Nē vārītiem burkāniem, lai dzīvo zaļbarība? Aplamība! Pirms vārīšanas noņemt vistai ādu? Atkal muļķības! Ir daudz mītu par veselīgu ēšanu, kas patiesībā ir aplamības.
Lūk, daži no tiem.
1. mīts: C vitamīns pasargā no saaukstēšanās.
Patiesība: Pētījumi pierāda, ka C vitamīns nepasargā no iesnām un saaukstēšanās, izņemot maratonistus, slēpotājus un karavīrus, kas trenējas izdzīvošanas situācijām.
2. mīts: Ēdot selerijas, tiek dedzinātas vairāk kalorijas nekā tiek uzņemts.
Patiesība: Tas ir mīts, ka selerijām piemīt “negatīvās” kalorijas. Tomēr, porcijai saturot vien 10 kalorijas, selerija ir lielisks našķis, ja ir mērķis zaudēt svaru.
3. mīts: Pākšaugi ir jāēd kopā ar graudaugiem, lai tie piegādātu organismam nepieciešamo olbaltumvielu daudzumu.
Patiesība: Dienas laikā uzņemot dažādas aminoskābes, nebūtu jāuztraucas par papildu uzturvielu uzņemšanu, jo organisms saņems visu nepieciešamo, kas tam vajadzīgs. Tomēr taisnība, ka pākšaugi un graudaugi ir uzturvērtību spēkstacijas – augsts olbaltumvielu līmenis, šķiedrvielas, vitamīns B, dzelzs, kālijs un citas minerālvielas. Savukārt taukvielu to saturā ir ļoti maz.
4. mīts: Svaigi burkāni uzturvērtības ziņā ir labāki nekā termiski apstrādāti.
Patiesība: Tieši pretēji – burkānus gatavojot, to uzturvērtības līmenis ceļas. Gatavošanas procesā tiek nojauktas šūnu izveidotās sienas, kas glabā beta karotīnu, tādējādi no pagatavota burkāna var daudz vienkāršāk uzņemt beta karotīnu.
5. mīts: Lai samazinātu taukvielu daudzumu un kalorijas, vistas gaļai jānoņem āda.
Patiesība: Nenoņemot putna gaļai ādu pirms gatavošanas procesa, var saglabāt tās sulīgumu un paturēt tajā visas dabiskās uzturvielas, tāpēc vistas gaļu vislabāk gatavot ar ādu un noņemt to tieši pirms ēšanas.
6. mīts: No olām ieteicams izvairīties to augstā holesterīna satura dēļ.
Patiesība: Olas tiek nomelnotas nepamatoti. Jaunākie pētījumi pierāda, ka olas patiesībā holesterīna līmeni nepaaugstina. Vēl vairāk – tās ir lielākajai sabiedrības daļai pieejams ne visai dārgs daudzu minerālvielu avots. Olas satur gan cinku un dzelzi, gan tādus antioksidantus kā luteīns un zeaksantīns, D vitamīnu un smadzeņu darbību uzlabojošo ķīmisko savienojumu holīnu. Holesterīna līmeni var ierobežot, samazinot uzturā piesātināto taukskābju daudzumu.
7. mīts: Jo mazāk ogļhidrātu uzturā, jo labāk.
Patiesība: Izvēlēties veselīgus ogļhidrātus, it īpaši pilngraudu produktus, ir daudz svarīgāk nekā neēst ogļhidrātus vispār. Vismaz septiņi nopietni pētījumi pierāda, ka gan sievietes, gan vīrieši, kas ikdienā lieto pilngraudu produktus, ir par 20 – 30 % mazāk pakļauti sirds un asinsvadu slimībām. Turklāt 2010. gada pētījums pierāda, ka vairāk nekā 13 000 pieaugušo, kas uzturā iekļauj pilngraudu pārtikas produktus, ir veselīgs vai samazināts ķermeņa svars.
8. mīts: Margarīna lietošana sviesta vietā samazina uzņemto kaloriju daudzumu.
Patiesība: Sviests un margarīns satur līdzīgu daudzumu kaloriju. Lai gan margarīna sastāvā ir augu eļļas un tas tika izveidots kā veselīga alternatīva sviestam, kas satur holesterīnu un piesātinātās taukskābes, daži margarīna veidi ir daudz neveselīgāki par sviestu. Margarīns var saturēt transtaukskābes, kas nelabvēlīgi ietekmē holesterīna līmeni un sirds veselību. Ja izvēle ir par labu margarīnam, jācenšas izvēlēties ražotājus, kuru izstrādājumi ir bez transtaukskābēm.
9. mīts: Riekstus var pielīdzināt neveselīgajām uzkodām.
Patiesība: Rieksti ir lielisks olbaltumvielu un citu uzturvielu avots, protams, lietojot tos atbilstošos daudzumos. Hārvardas pētnieki atklājuši, ka sievietēm, kuras riekstus savā uzturā patērē aptuveni piecas reizes nedēļā, ir par 20 % mazāka iespēja saslimt ar 2. tipa diabētu nekā tām, kuras riekstus nelietoja uzturā nemaz vai patērēja ievērojami mazāk. Turklāt vairāki lieli pētījumi pierādījuši, ka regulāra riekstu iekļaušana uzturā spēj pasargāt no dažādām sirds slimībām.
10. mīts: Nātrija glutamāts (MSG) – pārtikas piedeva, kas atrodama visdažādākajos ēdienos, var izraisīt galvassāpes un citas alerģiskas reakcijas.
Patiesība: Visdrīzāk šādu reakciju izraisa nevis nātrija glutamāts, bet gan histamīns, tiramīns un feniletilamīns.
