Divi starptautiski juridiskie biroji Latvijas Universitātes (LU) rektora vēlēšanās nav konstatējuši tādus pārkāpumus, kuru dēļ pašreizējais augstskolas rektors Indriķis Muižnieks nebūtu atkārtoti apstiprināms LU rektora amatā. Par to liecina aģentūras LETA rīcībā esošie juridiskie atzinumi.
Starptautiskās auditorkompānijas “PricewaterhouseCoopers Legal” (PwC Legal) atzinumā skaidrots, ka, vērtējot 24. maija un 6. jūnija LU rektora vēlēšanu procedūras trūkumus, iespējams secināt, ka virkne norādīto pārkāpumu visdrīzāk par tādiem nav atzīstami, piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) argumenti par LU aģentūru studentu pārstāvību LU pašpārvaldē un Studentu padomes pārstāvju Satversmes sapulcē ievēlēšanas procesa pārkāpumiem, kuri, atbilstoši juristiem pieejamajai informācijai, nemaz nav notikuši.
“Virkne pārkāpumu, piemēram, attiecībā uz 6. jūnija Satversmes sapulces sasaukšanas un norises kārtību attiecas uz relatīvi tehniskiem procedūras jautājumiem, kuru iespējama neievērošana visdrīzāk nevarēja ietekmēt vēlēšanu rezultātus,”
teikts “PwC Legal” atzinumā, piebilstot, ka šāda situācija attiecībā uz Satversmes sapulces norisi rektora atcelšanas jautājumā ir analizēta arī tiesu praksē. Tāpat auditorkompānijā uzsvēra, ka IZM paziņojumā nav ietverts sīkāks vērtējums, ka un kā katrs procesuālais pārkāpums liedza sasniegt nepilnīgi ievērotas procesuālas prasības mērķi.
“PwC Legal” juristu ieskatā virkne IZM paziņojumā norādīto pārkāpumu ir attiecināmi uz LU Satversmes sapulces un LU pārvaldes institūciju darbību kā tādu, nevis tieši uz minētajām rektora vēlēšanām, līdz ar to, piemērojot Augstskolu likumu, šādi iespējami pārkāpumi ir vērtējami piesardzīgi. Tāpat IZM paziņojumā nav ietverta sīkāka argumentācija par to, ka un kā šie iespējamie pārkāpumi varēja ietekmēt 24.maija un 6.jūnija LU rektora vēlēšanu rezultātu. Juristu ieskatā virkne IZM norādīto pārkāpumu ir attiecināmi nevis uz iespējamiem normatīvo aktu pārkāpumiem notikušajās rektora vēlēšanās, bet tie ietver IZM viedokli par turpmāk nepieciešamiem procedūras uzlabojumiem LU Satversmes sapulces darbā.
Rosinot LU sākt procedūru revīziju un attiecīgu grozījumu izstrādi iekšējos normatīvajos aktos, “PwC Legal” juristi gan norāda, ka Satversmes sapulces piemēroto procedūru uzlabojumu nepieciešamība nevarētu kalpot par pamatu apšaubīt katra konkrēta iepriekš pieņemta Satversmes sapulces lēmuma tiesiskumu.
Savukārt zvērinātu advokātu biroja “TGS Baltic” atzinumā secināts, ka IZM vēstulē par iespējamajiem pārkāpumiem rektora vēlēšanās nav konstatēti tādi Augstskolas likuma vai LU Satversmes pārkāpumi, kas varētu būt par pamatu Ministru kabinetam (MK) neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā, tādējādi izdodot nelabvēlīgu administratīvo aktu.
Pat tad, ja rektors būtu ievēlēts, pieļaujot minēto normatīvo aktu pārkāpumus, valdībai atbilstoši Augstskolu likumam nav pienākuma neapstiprināt rektoru amatā – tās ir vienīgi MK tiesības, uzsvērts atzinumā.
MK lēmums ir satura izvēlēs administratīvais akts, pirms kura izdošanas ir jāuzklausa administratīvā procesa dalībnieku viedoklis un jāņem vērā arī lietderības apsvērumi, kas attiecīgi definēti Administratīvā procesa likumā.
Ja tiktu konstatēti LU Satversmes vai Augstskolu likuma pārkāpumi, MK var ņemt vērā arī citus Augstskolu likumā nedefinētus lietderības apsvērumus, kuru dēļ rektors tomēr būtu apstiprināms, neskatoties uz šiem pārkāpumiem. “TGS Batic” juristu ieskatā valdībai pēc analoģijas atbilstoši tiesu praksei attiecībā uz Saeimas vēlēšanām un parlamentārās procedūras pārkāpumiem jebkurā gadījumā ir jāvērtē pārkāpumu raksturs pēc būtības un šo pārkāpumu būtiskums, proti, vēlēšanu rezultātu atcelšanai primāri būtu jākonstatē, ka tie neatspoguļo vēlētāju patieso (brīvo) gribu un ka gadījumā, ja kāda noteikta procedūra būtu ievērota, Satversmes sapulce būtu pieņēmusi atšķirīgu lēmumu.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Izskatās , ka komjaunietei Šuplinskai būs jāraksta demisijas lūgums !