Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs uzskata, ka Latvijas sabiedrība vēl nav gatava šādām solim – nojaukt Uzvaras pieminekli Rīgā.
Stankēviča prāt, Uzvaras pieminekli vajadzētu atstāt mierā, kamēr šī paaudze aiziet: “Tā paaudze, kura karoja, identificējas ar to pieminekli, un domāju, ka gan jau viņi arī saviem bērniem to ieaudzināja. Un es domāju, ka šis projekts (Uzvaras pieminekļa nojaukšana – red.) ļoti antagonizēs jau tā sašķelto mūsu sabiedrību.”
Uz jautājumu, vai pieminekli atstājot, pretrunu sabiedrībā varētu būt mazāk, arhibīskaps atbildēja: “Nevajag tās tomēr tādā konfrontējošā veidā risināt. Es neesmu Uzvaras pieminekļa fans un neesmu sajūsmā par visu to glorifikāciju, bet domāju, ka mums tomēr vajag, pirmām kārtām, meklēt kopēju valodu un izlīgumu mūsu sabiedrībā. Varētu teikt – integrēt mūsu sabiedrību, jo tas (pieminekļa nojaukšana – red.) antagonizēs un izraisīs konfliktus. Var teikt, ka mēs vēl līdz tam neesam nobrieduši.”
Pārliecību, ka Uzvaras pieminekļa nojaukšana šobrīd būtu nepareizs solis, arhibīskaps Stankēvičs pamato ar piemēru par Ļeņina pieminekļu nojaukšanu: “Tā dēvētie ļeņinekļi bija pilns – bija teju katrā sādžā, katrā pilsētiņā noteikti. Bija laiks, kad tos nevarēja aiztikt, bet pienāca brīdis, kad tos visus laimīgā kārtā vai nu aizveda uz muzeju, uz kādu atsevišķu teritoriju, kur tie stāv, kā jau vēstures relikts, vai arī gluži vienkārši nojauca. Esot ārzemēs, es ziņās redzēju, kā tos demontē un tas bija ļoti iespaidīgi […]. Es domāju, ka visu, kas ir saistīts ar totalitāriem režīmiem, tāds liktenis sagaida. Bet tas ir jāizdara atbilstošā brīdī, kad tas ir dabiski un, kā saka, ne gailis pakaļ nedziedās.”
Un kādas ir jūsu domas? Vai, lai demontētu Uzvaras pieminekli, ir jāpagaida, kamēr izzūd paaudze, kas to “pielūdz”?
Avots: Rīga TV24 raidījus “Uz līnijas”
Rakstiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Labāk lai Zbigņevs Stankevičs atrod sev normālu darbu nevis tautai makaronus kar ausīs. Z. Stankeviča kungs varētu strādāt lielveikalā par krāvēju, tas sniegtu sabiedrībai daudz vairāk labuma nekā tukša mēles kulšana un ebreju tautas mitoloģijas sludināšana. Kad katoļi iekaroja mūsu senču zemi, viņi neko labu neatnesa. Rakstīt un skaitīt mūsu senčus neviens jau nemācīja. Kristīgie sludinātāji savu mācību latviskotā veidā sāka sludināt vien dažus gadsimtus pēc mūsu senču zemes sagrābšanas (iekarošanas). Pa to laiku nomainījās n-tās paaudzes. No brīviem cilvēkiem mūsu senčus noziedzīgie katoļu misionāri pataisīja par dzimtcilvēkiem. Kā var piedot šiem bezkaunīgajiem sludinātājiem verdzības gadus? Es vēl saprastu, ja… lasīt vēl »
Neviens piemineklis nav nojaucams. Tikai bailīgas tautiņas bīstas no savas vēstures. Jebkurš piemineklis ir celts kaut kam. Jā, bija tādi laiki un tika celti tādi pieminekļi, šodien ir citi laiki un varam celt citus pieminekļus, ja vien būtu vēlēšanās. Brīvības pieminekli okupācijas laikā nenojauca un par to paldies, tad kāpēc šis būtu tā uzreiz jājauc?
Piemineklis nevienam eest neprasam. tikai provokatoriem niez nagi. Protams Zdanokas kundzei taa buutu debesu daavana,ja meeginaatu jaukt nost.
Pieminekļa nojaukšana būtu dāvana maskavijas partijām.
Rīkosimies kā Krievija pret Ukrainu, neņemot vērā starpvalstu līgumus. Ja Latvija ar Krieviju ir parakstījusi līgumu par otras puses apbedījumu un memoriālo celtņu saglabāšanu, Latvijas ĀM nekad šādai pašdarbībai nepiekritīs, arī ES un ASV. Var nojaukt ko līdzīgu karavīram ar šauteni, tankam, bet ne pieminekli , domātu atbrīvotājiem no nacisma. Igauņi ekshumēja apglabātos pie Aļošas, un viņus pārapbedīja,pieminekli nenojauca, bet pārvietoja uz citu vietu.
Latvija nacismu neizauklēja un neloloja. Krievijā arī nacistu pēcnācēji dzīvo. Un vai tas ir memoriāls – grūti teikt.
Ja pieminekli nojauc, tad arī Ušakovu var atstāt kaut vai mēra amatā vai deleģēt uz EP. Maskas būs nomestas, varēs nolasīt, vai šis vīrs strādā Latvijas labā. Kas attiecas uz visu pārējo ap viņu, tad jāsaka, ka tādi ir visi varas vīri un sievas. Sniegbaltītes guļ stikla zārkā un Antiņu mūsu valstī nav. Citi laiki, citas padakas.
Piemineklis ir jānojauc un jāspēj apliecināt, a cienām sevi, ka ar mums nevar rīkoties kā patīk. Vientiesīšu laiks ir pagājis.