Mūsu slepenajiem dienestiem pagaidām nav skaidra risinājuma, kā novērst gadījumus, kad tā dēvētās Čekas dokumentus iznīcina, svētdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums “Panorāma”.
Eksprezidente Vaira Vīķe Freiberga aicina Satversmes aizsardzības biroju (SAB) un Valsts Drošības policiju pievērst uzmanību tam, kā tiek glabāti arhīvu materiāli, kas saistās ar bijušās PSRS Valsts Drošības komiteju (VDK).
Par to, ka ar padomju VDK saistītie arhīvi netiek pietiekami rūpīgi glabāti, aizdomas raisīja nesen klajā nākušais fakts, ka Policijas koledžas bibliotēkā ir iznīcināti 43 dažādi materiāli, kas attiecās uz VDK darbību.
Bibliotēkas plauktos tika glabāta daļa no dokumentiem, tostarp arī grāmatas, ko neatkarīgā Latvijas valsts bija pārņēmusi no padomju VDK bibliotēkas. Tad – pirms vairāk nekā gada Valsts policija (VP) izveidojusi komisiju. Spriežot pēc policijas teiktā, mērķis bijis tikt vaļā no liela daudzuma lieku papīru.
Šķirojot vērtīgo no nevērtīgā, nonākuši arī līdz Čekas bibliotēkai, kuras saglabājamā daļa nodota Drošības policijai (DP). 16 vienības atstātas koledžā. Bet par pārējo nav skaidrs, cik liela jēga un ieguvums bija no VDK krājumā esošajām 609 vienībām iznīcināt 43?
“Pirmkārt, jāsaka, ka jebkādi pārmetumi Valsts policijai šai gadījumā ir absolūti nevietā, jo nav tā, ka būtu iznīcināti ārkārtīgi svarīgi vai kādi tamlīdzīgi dokumenti,” pavēstīja VP pārstāvis Toms Sadovskis.
VDK arhīvu pētnieki gan ir citās domās par notikušo un nesaprot, kādēļ nav bijuši pieaicināti, lemt par to, kas ir un kas nav iznīcināms.
“Tur ir tādi materiāli, kas varbūt ir mazāk svarīgi, piecdesmitajos gados par kaut kādiem uzņēmumiem Rietumeiropā, kas spiegošanai bija svarīgi.
Bet, piemēram, to starpā, kas iznīcināti, ir arī spiegu aģentūra Zviedrijā. Piemēram, 1961.-1962.gadā, divi. Bet 1957.gada dokuments ir paturēts. Nodots Policijas koledžai,” stāsta VDK zinātniskās izpētes komisijas priekšsēdētājs Kārlis Kangeris.
Bijusī Valsts prezidente atzīst, ka ir nepatīkami pārsteigta. Viņai vienmēr apgalvots, ka dokumenti ir drošībā. Tāpēc uzskata, ka šis ir bīstams gadījums. Un tas būtu pienācīgi jāizvērtē. “Kas mani ļoti uztrauc – ka ir dokumenti, kas ir iznīcināti, kas ir pazuduši. Es lasu un brīnos! Es nesaprotu, kā tas ir iespējams, kā tas varēja notikt! Kas ir mainījies tajā struktūrā?” neizpratni pauž Vaira Vīķe-Freiberga.
“Manā laikā jau tur bija ļoti skaidra struktūra un bija atbildīga persona, kas atbildēja par šiem dokumentiem. Ja šie dokumenti tiek dalīti pa dažādām iestādēm, kas pēc tam nolemj viņus iznīcināt – es gribētu SAB un Drošības policijas uzmanību pievērst šim jautājumam. Tas ir ļoti nopietni!”
Gan SAB, gan DP apgalvo, ka viņu krājumos esošie dokumenti arī tagad ir drošībā. Tiesa gan, nav skaidras atbildes, kā panākt lai līdzīgi gadījumi neatkārtotos ar citur izvietotiem krājumiem. “Grūti pateikt, jo šis jau ir katra sirdsapziņas jautājums. Es nezinu, kas tā ir par problēmu, kas ir tā nepieciešamība šos dokumentus iznīcināt šobrīd – kāpēc nav… telpu trūkums vai kāda cita argumentācija, es nezinu, kāpēc tas ir izdarīts. Nevaru atbildēt uz šo jautājumu,” atzīst SAB preses sekretāre Iveta Maura.
“Drošības policijas ieskatā ierosinājums varētu būt, ka šāda veida dokumenti, materiāli varētu būt jāglabā pēc iespējas skaitliski mazāk subjektos, tātad pēc iespējas mazāk ēkās un iestādēs,” Valsts Drošības policijas pārstāve Līga Pētersone izsaka minējumus par to, kā turpmāk varētu izvairīties no līdzīgām situācijām. Bet kamēr kārtība nav mainīta, liecības par VDK darbību var tikt pakļautas iznīcībai arī turpmāk.
Cenšoties glābt, kas vēl ir glābjams, pētnieki ar palīdzības lūgumu vērsušies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa. Pagaidām zināms vien tas, ka prezidents šo problēmu pāradresējis tālāk Drošības policijai.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!