Latvijas varas un tiesībsargājošajās struktūrās ir jaušami korporatīvie grupējumi, kas darbojas nezināmu mērķu vārdā un var mainīt politisko situāciju valstī, intervijā “Neatkarīgajai” klāstījusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja vietniece Ilze Jurča.
«Manuprāt, tas ir tāds jauns valsts nozagšanas paveids – personas, kas ir ļoti ciešās koporatīvajās saitēs ar citu tiesībsargājošo iestāžu amatpersonām, vienojas saskaņotā darbībā viņām vien zināmu mērķu vārdā un izmanto dažādus pretdarbības veidus gan augstāku amatpersonu lēmumu izpildei, gan mēģinot ietekmēt amatpersonu amatā iecelšanu, gan, iespējams, veicot vēl kādas diskrētākas darbības, izmantojot šīm personām pieejamo darba informāciju,» sacījusi Jurča.
Jurčai esot bažas, ka «šādas amatpersonas, ja tās vieno noteiktas kopīgas intereses, var izveidot tādu korporatīvo spēku, kas pie noteiktiem apstākļiem var pat pamainīt politisko situāciju valstī».
«Šobrīd viņu cīņas robežojas ar pretdarbību dažādu amatpersonu lēmumiem vai iecelšanai amatā, un man bail, ka tā ir tikai viņu darbības redzamā daļa, bet, zinot viņu darbības metodes, man ir pamatotas bažas, ka ir jau arī neredzamā daļa, kur tiek spēlētas spēlītes, manipulējot ar pieejamo informāciju, t.sk., iespējams, informācijas pasniegšanā iestādēm, kas lemj par valsts noslēpuma pielaižu došanu dažādam augstām valsts amatpersonām,» turpinājusi KNAB amatpersona.
Jurčas vērtējumā, esot vērojama arī ļoti labi organizēta darbība pret KNAB. «Melu industrija ir spēcīga. Mani satriec, cik tā ir sazarota tiesībsargājošās iestādēs un medijos. Manuprāt, tā vairs nav tikai KNAB problēma, kur daži darbinieki vēršas pret leģitīmo vadītāju. Nupat tas bija redzams arī Valsts ieņēmumu dienestā, kur vadītāja Ināra Pētersone bija spiesta aiziet no amata,» stāstījusi Jurča, «man ir zināms, ka, piemēram, mūsu KNAB vadības opozicionāri ir ļoti labās attiecībās ar atsevišķām citu tiesībsargājošo iestāžu amatpersonām, tajā skaitā ar drošības iestāžu amatpersonām.»
Jurča gribētu izpētīt, kāpēc «noteiktas tiesībsargājošo iestāžu amatpersonas, apvienojoties, saskaņoti ar dažiem medijiem, ar dažām nevalstiskajām organizācijām, dažiem politiķiem, dažām augstām pārvaldes amatpersonām veic vienas vai otras darbības, kā vārdā un ar kādu mērķi».
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!
Avots: LETA
Jurčai esot bažas, ka «šādas amatpersonas, ja tās vieno noteiktas kopīgas intereses, var izveidot tādu korporatīvo spēku, kas pie noteiktiem apstākļiem var pat pamainīt politisko situāciju valstī».
Ja amatpersona pauž šādu parliecību, tad kapēc netiek SAB vai drošības policijā sniegts šāds apgalvojums un personu vārdi? Kas traucē veikt pārbaudes? Iestājas vienaldzība, kā būs tā būs?