Iepriekšējā gada nogalē Valsts prezidents Raimonds Vējonis kritizēja valdību, ka tā pārāk gausi apgūst Eiropas fondu piešķirtos 4,5 miljardus eiro. Tikko kā ir beigušies iepriekšējā plānošanas perioda projekti, un kavēšanās dēļ šis gads draud piedzīvot Eiropas Savienības (ES) investīciju pārrāvumu. Lai gan pagājuši jau divi gadi jaunajā plānošanas periodā, šobrīd projekti ir apstiprināti tikai par aptuveni desmito daļu no kopējā finansējuma.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) no sev piešķirtā 790 miljonu eiro lielā portfeļa ir apguvusi tikai vienu procentu.
Izglītības un zinātnes ministrija atzīst, ka iepriekšējā perioda projekti nav bijuši pārdomāti.
Kā Latvijas Radio stāsta ministrijas Struktūrfondu un starptautisko finanšu instrumentu departamenta direktore Gunta Arāja, atsevišķos gadījumos nauda ieguldīta skolās, kas pēc tam ir reorganizētas vai slēgtas.
“Diemžēl mums ir jāsaskaras katru gadu ar to, ka tika veiktas investīcijas skolās, kuras izrādījušās slēdzamas divu trīs gadu laikā pēc fondu projekta beigām. Tā ir realitāte,” atzīst Arāja. “Katru gadu tās ir dažas skolas, bet, ieguldot visās skolās pēc kārtas, diemžēl tiek konstatēts, ka bērni vairs šo skolu neapmeklē, vecāki vairs neizvēlas šo skolu. Ja datoru var paņemt līdzi, projektoru var paņemt līdzi uz citu,” norāda ierēdne.
LPS eksperte izglītības jautājumos Ināra Dundure uzsver: „Mēs tērējam naudu, lai apzinātu, lai saprastu, atgrieztu [skolēnus skolās]. Tajā pašā laikā mēs [Izglītības ministrija] sakām, jums nebūs mazo skolu. Mūsu [Latvijas Pašvaldību savienības] uzstādījums, ka pamatskolas izglītībai ir jābūt maksimāli tuvu mājai, jo mēs nevaram, no vienas puses, tērēt miljonus, lai risinātu kādu problēmu, no otras puses, pieņemt dokumentus, kas rada to problēmu,” norāda Dundure.
Divu gadu laikā tikai viens izglītības projekts par ES naudu
Lai skolēni priekšlaicīgi nepamestu skolas, dažādos pasākumos plānots investēt gandrīz 50 miljonus eiro. Vēl 7,6 miljoni paredzēti arī darbam ar jauniešiem, kas nemācās un nestrādā. Par šo naudu ir noslēgts pirmais jaunā plānošanas perioda projekts ar nosaukumu „Proti un dari”.
Lai gan ir pagājuši jau divi gadi, šis ir vienīgais jaunajā periodā apstiprinātais projekts izglītības jomā, par ko publiski atrodama informācija. IZM pārstāve Gunta Arāja gan norāda, ka drīz būs apstiprināts vēl viens. “Principā ir arī nākamais projekts apstiprināts, ir otrs. Tas gan finansiāli nav tik ietilpīgs. Tas ir atbalsts augstākās izglītības jomā, mūsu nacionālās augstākās izglītības kvalitātes vērtēšanas aģentūras izveidei,” stāsta Arāja. Viņa Eiropas fondu naudas lēno apguvi pamato ar dažādām izmaiņām normatīvajos aktos gan Briselē, gan Latvijā.
Vislielākā sadaļa Izglītības un zinātnes ministrijas Eiropas fondu aploksnē ir iedalīta pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un inovācijām – kopā 274 miljoni eiro. Pagājušā gada beigās bija plānots apstiprināt atlases kritērijus zinātnes projektiem, taču tas nav noticis.
Arāja uzsver, ka iepriekš bija problēmas ar zinātnes projektu vērtēšanu, jo pati ministrija to darīt nav spējīga. Savukārt Latvijas zinātnieki parasti paši piedalās projektos, un paši sevi vērtēt viņi nevar. “Līdz ar to šī bija tāda vēl papildus diezgan plaša diskusija gan ar FM, gan ar zinātniekiem, lai mēs nonāktu pie secinājuma: jā, mēs vēlamies iet uz Eiropas Komisijas datu bāzē reģistrētu ekspertu vērtējumiem, kuri vērtē ES pētniecības programmas „Apvārsnis 2020” projektus. Kamēr mēs līdz šim risinājumam gan no juridiskā viedokļa, gan no saturiskā viedokļa nonācām, tas mums prasīja papildu laiku. Vairāk, nekā mēs bijām sākotnēji plānojuši,” norāda Arāja.
Projektus bija paredzēts sākt īstenot šī gada otrajā pusē. Pilnas pārliecības, ka tas izdosies, arī šobrīd nav. Līdz ar pagājušā gada beigām beidzās arī pēdējie iepriekšējā Eiropas struktūrfondu plānošanas perioda projekti, un jauno projektu kavēšana var novest pie tā, ka šogad investīcijās publiskajā sektorā būs kritums.
“Statistiski paskatoties, mēs droši vien redzam, ka Izglītības ministrijai ir pietiekami daudz valdības noteiktā grafika kavējumu, bet vienlaikus jāatzīst, ka tur tie problēmjautājumi un diskusiju smagums ir visambiciozākais un visizaicinošākais, salīdzinot ar citām nozarēm,” norāda FM pārstāvis.
Lai gan pirmie gadi jaunajā periodā ir aizvadīti, apgūstot jauno sistēmu un prasības, ilgāka kavēšanās neizbēgami novedīs pie investīciju pārrāvuma.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!
Avots: lsm.lv