Atšķirībā no Apiņa, CNN galv. medicīnas korespondents maina domas par marihuānu

3_20140423130920873

CNN galvenais medicīnisko jaunumu korespondents Sandžejs Gupta atzīst, ka rīkojies nepareizi, nenovērtējot marihuānas medicīnisko potenciālu savā rakstā “Kāpēc es balsotu pret marihuānu”.

sanjay-1

Gupta ir uzfilmējis dokumentālu sižetu, kas demonstrēts CNN kanālā. Vēlāk viņš ievietoja rakstu CNN mājaslapā lapā, kurā viņš atzīst, ka filmēšanas laikā veiktie pētījumi lika viņam mainīt domas par šo narkotiku un tās medicīniskajiem efektiem.

Pēc ceļojuma pa pasauli un tikšanās ar medicīnas ekspertiem un ārstnieciskās marihuānas pacientiem, Gupta secina: “ Mūs maldina jau teju septiņdesmit gadus, un es atvainojos par to, ka nespēju to saskatīt.”

Lūk, iemesli, kādēļ Gupta mainīja savu viedokli par marihuānu:

1. Marihuānas likumi nav balstīti uz zinātni. Gupta raksta: “Nevis zināšanu, bet gan to trūkuma dēļ marihuāna tiek klasificēta kā kaitīgā viela.”

2. Marihuānai ir pavisam niecīgs ļaunprātīgas izmantošanas potenciāls, kā arī tā neliek cilvēkiem lietot citas narkotikas. “Lai arī aprēķini mēdz atšķirties, atkarība no marihuānas rodas tikai 9 – 10% tās lietotāju.” Kokaīns, kas tiek ierindots 2. vietā aiz marihuānas, izraisa atkarību jau 20% tā lietotāju, un apmēram 25% heroīna un 30% tabakas lietotāju kļūst atkarīgi.”

3. Vairākās saslimšanās marihuāna ir vienīgā lieta, kas palīdz izveseļoties. Gupta iepazinies ar kādu sievieti, kura lietoja marihuānu, lai mazinātu lēkmju skaitu (kas sasniedza 300 nedēļā) līdz divām vai trim reizēm mēnesī.

4. Tā ir drošāka par vairumu recepšu medikamentu. No recepšu medikamentu pārdozēšanas ik pēc 19 minūtēm pasaulē mirst kāds cilvēks, taču Gupta nespēja atrast nevienu, kurš būtu miris no marihuānas pārdozēšanas.

5. Arī citi ārsti tic marihuānas pozitīvajai iedarbībai. 76% aptaujāto ārstu izrakstītu marihuānu, lai mazinātu sāpes tām sievietēm, kas cieš no krūts vēža.

6. Marihuāna nav ne tuvu tik kaitīga kā heroīns vai kokaīns, vai pat alkohols, kaut arī marihuānas atmešana var izraisīt tādus blakusefektus kā bezmiegs, nemiers un nelabums.  “Esmu redzējis cilvēkus, kas “atmet” alkohola lietošanu. Tas ir biedējoši,” stāsta Gupta. Ar marihuānu tā nav.

7. Ārstnieciskie augi (tajā skaitā arī marihuāna) nav nekas jauns. Zinātnieki un ārsti pēta ārstniecisko marihuānu jau kopš 19. gadsimta un līdz 1943. gadam to izmantoja, lai ārstētu neiropātiskās sāpes.

8. Tikai 6% no marihuānas pētījumiem aplūkoja tās ieguvumus. Atlikušie 94% tika veltīti, lai atrastu tās kaitīgos efektus. “Šī nesamērība rada pavisam nepareizu priekšstatu,” norāda Gupta.

9. Pašreizējā sistēma ir neobjektīva attiecībā uz ārstnieciskās marihuānas ieguvumiem. Vispirms pētījumiem ir jāiegūst marihuāna no valdības apstiprinātas marihuānas audzētavas. Tad jāiegūst atļauja no Narkotiku apkarošanas aģentūras, kas pēta narkotikas un izstrādā veidus, kā cīnīties ar tām, nevis pēta to ieguvumus.

Gupta atzīst, ka līdz šim brīdim pārāk daudz klausījies ārstnieciskās marihuānas pretiniekos, un nebija tam pievērsis pietiekamu uzmanību. Viņš nebija pētījis dokumentus no mazajām laboratorijām citās valstīs, kas veikušas iespaidīgus pētījumus. Viņš bija pārāk skeptisks, lai uzklausītu tos pacientus, kuru stāvoklis uzlabojies, pateicoties marihuānai.

Savukārt Latvijas Ārstu biedrības vadītājs Pēteris Apinis paudis viedokli, ka marihuānas dekriminalizācija ir “murgaina ideja” un izteicies, ka “bezmugurkaulainā valdība nemāžosies pakaļ valstīm”, kurās marihuānas lietošana nav krimināli sodāms likumpārkāpums.

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

Ierakstiet pirmo komentāru!

avatar
wpDiscuz