Ne visi esam ticīgi, taču noteikti maz ir tādu, kuri kaut reizi dzīvē nebūs dzirdējuši – lepnība jeb godkāre kristietībā ir vissmagākais grēks, jo liek cilvēkam vēlēties būt līdzvērtīgam Dievam – visu kontrolēt un vadīt, pašam plānot, izpildīt, kontrolēt un vērtēt vienlaikus.
Taču lepnība ne vienmēr mēdz būt uzreiz pamanāma – nākas palauzīt galvu, lai saprastu, kādā veidolā tā šoreiz ietērpusies?
1. Pārliecība, ka taisnība vienmēr ir tev, ka kļūdies nevis tu, bet gan visi citi
Milzīgs pašlepnums un pārlieku liela pašapziņa – cilvēks vienmēr uzskata, ka viņam vienīgajam ir taisnība, viņi citus kritizē, aprunā, mīl tenkot un vainot visus, tikai ne sevi pašu. “Pat tad, ja man nav taisnība, viņš ir vēl sliktāks. Bet, ja viņš ir sliktāks, tātad es esmu labāks.”
2. Pārlieka sevis žēlošana
Paša svarīguma sajūta patiesībā ir slēpts žēlums pret sevi, cilvēks jūtas nelaimīgs, viņam bail no visas pasaules, un lai sevi aizsargātu, viņš publiski izrāda, cik svarīgs, nozīmīgums viņā ir. Cilvēkam šķiet, ka ir “pasaules naba” – viņš koncentrējas tikai uz sevi, iejūtas tirāna vai upura lomā, un no viņa dzīves pazūd vēss prāts un līdzsvarotība.
Lai justos labāk un mierīgāk, viņš ietērpjas bruņās – viedoklī par šo pasauli, kas palīdz viņam savu pasaulīti saglabāt nemainīgu. Šīs viņa pasaulītes uzturēšanai tiek patērēts ļoti daudz enerģijas. Vēl vairāk, tāds cilvēks aizslēdz vārtus pret apkārtējo pasauli, kas nozīmē, ka arī pret dzīvības enerģiju, neļaujot tai ienākt savā dzīvē. Zemapziņā viņš saprot, ka tādā veidā nāksies mainīt savu pasaules redzējumu, taču to tik ļoti negribas, jo šīs izmaiņas var būt kardinālas un tad nāksies atteikties no ļoti daudzām dzīves baudām. Kad esam koncentrējušies pārsvarā uz sevi, mēs nemanot audzējam savu ego un ciešanas.
3. Attieksme ar skatu no augšas, augstprātība
Cilvēks jūtas pārāks par citiem, attiecīgi uzskatot viņus par zemākas kastas pārstāvjiem. Savukārt augstprātība padara cilvēku mazu un niecīgu, kaut gan viņam pašam šķiet, ka ir liels un varens. Tā arī ir liktenīga kļūda, jo neļauj darboties vajadzīgajā virzienā.
4. Aizbildnieciska attieksme
Tāda lepnības izpausme atrodas vienā plauktiņā ar augstprātību. Parasti tādi cilvēki, ja palīdz kādam, noteikti pieprasa pateicību un cieņu: “Tev jābūt pateicīgam par to, ko esmu tavā labā izdarījis.” Vai arī, piemēram, publicē tvītu par savu labo darbu – “es šodien bez maksas izdarīju to un to” vai “satiku ubagu un iemetu viņam eiro cepurē”. Labs darbs nepaliek nepamanīts, kādēļ gan pašam sev “asti celt”?
5. Citu un sevis pazemošana
Ir cilvēki, kuri sevi uzskata par neveiksminiekiem, kas ne uz ko nav spējīgi, un ja ierauga kādu par sevi pārāku, ir gatavi viņa priekšā rāpot uz ceļiem. Turpretī, sastopot cilvēku, kuru uzskata par sevi zemākas kārtas esam, cenšas viņu krist ceļos savā priekšā. Tāds cilvēks ir ļoti bīstams, īpaši tad, ja viņam ir vara.
Cilvēks, kuram lepnība nepiemīt, nepazemosies pats un neļaus to darīt arī citiem attiecībā pret sevi.
6. Uzskata, ka pasaule apstāsies, ja nebūs viņa
Tādi cilvēki domā, ka viss turas tikai pateicoties viņu eksistencei: pasaules kārtība, darbs, ģimene. Ir ļoti smalka robeža starp atbildības sajūtu un savu svarīgumu.
Šādi cilvēki vēlas visu kontrolēt, bet tas rada ļoti lielu spriedzi. Jā, protams, mēs ar savām domām un savu enerģiju radām savu pasauli. Taču mēs to darām kopā ar pārējiem, sadarbojoties. Mēs un apkārtējā pasaule esam viens vesels. Dažkārt rodas uzmācīga vēlme glābt cilvēkus no viņu problēmām. Un cilvēks sajūtas kā supervaronis, kaut gan palīgā viņu neviens nav saucis.
7. Pārāk nopietna attieksme pret sevi
Cilvēks jūtas, ka ir ļoti svarīga persona. Un, ja dzīvē viss nenotiek pēc viņa prāta, viņš var piecelties un aiziet. Tāda situācija bieži vērojama ģimenes strīdu laikā – abi laulātie uzskata, ka tādā veidā pauž rakstura stingrību, taču tā tas nav. Tā izpaužas vājums – aizbēgt, situāciju neatrisinot.
Pārāk daudz egoisma noved pie noguruma un ir iemesls ļoti daudzām problēmām. Paša svarīguma sajūta padara cilvēka domāšanu smagnēju un neveiklu.
