Levits izsludina likumu par Rīgas domes atlaišanu; “Saskaņa” apstrīdēs tiesā

Rīgas dome

24. februāris ir pirmā diena, kad prezidentam bija tiesības izsludināt “Rīgas domes atlaišanas likumu”, un nevilcinoties Levits to ir parakstījis. Arī iznācis “Latvijas Vēstneša” ārkārtas laidiens, kurā likums ir izsludināts.

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Saskaņā ar likumu Rīgas domes vēlēšanas notiks pirmajā sestdienā pēc diviem mēnešiem no šā likuma spēkā stāšanās dienas. Proti, vēlēšanas notiks 25.aprīlī, kas kā iespējamais datums izskanēja jau iepriekš.

Rīgas domes atlaišanas likums tika pieņemts Saeimā 13. februārī. Saskaņā ar Satversmes 69. pantu Valsts prezidents to varēja izsludināt ne agrāk kā desmitajā dienā pēc tā pieņemšanas Saeimā.

“Saskaņa” Rīgas domes atlaišanu apstrīdēs Satversmes tiesā

Partija “Saskaņa” nolēmusi Satversmes tiesā (ST) apstrīdēt likumu par Rīgas domes atlaišanu.

Partijas līderis Jānis Urbanovičs skaidro, ka politiskais spēks gaidīja brīdi, kad Valsts prezidents Egils Levits izsludinās likumu. “Saskaņa” ir pārliecināta, ka Rīgas dome tikusi atlaista pretlikumīgi, likuma pamatojumā saglabājot argumentāciju par atkritumu apsaimniekošanas krīzi galvaspilsētā.

“Likuma anotācijā saglabājot pirmgrēku – atkritumu sāgu, kuras realitātē nav, process tiek padarīts nelikumīgs,” uzskata politiķis.

Ja ST likumu atzīs par prettiesisku, Urbanoviča ieskatā Saeimai pieļautā kļūda būs jālabo.

Līdz ar domes atlaišanu pilsētas vadības grožus pārņems pagaidu padome, kas pildīs likumos paredzētās domes funkcijas un darbosies līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāks jaunievēlētā dome. Pagaidu administrācijas locekļi izvēlēti, “ņemot vērā viņu iepriekšējo pieredzi darbā valsts pārvaldē, personu reputāciju un izglītību, lai nodrošinātu pagaidu administrācijas spēju efektīvi darboties un risināt pašvaldību darbībā nepieciešamo stratēģisko un operatīvo uzdevumu izpildi”.

Pašvaldības pagaidu administrācijas vadītājs līdz ārkārtas vēlēšanām būs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretārs Edvīns Balševics, vadītāja vietnieks būs Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Artis Lapiņš, bet administrācijas locekļa amatā strādās Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieks Aleksejs Remesovs.

Pagaidu administrācijas vadītājs pildīs domes priekšsēdētāja pienākumus, bet viņa vietnieks veiks vicemēra pienākumus. Savukārt pagaidu administrācijas loceklis pildīs komitejas vadītājam normatīvajos aktos noteiktos pienākumus. Atlīdzība par šo darbu veikšanu administrācijas pārstāvjiem būs tāda pati kā priekšsēdētājam, vicemēram un komitejas vadītājam. Tā kā pagaidu administrācijā nav paredzēts veidot komitejas, tad pēc būtības domes kompetences jautājumu loks un atbildība par lēmumprojektiem tiks sadalīta starp pagaidu administrācijas locekļiem.

Centrālā vēlēšanu komisija iepriekš informēja parlamentu, ka vēlēšanu izmaksas varētu sasniegt 571 582 eiro.

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


1
Lasītāju viedokļi

avatar
jaunākie vecākie populārākie
pensionārs
pensionārs

Saskaņu kā pretvalstisku organizāciju vajag vispār aizliegt!