Necentieties glābt cilvēkus, kuri to nelūdz – viņiem ir ērti tur, kur viņi ir

Redzot, ka tuvs cilvēks dzīvo ne tā, kā mums šķiet pareizi, izriežam krūtis un metamies glābt “nelaimīgo” no iznīcības. Plēšamies vai pušu, lai palīdzētu, tomēr, ja arī izdodas situāciju vērst par labu, izglābtais jau atkal sāk dzīvot pa vecam. Mēs esam dusmīgi, attiecības sabojātas, nekas nav mainījies. Kāpēc tā notiek?

Laikam gan tāpēc, ka cilvēks, kura dzīvi mēģinājām mainīt, pats to ne gribēja, ne lūdza. Jo viņam ir ērti dzīvot tā, kā viņš dzīvo – pēc saviem likumiem un saprašanas. Lūk, dažas tipiskākās situācijas.

Trīsdesmitgadīgs vīrietis jūtas ērti, dzīvojot kopā ar māti un žēlojoties, ka viņa viņu kontrolē un apspiež. Taču patiesībā viņš nemaz negrib kļūt pieaudzis un uzņemties atbildību par saviem lēmumiem.

Mātei ir ērti aizgūtnēm stāstīt aizgrābjošus stāstus par mātes sūtību, lai izpelnītos atzinību un līdzjūtību no visiem.

Ir ērti nepieņemt darbā auklīti un pašai ņemties līdz spēku izsīkumam, lai pēc tam sajustos kā varone un turpinātu dzīvot ilūzijās, ka “es taču visu kontrolēju” (to es tagad zinu pilnīgi noteikti).

Vīrietim ir ērti vienlaikus satikties ar vairākām sievietēm un aizbildināties ar atrunām par to, ka nevar izvēlēties, jo viņas, raugi, viena otru papildina. Tādā veidā viņam ir iespēja izvairīties no īstas tuvības un atbildības.

Ir ērti dzīvot ar vīru alkoholiķi, radot pilnvērtīgas un laimīgas ģimenes tēlu, un nepieņemt nekādus lēmumus.

Ir ērti aizbildināties ar to, ka baidies aizvainot māti, tāpēc neuzdrošinies dzīvot tā, kā pašam tīk.

Ir ērti stāstīt, ka viņa tevi izmanto, pašam nekādi nenospraužot savas robežas.

Ir ērti pēkšņi saslimt, lai nebūtu jāpieņem lēmumi savas dzīves svarīgos jautājumos.

Ir ērti žēloties par to, cik ļoti tev nepatīk tavs darbs, tajā pat laikā nedoties citas nodarbes meklējumos. Tā nevajadzēs mācīties dzīvot “pa jaunam”.

Ir ērti visu darīt citu vietā un stāstīt, ka viņi netiek ar to galā. Tā tu vari viņus kontrolēt.

Ir ļoti ērti būt neatzītajam ģēnijam un kritizēt visus citus, neriskējot pašam publicēt savus darbus sociālajos tīklos, aprobežojoties vien ar cinisku komentāru rakstīšanu.

Ir ērti teikt, ka nekādas prakses un psiholoģija uz tevi neiedarbojas, jo tad tev būtu jāpārvar savas bailes un jārīkojas pavisam citādāk. Tā tu nezaudē to sajūtu, ka esi īpašs, ka esi īpaši sarežģīts gadījums. Un tādā veidā gūt atzinību.

Nenovērtējiet cilvēkus nepareizi. Viņiem tā ir ērti.

Bet tie, kuriem jau ir kļuvis NEērti, tie meklē risinājumu, meklē atbalstu, meklē atbildes, pieņem lēmumus un maina sevi un savu dzīvi.

Izdariet kaut ko vērtīgāku, nekā glābiet tos, kuri to nevēlas. Sāciet meklēt iemeslus, kāpēc jums tik ļoti vēl joprojām gribas viņus glābt!

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!