Vai Artuss Kaimiņš beidzot kļūst pieaudzis?

Artuss Kaimiņš aicina uz kompromisiem un ar savu 24. decembra paziņojumu pirmo reizi demonstrē jau nobrieduša politiķa domāšanu.

Smaga, bet, iespējams, nepieciešama cena ir atteikšanās no Alda Gobzema (“KPV LV”) virzīšanas uz ministra amatu, ja tas ir priekšnosacījums labākai valstij un partijas programmas īstenošanai. Tā sacīts “KPV LV” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieka Artusa Kaimiņa pirmdien, 24. decembrī, izsūtītajā paziņojumā.

Kaimiņš savā paziņojumā uzsver, ka partija “KPV LV” tika veidota labākai valstij un sabiedrībai nevis personāliju ambīcijām.

“Valsts intereses un partijas programmas pamatnostādnes man, kā indivīdam un partijas dibinātājam, ir un būs primāras. Pastāvošo valsts noslēpuma pielaižu sistēmu es neuzskatu par labu un sabiedrības interesēm atbilstošu, to ir nepieciešams fundamentāli reformēt. Tāpat risinājums ir jāmeklē daudzām citām aktuālām problēmām. Domāju, ka jebkuram partijas “KPV LV” deputātam ir tieši tāda pati nostāja,” raksta deputāts.

Kaimiņš rosina “Jaunās Vienotības” līderim Krišjānim Kariņam kā potenciālam šī brīža premjera amata kandidātam izsvītrot no iespējamā Ministru kabineta locekļu saraksta “KPV LV” pārstāvi Gobzemu un cilvēkus no tā dēvētajām “vecajām partijām”, kuri jau ir bijuši ministri vai augstas valsts amatpersonas.

“Politika ir kompromisu māksla. Nopietna politiķa pienākums ir pārvarēt personīgās ambīcijas un aizspriedumus valsts interesēs,” norāda politiķis. Viņš uzskata, ka ir iespējams izveidot valdību nekavējoties, ja visi politiskie spēki spētu ziedot ko tādu, “kas ir saistīts tikai ar nieka personāliju”.

“Es aicinu un ceru likvidēt veco, netīro politiku, tāpat kā ceru likvidēt OIK negodīgo pārmaksu katram Latvijas iedzīvotājam. Tāpat es aicinu un ceru īstenot administratīvi teritoriālo reformu, kā arī sakārtot Latvijas nodokļu sistēmu tā, lai iedzīvotāji mūsu valsti nevis pamestu, bet arvien vairāk atgrieztos. Beidzot ir nepieciešams rūpēties par cilvēkiem, kuri ir Latvijas lielākā bagātība!” pauž Kaimiņš, piebilstot, ka šos darbus var īstenot tikai ar “jaunu un tīru politiku, kā arī jaunu un godīgu Ministru kabineta locekļu sastāvu”.

Paziņojuma nobeigumā deputāts uzsver, ka netic, ka Gobzems ir saistīts ar uzņēmēju Aināru Šleseru “vai kādu citu Latvijas oligarhu”.

“Tomēr es uzskatu, ka smaga, bet, iespējams, nepieciešama cena ir atteikšanās no enerģiskā un stiprā mūsu partijas biedra Alda Gobzema virzīšanas uz ministra amatu, ja tas ir priekšnosacījums labākai valstij un partijas “KPV LV” programmas īstenošanai, kas ļaus attīrīt mūsu nākotnes politiku no tiem vecās politikas pārstāvjiem, kuru laiks Latvijas politikā ir beidzies,” savu paziņojumu noslēdz “KPV LV” frakcijas vadītāja vietnieks.

Vērts atcerēties, ka jau divpadsmito nedēļu nav skaidrības par topošās valdības aprisēm. Neilgi pēc 13. Saeimas deputātu mandātu apstiprināšanas Valsts prezidents kā premjera amata kandidātu nominēja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderi Jāni Bordānu, taču viņa centieni izveidot valdību nebija sekmīgi. Arī “KPV LV” līdera Gobzema, kuru prezidents nominēja 26. novembrī, centieni nevainagojās panākumiem.

Līdz šim valdības veidošanu bija uzņēmies “Jaunās Vienotības” līderis Krišjānis Kariņš. Viņu gan Valsts prezidents Raimonds Vējonis nebija nominējis kā premjera amata kandidātu. Pats Vējonis gan iepriekš apliecināja, ja Saeimā ievēlētās partijas vienosies par atbalstu Kariņam, viņš “Jaunās Vienotības” līderi nominēs Ministru prezidenta amatam. Taču, ja tas neizdosies, premjera amata kandidātu prezidents meklēs ārpus Saeimas.

Sākotnēji potenciālie sadarbības partneri cerīgi lūkojās uz Kariņa centieniem izveidot valdību, taču partijas “KPV LV” lēmums iekšlietu ministra amatam nominēt Gobzemu samazināja izredzes “Jaunās Vienotības” līderim valdību izveidot.

Savukārt piektdien, 21. decembrī, Valsts prezidents Raimonds Vējonis pēc tikšanās ar partiju apvienības “Jaunā Vienotība” premjera amata kandidātu Kariņu nevirzīja nevienu premjera amata kandidātu. Viņš aicināja politiskās partijas turpināt meklēt kopsaucējus, kā arī aicināja izmantot svētku laiku, lai turpinātu politiskās konsultācijas.