Starptautiskais banku informācijas apmaiņas tīkls SWIFT, kas nodrošina norēķinus starp dažādu valstu bankām, Latviju ir atzinis par augsta riska valsti.
Par to otrdien, 27. novembrī, Saeimas Budžeta komisijas deputātus informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Šāds lēmums, kura dēļ Latvijas uzņēmumiem kļuvis apgrūtināti veikt atsevišķus starptautiskos norēķinus, pieņemts pēc tam, kad Eiropas Padomes ekspertu komiteja “Moneyval” sniedza kritisku atzinumu par nepietiekami efektīvu cīņu pret naudas atmazgāšanu, vēsta LNT.
Lai “Moneyval” Latviju neiekļautu “pelēkajā sarakstā”, trūkumu novēršanai tika atvēlēts viens gads. Taču Latvijas finanšu sistēmas sliktās reputācijas dēļ uzņēmēji cieš jau tagad, uzsvēra finanšu ministre.
“Vēl neesot nekādā “pelēkajā sarakstā”, mūsu uzņēmēji redz sekas tam, kas notiek finanšu sektorā. Ārvalstu pārskaitījumi, pie kuriem agrāk pierada, ka tas notiek dienas laikā, dažu stundu laikā, dažkārt prasa vairāk kā nedēļu. Kādēļ? Tādēļ, ka visas bankas starptautiskajiem pārskaitījumiem izmanto kādu no maksājumu sistēmām, piemēram, SWIFT. Un SWIFT šobrīd jau Latvija ir augsta riska valsts. Ja ir kāda lielāka summa vai neparastāks darījums kādam no mūsu uzņēmumiem, SWIFT veic papildu pārbaudi. Tas prasa laiku un uzņēmējiem tas maksā naudu,” Saeimas Budžeta komisijas sēdē sacīja Reizniece-Ozola.
Bankas pārstāvošās Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanda Liepiņa LNT Ziņām skaidroja, ka ka lēnāki kļuvuši, galvenokārt, tie darījumi, ko Latvijas uzņēmēji veic ar NVS valstīm.
“Ir jāgūst pilna pārliecība, ka neviens no darījuma partneriem nav kaut kādā veidā saistīts ar sankciju sarakstiem. Tas prasa papilu pārbaudes. Un pa virsu, ja tam vēl uzliekam, ka Latvija kā valsts ir kopumā paaugstināta riska valsts, tas viss rada šo papildu laiku, kas nepieciešams, lai veiktu pārbaudes par dažāda veida darījumiem, pārskaitījumiem,” sacīja Liepiņa.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!