Kā norādījusi Valsts kontroliere Elita Krūmiņa, joprojām nav veikta vispusīga pirmstiesas izmeklēšanas efektivitāti un kvalitāti ietekmējošo faktoru analīze un nav izstrādāti risinājumi situācijas uzlabošanai.
Krūmiņa norādījusi, ka nepietiekami tiek risinātas pirmstiesas izmeklēšanas problēmas, pārsvarā koncentrējoties uz jomām, ko kritiski novērtējuši ārvalstu eksperti.
VK pagājušā gada septembrī pabeidza lietderības revīziju “Pirmstiesas izmeklēšanas efektivitāte Valsts policijā”, kurā norādīja uz būtiskiem trūkumiem kriminālprocesa uzraudzībā un VP iekšējo procesu vadībā.
Revīzijā tika sniegtas rekomendācijas trūkumu novēršanai, kuru izpildē nepieciešams iesaistīties ne vien Iekšlietu ministrijai (IeM), bet arī Latvijas Republikas Prokuratūrai kā kriminālprocesu pirmstiesas izmeklēšanu uzraugošajai institūcijai, kā arī Tieslietu ministrijai (TM), kurā ir izveidota pastāvīgā darba grupa Kriminālprocesa likuma grozījumu izstrādei.
Pēc revīzijas VK vērsās pie Ministru prezidenta, kurš pēc tam uzdeva tieslietu un iekšlietu ministriem nodrošināt VK ieteikumu ieviešanu, nosakot izpildes termiņu.
VK gan vērtē, ka iestāžu līdzšinējā darbība ieteikumu ieviešanā nav bijusi pietiekami produktīva, jo, lai gan priekšlikumi ir apspriesti TM pastāvīgajā darba grupā, aizvien nav veikta vispusīga pirmstiesas izmeklēšanas efektivitāti un kvalitāti ietekmējošo faktoru analīze un nav izstrādāti kvalitatīvi risinājumi situācijas uzlabošanai.
Spēja efektīvi izmeklēt noziedzīgus nodarījumus un saukt pie atbildības vainīgās personas ir būtisks valsts drošības pamatnosacījums. Vienlaikus tas arī ir priekšnoteikums, lai nodrošinātu pilnvērtīgu sadarbību ar ārvalstīm un Latvijas iekļaušanos nozīmīgās starptautiskajās organizācijās, paskaidroja VK.
Uz to, ka Latvijā ir nopietnas problēmas pirmstiesas izmeklēšanas jomā, pēdējā laikā ir norādījuši arī starptautiski atzīti eksperti no tādām organizācijām kā OECD un ”Moneyval”, vērtējot Latvijas institūciju darbības efektivitāti atbilstoši starptautiskajām saistībām kukuļošanas apkarošanā starptautiskajos biznesa darījumos un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā.
Lai arī valstī ir īstenoti pasākumi ārvalstu ekspertu sniegto ieteikumu ieviešanā un norādīto problēmu novēršanā konkrētās jomās, tomēr VK vērtējumā nepietiekami tiek risinātas problēmas kopumā. Ārvalstu ekspertu norādītie sarežģījumi nav raksturīgi tikai konkrēto jomu kriminālprocesu izmeklēšanai, bet gan kriminālprocesu izmeklēšanai kopumā.
VK uzskata, ka jautājumu tālāka apspriešana TM pastāvīgās darba grupas Kriminālprocesa likuma grozījumu izstrādei formātā bez konkrētu uzdevumu noteikšanas nebūs pietiekama.
Tāpat VK aicina izstrādāt un Ministru kabinetā (MK) apstiprināt rīcības plānu pirmstiesas izmeklēšanas funkcijas uzlabošanai ar konkrētiem pasākumiem un atbildīgajiem par to izpildi. Būtisks šajā plānā iekļaujams pasākums ir izmeklēšanas efektivitāti un kvalitāti kavējošo faktoru izvērtēšana, ko veiktu Prokuratūras, TM un izmeklēšanas institūciju pārstāvji, kā arī jomas eksperti. VK vērtējumā pētījums nebūtu vienkārši nododams kādam ārpakalpojuma veicējam, jo gatavus risinājumus valsts tik nozīmīgas jomas sakārtošanai nevarēs nopirkt.
Kā norādīja VK, problēmas pirmstiesas izmeklēšanas jomā pastāv ilgstoši, un arī 2005. gadā pieņemtais Kriminālprocesa likums tās nav atrisinājis, lai gan tieši tas bija likuma uzdevums.
VK ieskatā VP kriminālprocesu būtiski ietekmē nespēja efektīvi piemērot Kriminālprocesa likuma normās ieviestos tā ātrumu, ekonomiju un efektivitāti veicinošos risinājumus. Šeit būtiska nozīme ir ilgstoši nerisinātām problēmām procesa virzītāju kvalifikācijas iegūšanas un profesionālās pilnveides sistēmā, ko papildina trūkumi izmeklēšanas darba organizācijā un metodiskajā vadībā.
Tāpat VK secināja, ka līdz ar Kriminālprocesa likuma spēkā stāšanos uzraugošā prokurora faktiskais kompetences apjoms un saturs ir sašaurināts. Arī tas varētu būt viens no iemesliem, kādēļ nav panākti plānotie uzlabojumi.
Revidenti secināja, ka 90% no izlasē iekļautajiem kriminālprocesiem ir bijuši pārtraukumi, kad ilgāk nekā mēnesi nav veikta neviena procesuālā darbība. Šādi bezdarbības periodi dažkārt ilguši pat līdz četriem gadiem. Vismaz gadu nekādas izmeklēšanas darbības nav veiktas 12% gadījumu. Savukārt tikai 38% kriminālprocesu, kuros tika konstatēti izmeklēšanas pārtraukumi, sniegti uzraugošā prokurora norādījumi un 20% kriminālprocesu – tiešā priekšnieka norādījumi.
Turklāt prokurori bieži vien iesaistās pirmstiesas izmeklēšanā tikai tad, kad izmeklētājs lūdz prokurora viedokli par turpmāk veicamajām darbībām vai arī izmeklētāja ieskatā izmeklēšana jau ir pabeigta.
Rezultātā izmeklēšana ieilgst, jo rodas domstarpības starp izmeklētāju un prokuroru par veiktajām izmeklēšanas darbībām, iegūtajiem pierādījumiem un to pietiekamību, ir nepieciešams veikt papildu vai atkārtotas izmeklēšanas darbības. Ieilgušā procesa dēļ papildu pierādījumu iegūšana bieži vien ir apgrūtināta.
Arī ārvalstu eksperti ir norādījuši uz nepieciešamību īstenot ciešāku sadarbību izmeklētājiem un uzraugošajiem prokuroriem, regulāri organizēt visu kriminālprocesa izmeklēšanā iesaistīto institūciju un tiesu kopīgas apmācības, kā arī veikt pasākumus pareizas normatīvā regulējuma interpretācijas un vienotas prakses nodrošināšanai, kā arī citus pasākumus.
Arī TM pastāvīgajā darba grupā Kriminālprocesa likuma grozījumu izstrādei iesaistītie nozares eksperti atbalsta viedokli, ka ir jāveic apjomīga analīze, noskaidrojot esošās kritiskās situācijas galvenos cēloņus, jo tikai tādējādi varēs izstrādāt ilgtspējīgu risinājumu.