Savukārt pārāk liels svarīgums rada citu problēmu:
8. Cilvēks koncentrējas uz to, ko par viņu domā un runā citi
Viņš ieciklējas savās problēmās, nemitīgi par tām runā, kļūst narcistisks, patmīlīgs un mīl tīksmināties par sevi, visdažādākajos veidos cenšas pievērst sev uzmanību un dižojas ar to, kas viņam pieder (apģērbs, mašīna, māja, utt.). Dažkārt mēdz izpausties arī otra galējība – nevērīga attieksme pret savu ārieni, savu ķermeni. Mērķis ir viens – pievērst sev uzmanību.
9. Lielība
Sava pārākuma sajūta – cilvēks slavina savas īpašības. Viņš to dara sava mazvērtības kompleksa dēļ. Viņam ir nepieciešama citu cilvēku atzinība, lai sajustu savu svarīgumu.
10. Atteikšanās no palīdzības
“Es pats varu!” – lepns cilvēks neļauj citiem sev palīdzēt. Kāpēc? Tāpēc, ka vēlas visus laurus sev un baidās, ka nāksies ar kādu dalīties.
Lepnība caur atteikšanos no palīdzības pievērš sev uzmanību un stingri tur tuvos cilvēkus saitītē, liekot viņiem justies vainīgiem un izjust žēlumu.
11. Vēlme saņemt slavu, cieņu, godu un tādā veidā būt pārākam
Cilvēks sev piedēvē citu nopelnus, un viņam ir tieksme no citiem cilvēkiem radīt elkus.
12. Uzskata, ka tas, ar ko nodarbojas viņš, ir svarīgāks par to, ko dara citi
Tāda attieksme rada milzīgu spriedzi, jo tu taču nespēsi uzticēt kādam citam savu darāmo. Nākas visu darīt pašam.
13. Sāncensība
Un vēlme nodarīt pāri sāncensim. Ikviena konkurence rada spriedzi, agresiju un neapzinātu vēlmi otru pazemot, kā rezultātā rodas nopietnas problēmas .
14. Vēlme par katru cenu pierādīt savu taisnību
Tieksme nosodīt cilvēkus par viņu kļūdām, rīcību un darbībām – tāds cilvēks apzināti citos meklē trūkumus, domās viņus sodot par to, un tas viss tiek darīts ar naidu, dusmām un aizkaitinājumu. Dažkārt ir vēlēšanas otru pārmācīt.
Lepns cilvēks negrib pieņemt otra cilvēka viedokli un nav spējīgs meklēt kompromisu. Bieži naidā un dusmās paaugstina balss toni. Viņam vienmēr ir svarīgi, lai pēdējais vārds būtu no viņa mutes. Nesaprot, ka strīdos ne vienmēr dzimst patiesība ,aizmirstot, ka tur, kur ir patiesība, nav strīdu. Tāpēc, ka visiem viss ir skaidrs. Mēs taču nestrīdamies par to, ka saule uzlec rītos un noriet vakaros. Tas, kā zināms, ir fakts.
15. Tādu vārdu lietošana, kuru nozīme citiem nav saprotama.
Cilvēks ar baudu bārstās ar svešvārdiem un specifiskām tēzēm, skaidri apzinoties, ka viņa sacīto lielākā daļa klausītāju nesaprot. Ļoti bieži tas piemīt zinātniekiem, juristiem, ārstiem.
16. Nevēlēšanās dalīties ar savām zināšanām
Dalīties ar savām zināšanām un nesaņemt naudu – tas nav par šiem cilvēkiem. Tā nevajadzētu būt. Ja dari to no sirds, uzradīsies citi veidi, kā nopelnīt naudu. Visums ir dāsns un pārpilns labumu.
17. Nevēlēšanās pateikties un piedot
Cilvēks nevēlas uzņemties atbildību par savu dzīvi un nesaprot to, ka pasaule par mums rūpējas. Un mums ir jāiemācās pieņemt to, kas notiek ar mums mūsu dzīvē.
18. Negodīgums pret sevi un citiem
Tāds cilvēks nepilda savus solījumus, speciāli maldina cilvēkus un melo. Var jau būt, ka tā viņš iegūst kādus materiālos labumus, taču agri vai vēlu tos tomēr zaudē.
19. Sarkasms
Tieksme iedzelt, pajokot par cilvēku, izteikt aizvainojošas piezīmes vai rupjības.
20. Vēlme būt soģim
Nosodīt cilvēkus par viņu rīcību un kļūdām. Tāds cilvēks citos meklē trūkumus, sodot tos. Parasti to dara pazemojošā tonī. Spriedumos bieži ir naids, aizkaitinājums un dusmas. Ir vēlme atriebties un pārmācīt otru. Parasti tas notiek attiecībā pret kalpotājiem, politiķiem, citām nacionalitātēm, kaimiņiem. Kā mēdz teikt, būtu vien vēlēšanās, vainīgie atradīsies.
21. Nevēlēšanās atzīt savas kļūdas un trūkumus
Ja pazini šajos punktos sevi un tas tevi neapmierina, nāksies padomāt un mainīties.
Intrigas varas gaiteņos, darba kolektīvos vai smalkajās aprindās – divkosība un lepnības grēks izpaužas slēptāk vai atklātāk, nemainīdamies nevienos laikos.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook ,Twitter, Youtube un Instagram!
Sagatavots, iedvesmojoties no dažādām publikācijām plašsaziņas līdzekļos
Ironiski, Liepniek, ironiski!