Ministrs Dzintars Rasnačs par savu rīcību, ar Tieslietu ministrijas Administratīvā departamenta direktora Ērika Rēķa starpniecību norīkojot šoferi ar ministrijas mikroautobusu pārvest «līgavaiņa skapi» uz «līgavas» mājām, varētu būt spiests samaksāt vien nelielu naudassodu, savukārt par grēkāzi varētu kļūt šoferis, pret kuru KNAB varētu pat sākt kriminālprocesu, raksta Pietiek.com.
Ne tieslietu ministrs, ne viņa preses sekretārs Andris Vitenburgs šonedēļ nevēlējās atbildēt uz Pietiek jautājumu – vai ministrs ir informēts par KNAB pārstāvja publisko izteikumu, ka ministrs saistībā ar sava «līgavaiņa skapja» pārvadāšanu varētu tikt sodīts tikai ar naudas sodu, savukārt saistībā ar attiecīgā autovadītāja rīcību varētu tikt sākts kriminālprocess.
Tikmēr KNAB oficiālais skaidrojums ir šāds – vērtējot tieslietu ministra Rasnača rīcību, ministrijas autotransportu izmantojot, lai pārvestu privāto skapi, birojs vēloties norādīt, ka saskaņā ar «Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu» šāda rīcība – pretēji ministra apgalvojumiem, ka viņš tā drīkstējis rīkoties, jo tas bijis «ārkārtas izņēmuma gadījums» – netiek pieļauta.
KNAB skaidro, ka šī likuma 5.2 panta «Autotransporta izmantošanas noteikumi» otrā daļa nosaka, ka «publiskas personas īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošais autotransports, tajā skaitā operatīvais transports, izmantojams tikai dienesta, darba, amata pienākumu (turpmāk — darba pienākumi) pildīšanai», bet šī panta trešā daļa nosaka, ka «autotransporta lietošana darba vajadzībām ir tāda autotransporta lietošana, kas nepieciešama amatpersonas vai darbinieka darba pienākumu pildīšanai, nodrošinot publiskas personas vai publiskas personas institūcijas iestādes funkciju izpildi».
«Tas nozīmē, ka publiskas personas īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošs transports izmantojams tikai darba vajadzībām, amata pienākumu pildīšanai,» saistībā ar Rasnača «līgavaiņa skapi» norāda KNAB. Papildus tam birojs vēršot uzmanību, ka likuma «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā» 18.pants nosaka valsts amatpersonām ierobežojums rīkoties ar publiskas personas institūcijas mantu, paredzot, ka valsts amatpersona drīkst izmantot vai lietot publiskas personas institūcijas mantu un finanšu līdzekļus tikai ārējos normatīvajos aktos paredzētajiem mērķiem un saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību. Par šā likuma pārkāpumiem personu sauc pie likumos noteiktās atbildības.
Taču nekādu lielo sodu ministrs par savu rīcību varētu arī nesaņemt. «Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.30 pantu «Valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšana» – par likumā noteikto komercdarbības, valsts amatpersonas amata savienošanas, pārstāvības, ienākumu gūšanas ierobežojumu vai tādu ierobežojumu pārkāpšanu, kuri noteikti attiecībā uz rīcību ar valsts vai pašvaldības mantu, kā arī par valsts amatpersonas funkciju veikšanu interešu konflikta situācijā – uzliek naudas sodu valsts amatpersonai no septiņdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus vai bez tā,» skaidro KNAB.
Pavisam citāda atbildība varētu būt mikroautobusa šoferim, kuram ministrs pēc skapja pārvešanas saskaņā ar paša Rasnača publiski sniegto skaidrojumu pēc šo faktu atklāšanās esot iedevis 20 eiro «degvielai».
«Par prettiesisku rīcību, par ko paredzēta atbildība Krimināllikuma 326. 2 (Prettiesiska labumu pieprasīšana un pieņemšana) un 3 (Prettiesiska labumu došana) pantos – par materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu, to piedāvājuma prettiesisku pieņemšanu, ko pats vai ar starpnieku izdarījis valsts vai pašvaldības iestādes darbinieks, kurš nav valsts amatpersona, vai valsts institūcijas pilnvarota tāda pati persona par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu labuma devēja vai jebkuras citas personas interesēs, izmantojot savas pilnvaras, neatkarīgi no tā, vai pieņemtās materiālās vērtības, mantiska vai citāda rakstura labumi domāti šai personai vai jebkurai citai personai, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu,» skaidro KNAB.
Birojs gan arī norāda, ka publiski izskanējušās informācijas un faktu pārbaude turpinās, tāpēc KNAB skaidrojums par atbildību, kas varētu iestāties amatpersonām vai darbiniekiem, ja viņu darbībās tiktu konstatēts minēto pārkāpumu sastāvs, uzskatāms par teorētisku likuma normu skaidrojumu.
Tikmēr Rasnačs šonedēļ atteicās atbildēt uz Pietiek jautājumu, vai viņš izjūt atbildību saistībā ar iespējamām sankcijām, kas var tikt vērstas pret autovadītāju, kurš bijis spiests pildīt savas tiešās priekšniecības rīkojumus un pārvest Rasnača «līgavaiņa skapi».
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!
Avots: Pietiek.com