Migrantu seksuālie uzbrukumi sievietēm – Eiropa trīc bailēs?

Migrantu seksuālie uzbrukumi sievietēm Jaungada naktī Vācijā un citur Eiropā tiek uztverti dažādi. Pavisam noteikti, sabiedrība ir šokēta un protesta demonstrācijā pulcējušies vācieši, pārsvarā sievietes, savu nosodošo attieksmi izsaka nepārprotami. Turpretī politikas pārzinātāji un varasiestādes cenšas saprast, kas tas bija. Organizēts terora akts – kā zināms, Eiropas valstu drošības dienesti strādāja, lai identificētu iespējamos slaktiņus Vecgada svinību laikā, taču, kā pieļauj daži apskatnieki, tas izpaudās kā bēgļu vardarbība pret vācu sievietēm?

Noziedznieku ālēšanās? NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts uzskata, ka Vācijā notikušos masveida seksuāla rakstura uzbrukumus sievietēm nevar dēvēt par jaunu terorisma paveidu, tā ir noziedzīga darbība.

Sārts skaidro, ka nozieguma gadījumā tam, kas veic šo darbību, ir tieša personīga ieinteresētība, bet terorakti tiek īstenoti idejas vārdā un tajos ārkārtīgi reti ir šī personīgā ieinteresētība.

Savukārt Latvijas Universitātes Āzijas studiju nodaļas profesors Leons Taivāns uzskata, ka lielākā daļa imigrantu ir vīrieši reproduktīvajā vecumā, kuru seksuālās dziņas nav apmierinātas un var izlauzties jebkurā brīdī. Seksuālie uzbrukumi nebija negaidīti – līdzīgus noziegumus imigranti izdarīja jūnijā, bet, lai nebojātu politisko klimatu un nemazinātu optimismu bēgļu jautājumos, šie fakti tika noklusēti, norāda Tuvo Austrumu pētnieks.

„Ir milzīga vīriešu masa – viņu hormoni darbojas, seksuālā tieksme pieaug un netiek apmierināta,” skaidro Taivāns.

Profesors Taivāns uzskata, ka seksuālie uzbrukumi vācietēm nav tikuši speciāli organizēti un nav uzskatāmi par jaunu terorisma formu – tā ir huligāniska rīcība: „Uzbrukumiem nav kultūras un psiholoģiska seguma. No bioloģijas viedokļa šis process ir saprotams, jo 80% imigrantu ir vīrieši seksuāli aktīvā vecumā.”

Politoloģe Ilze Ostrovska pieļauj, ka uzbrukumi sievietēm bija provokācija, sarīkota ar mērķi izraisīt bruņotu konfliktu, nav izslēgts, pat karu. Pēc viņas domām, tikai neliela daļa no bēgļiem patiešām bēg no kara, bet visvairāk ir jauni vīriešu karavīru vecumā, kuriem būtu jācīnās, lai ieviestu kārtību savā valstī, nevis jādodas uz Eiropu. Turklāt imigrantu vidū ārkārtīgi daudz esot no Ziemeļāfrikas cietumiem atbrīvotu un izkļuvušu noziedznieku.

„Ko var gribēt no rūdītiem kriminālnoziedzniekiem? Ir skaidrs, ka seksuālie uzbrukumi sievietēm tika sarīkoti ar nolūku izraisīt masu nekārtības un konfliktus. Arābu kultūras izpratnē sievietes seksuālā aizskaršana un izvarošana ir liels pazemojums ne tikai pašai sievietei, bet arī viņas ģimenei. Iespējams, ka nekārtības tika organizētas, lai izprovocētu vāciešus uzbrukt imigrantiem. Šajā gadījumā arābu valstīm pavērtos iespēja uzsākt karadarbību pret rietumiem.”

