Par koronavīrusu raksta daudzi un labprāt, jo neviens to nepazīst. Neviens nav pazinis Drakulu, bet par viņu ir uzņemtas simtiem filmu un uzrakstītas grāmatas. Psihoterapeiti Drakulu analizē savās lekcijās.
Šobrīd mēs uzmanību pievēršam tikai roku mazgāšanai, virsmu dezinfekcijai un distancēšanās ievērošanai (un tas ir ļoti svarīgi), bet piemirstam katra cilvēka iespējas stiprināt savu nespecifisko imunitāti.
Katra valsts pēc savas izpratnes cenšas nodrošināt pienācīgu līdzsvaru starp epidemioloģiju, veselības aizsardzību, kā arī ekonomisko krīzi, briestošajām sociālajām problēmām un cilvēktiesībām.
Koronavīrusa pandēmijas laikā vajadzētu ne tikai ievērot visu to, ko jums māca epidemiologi un infektologi – attālums līdz citiem cilvēkiem 2 metri, roku mazgāšana, virsmu tīrīšana, bet arī ik dienas aizrauties ar sportu un kustībām, veikt skrējienus, pastaigas un vingrošanu, ēst tiešām vitamīniem bagātu uzturu.
Mīlēt un cienīt savu ģimenes ārstu kā vēl nekad!
Pirms kāda laika esmu izteicies, ka nekādus uztura bagātinātājus un vitamīnus papildus lietot nevajag. Šobrīd esmu pārlasījis daudz literatūras par vitamīniem un minerālvielām, kā arī epidemioloģiskus pētījumus. Par sauli, D vitamīnu un uzņēmību pret vīrusu ir ļoti daudz pētījumu. Pirmajā pasaules karā spāņu gripas pandēmijā izšķiroši izrādījās divi faktori – svaigs gaiss un saules gaisma. Amerikāņu zaldāti ceļā uz Eiropu kajītēs nomira, bet tie, kas bija uz klāja– izdzīvoja. Liela nozīme bija D vitamīnam, kura krājumus tolaik varēja palielināt tikai un vienīgi sauļojoties.
Šo rakstu nevajag lasīt kā ieteikumus, bet kā lasāmvielu pārdomām. Karantīna un ārkārtas stāvoklis nozīmē – pašam domāt un izdarīt secinājumus, nevis visu atstāt politiķu izlemšanai. Politiķis ir tāds pats cilvēki kā jūs, tikai ar vidēji sliktāku izglītību un dzīves pieredzi nekā vidējais Latvijas iedzīvotājs.
Man nav nekādu interešu lobēt kādu medikamentu, uztura bagātinātāju vai augu valsts preparātu. Gluži kā citās medicīnas jomās, man ir savs konsultants fitoterapijā – ārsts Artūrs Tereško, es viņā ieklausos un viņa teikto atkārtoju, bet nekādā ziņā nereklamēju viņa produkciju.
Ko apdraud koronavīruss?
Koronavīruss apdraud 65 gadus vecus un vēl vecākus cilvēkus. Koronavīruss apdraud cilvēkus, kas dzīvo aprūpes namā vai ilgtermiņa aprūpes iestādē. Koronavīruss apdraud smēķētājus.
Koronavīruss apdraud slimniekus, kam ir:
• hroniska plaušu slimība vai vidēji smaga līdz smaga astma;
• nopietni sirds stāvokļi;
• nopietni stāvokļi, kas var izraisīt imūnsistēmas traucējumus. Tādi stāvokļi ir vēža ārstēšana, kaulu smadzeņu vai orgānu transplantācija, imūnsistēmas traucējumi, vāji kontrolēts HIV vai AIDS, kā arī ilgstoša kortikosteroīdu un citu imūnsistēmas novājinošu zāļu lietošana;
• smaga aptaukošanās (ķermeņa masas indekss [ĶMI] 40 vai lielāks);
• diabēts;
• hroniska nieru slimība pacientiem, kam veic dialīzi;
• aknu slimība.