11. mīts: Miegs būs labāks, ja vakarā iedzersiet kādu glāzīti alkohola.
Patiesība: Alkohola lietošana pirms miega var izjaukt miega ritmu un palielina iespēju, ka otrā rītā būs daudz grūtāk pamosties pat cilvēkiem, kas piekopj ļoti veselīgu dzīvesveidu.
12. mīts: Gāzētie dzērieni nav labi organismam.
Patiesība: Gāzēti dzērieni, kas nesatur nātriju, apvienojumā ar citrona vai laima šķēlīti paglābs no slāpēm, neietekmējot veselību. Turpretī gāzēti un saldināti dzērieni, kas satur daudz cukura, var izraisīt svara palielināšanos, paaugstinātu asinsspiedienu un citas veselības problēmas.
13. mīts: Cilvēkiem, kas sirgst ar diabētu, ir jāatsakās no saldumiem.
Patiesība: Visu ar mēru, arī kāds saldums ikdienā nekaitēs. Lai saglabātu veselīgu glikozes līmeni asinīs, ir jāsabalansē ēdienreizes un uzkodas, lai organisms tiktu apgādāts ar visiem nepieciešamajiem ogļhidrātiem, taukvielām un olbaltumvielām.
14. mīts: Dzērveņu sula spēj izārstēt urīnceļu iekaisumu.
Patiesība: Nav pierādījumu, ka dzērveņu sula vai uztura bagātinātāji ar dzērvenēm var izdziedināt infekcijas, kas būtu jāārstē ar medicīniskiem līdzekļiem vai antibiotikām. Tomēr, dzerot dzērveņu sulu vai regulāri lietojot uztura bagātinātājus ar dzērvenēm, var preventīvi iedarboties pret šādu infekciju rašanos. Dzērvenes satur savienojumus, kas aiztur infekciju izraisošās baktērijas no pielipšanas pie urīnpūšļa sieniņām.
15. mīts: Ja gadījies apaukstēties, ir jāizvairās no piena dzeršanas.
Patiesība: Balstoties uz Ronalda Makkoja (Ronald McCoy), RACGP (Royal Australian College of General Practitioners) vecākā medicīnas pedagoga pētījumiem, neeksistē nekādu pierādījumu pieņēmumam, ka piens pastiprina gļotu rašanos. Tādēļ nav nepieciešams pārtraukt piena lietošanu uzturā arī tad, ja aizsmacis kakls.
16. mīts: Asi ēdieni var izraisīt čūlas gremošanas traktā.
Patiesība: Garšvielas nevar izraisīt čūlu rašanos. Lielāko daļu čūlu gremošanas traktā izraisa Helicobacter pylori infekcija. Tomēr to var izraisīt dažādi medikamenti. Garšvielas un asi ēdieni var radīt zarnu trakta kairinājumu, ko cilvēki bieži jauc ar čūlu rašanos.
17. mīts: Ja esat saaukstējies, ir jāuzkrāj spēki ēdot un lietojot šķidrumu. Drudža laikā no ēdiena būtu jāatturas.
Patiesība: Neeksistē nekādi medicīniski pierādījumi šāda veida teorijai par drudža ārstēšanu. Slimošana parasti iet roku rokā ar apetītes zudumu. Tomēr būtu jāēd jebkas, ko konkrētajā brīdī kārojas, lai stiprinātu organismu. Vēl jo vairāk, slimošanas laikā vielmaiņa paaugstinās, tādēļ ir svarīgi uzņemt kā šķidrumu, tā arī pārtiku. Slimojot ar cukura diabētu, ne mazāk svarīgi ir nepārtraukt diabēta medikamentu un insulīna lietošanu.
18. mīts: Beztauku produkti un produkti ar zemu tauku saturu vienmēr ir labāki nekā šo produktu treknākas versijas.
Patiesība: Runājot par gaļas un dažiem piena produktiem, mazāk tauku bieži vien ir labāk. Tomēr to nevar attiecināt uz daudziem apstrādātiem pārtikas produktiem iepakojumos. To var saukt arī par “labo uzkodu” paraugu – līdzko ražotāji izņem kādu noteiktu sastāvdaļu (šoreiz – taukus) no pārtikas produkta (piemēram, cepumiem), produktam nākas pievienot dažādus mākslīgos saldinātājus vai sastāvdaļas, lai uzlabotu produkta garšu. Ražotāji pastāvīgi cenšas izmainīt cukura, tauku, sāls un citu sastāvdaļu daudzumu produktā, lai iekārdinātu pircēju ar uzrakstiem “beztauku” vai “pazemināts tauku saturs”. Uztura speciālisti uzsver, ka veselīgāka alternatīva ir izvairīties no beztauku uzkodām, to vietā izvēlēties pārtikas produktus, kas satur veselīgās taukskābes, piemēram, riekstus.
19. mīts: Saldēti un konservēti augļi un dārzeņi uzturvērtības ziņā ir mazāk vērtīgi nekā svaigi.
Patiesība: Svaigi augļi un dārzeņi uzturvērtības ziņā ir labāki par saviem saldētajiem un konservētajiem brāļiem tikai brīdī, kad tos novāc. Tomēr tie, kas atrodami veikalos, bieži ir veikuši ļoti tālu ceļu, vairākas dienas vai pat nedēļas pavadot ceļā no fermas vai dārziem. Transportējot un uzglabājot dabiskie enzīmi paātrina ķīmiskos procesus augļos un dārzeņos, kā iespaidā tie zaudē uzturvielas. Turpretī ēdiena apstrādātāji ātri iesaldē tikko novāktus produktus, saglabājot tajos tik daudz vitamīnu un minerālvielu, cik attiecīgajā brīdi ir produktā.