Savukārt sociālantropologs Klāvs Sedlenieks norāda, ka ir pāragri izdarīt secinājumus, jo pagaidām nav zināms, kas īsti ir noticis, un spekulāciju ir vairāk nekā faktu. Viņaprāt, seksuāli uzbrukumi sievietēm nevar būt terorisma paveids, jo, pat, ja tie notikuši organizēti, nav skaidrs, kuram tā varētu šķist laba ideja. No iespējamo teroristu puses šāda uzvedība būtu neloģiska.

„Šie cilvēki pieder pie vizuālajām minoritātēm – viņi atšķiras no pūļa. Zinot, ka šāda rīcība izraisīs paniku un negatīvu reakciju pret visiem tumšas ādas krāsas un arābu izcelsmes cilvēkiem, pasākums nevar būt terorisms, drīzāk pret minoritātēm vērsta provokācija,” viedokli pauž sociālantropologs, norādot, ka notikušais var izraisīt negatīvas emocijas arī tajos, kas līdz šim pret minoritātēm izturējās toleranti.

Pēc Sedlenieka domām, nav izslēgts, ka imigrantus, kas desmitiem gadu dzīvo Vācijā, neapmierina jaunienācēji un uzbrukumu autori ir tieši viņi.

Turpretī par psihoterapeitu sevi dēvējošais Viesturs Rudzītis, kurš publiskajā telpā aktīvi iesaistījies notikušā apspriešanā, līksmi atgādina, ka savulaik saņēmis daudz agresīvu pārmetumu un pat ticis represēts par rakstu „Vai ir izgudrots kas labāks par vardarbību?”. Viņš uzskata, ka Ķelnes gadījums pierāda: lai cilvēkus vestu pie prāta, nekas labāks par vardarbību nav izgudrots.

Kā noprotams, Rudzītis uzskata, ka melnīgsnējas ādas krāsas migrantu seksuāla uzmākšanās sievietēm un ņirgāšanās ir nekas vairāk kā „tukšuma aizpildīšana” (acīmredzot, tas ir jāsaprot kā rūpes par vācu sieviešu apaugļošanu), jo „mūsdienu rietumu atbrīvojusies sieviete, sakot „neviens mani nepiespiedīs dzemdēt, jo ir interesantākas lietas, ko šajā pasaulē darīt un pasaule jau tāpat ir pārapdzīvotība”, vienlaikus neapzināti vēsta – „mans ķermenis ir brīvs, tukšs – varbūt iekarojams, varbūt atdodams par brīvu, bet varbūt saņemams kopā ar piemaksām sociālo pabalstu veidā”. Un šī teritorijas pārņemšana sāk notikt burtiskā veidā, skaidro Rudzītis.

Taču neatkarīgi no tā, kas ir bijuši uzbrucēji – kabatzagļi vai seksuāli varmākas, tikko uzņemti bēgļi vai Vācijas pilsoņi ar “migrācijas pagātni” –, šo notikumu efekts ir līdzīgs kā Parīzes slaktiņam: tas ir radījis bailes. Tās izskan gan intervijās, gan sociālajos medijos. Lai gan neviens nav nogalināts, cietušos uzbrucēji ir pārsteiguši ļoti līdzīgā situācijā. Tad, kad viņi to gaida vismazāk: atbrīvotā, pacilātā noskaņojumā un alkohola reibumā, publikācijā LA.lv secina Toms Ancītis.

Turklāt nedrošības sajūtu vēl lielāku dara tas, ka par šiem noziegumiem, visticamāk, sodīt nevienu neizdosies, tā pretēji politiķu bravūrīgajiem izteikumiem pieļauj tiesību eksperti. Tie pārsvarā nav kvalificējami kā seksuāli noziegumi. Ja to mēģinātu, tiesā nāktos precīzi pierādīt, kurš tieši un kurā vietā pieskāries sievietēm, kas grupveida rakstura un pašu upuru reibuma stāvokļa dēļ vairs nebūs precīzi pierādāms.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Avots: publikācijas Latvijas medijos