami ilgtermiņā, K. Ēlerts bija uzsācis tiešo amata pienākumu izpildi, tā piemēram, K. Ēlerts piedalījās projekta “Integrētie nacionālā līmeņa pasākumi Latvijas pētniecības un attīstības interešu pārstāvības stiprināšanai Eiropas pētniecības telpā” darba plānošanas sanāksmē, iepazinās un sniedza viedokli par izstrādāto dokumentu “Plāns darbam ar diasporu 2021. – 2023. gadam” saskaņā ar Diasporas likuma 6. panta otrās daļas 1. punkta c) apakšpunktu un sniedza viedokli par tehniskās specifikācijas projektu paplašināta zinātnes diasporas pētījuma īstenošanai, nodrošinot ministrijas kompetenci diasporas politikas jomā saskaņā ar Diasporas likuma 6. panta otrās daļas 3. punkta h) apakšpunktu, taču svarīgāko uzdoto uzdevumu izpildes termiņš bija ilgāks par 10 darba dienām, līdz ar to konkrētajā situācijā uzdotie uzdevumi palika izpildes stadijā, iesākti.”

Kā jau būsit ievērojuši, portālā Puaro.lv ir sadaļa “WHO IS WHO”, kur esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: Pietiek