Kāpēc jāmazgā rokas un veļa, jātīra durvju koda pogas, lifta pogas un durvju rokturi?
Koronavīruss uz dažām virsmām var saglabāties pat 72 stundas, bet to ir grūti noķert uz mīkstas virsmas kā, piemēram, auduma, toties viegli noķert no cietas virsmas, piemēram, lifta pogām vai durvju rokturiem.
Zinātnieki piesūcināja 5 μl vīrusa kultūras pilienu, izšļāca uz dažādām virsmām un atstāja istabas temperatūrā 22 grādi pēc Celsija ar relatīvo gaisa mitrumu 65%.
Pēc trīs stundu ilgas inkubācijas no papīra un papes nebija iespējams iegūt infekciozu vīrusu, jau otrajā dienā no apstrādātiem kokmateriāliem un drēbēm nebija iespējams iegūt infekciozu vīrusu. Turpretim uz gludām virsmām SARS–CoV–2 bija stabils. No stikla un naudas zīmes infekciozu vīrusu var paņemt līdz 4. dienai, bet no tērauda un plastmasas – dažkārt pat līdz 7. dienai.
Tādēļ mans ieteikums –
visvairāk uzmanieties no durvju kliņķiem, bankomātiem, kafijas automātiem, benzīna sūkņiem, mazgājiet rokas, veļu mazgājiet veļas mašīnā ar ūdens temperatūru virs 60 grādiem. Nebaidieties pieskarties kokiem un zālei mežā, spēlējiet bumbu – vīruss nekur pasaulē pietiekamā infekciozā daudzumā uz bumbas nav atrasts.
Mani kolēģi Latvijā jums iesaka turēties vienam no otra 2 metru attālumā, mazgāt rokas, ārstēt savas hroniskās sirds, plaušu un nieru slimības, nekliegt vienam uz otru un neklepot vienam uz otru, iet staigāt, skriet un ļoti daudz vingrot. Es ļoti lūdzu, ievērojiet šos priekšrakstus.
Zāles koronavīrusa ārstēšanai
Koronavīrusa ārstēšanai šobrīd lieto daudz dažādu pretvīrusu, pretmalārijas, pretiekaisuma līdzekļu, antibiotikas, dažādas vakcīnas. Smagākus pacientus ārstē stacionāros, ļoti smagus – intensīvās terapijas nodaļās. Esmu sagatavojis arī rakstu par visām pasaulē izmantojamajām koronavīrusa ārstēšanas metodēm, bet palūdzu vēl to pārlasīt dažiem saviem kolēģiem un lasītājus ar to iepazīstināšu pēc Lieldienām.
Šī raksta mērķis nav izstāstīt par šīm zālēm. Šī raksta mērķis ir palīdzēt ar vīrusu nesaslimt vai saslimt iespējami vieglā formā.
Bez tam, šis raksts ļauj izvēlēties rīcību, ja slimojiet ar Covid-19 vieglā formā mājas apstākļos.
Ir četri pamatprincipi – miers, temperatūras samazināšana ar pretiekaisuma līdzekļiem, daudz šķidruma un skābekļa satura asinīs mērīšana ar pulsoksimetru.
Šobrīd vairākās Āzijas valstīs pulsoksimetram obligāti jāatrodas mājā, kur epidēmijas laikā kādam pacientam ir drudzis un klepus. Pretiekaisuma zāles temperatūras mazināšanai izrakstīs jūsu ģimenes ārsts.
TV24 skatītāji man pieprasīja izstāstīt visu par vitamīniem un mikroelementiem saistībā ar koronavīrusu. Pārskatīju sev pieejamo literatūru, pārtulkoju savas zināšanas latviski, saīsināju daudzkārt un lūdzu jūs iepazīties ar dažādām atziņām.
Vai vitamīni palīdz izvairīties no koronavīrusa?
A vitamīns
A vitamīns ir pirmais taukos šķīstošais vitamīns, kas jāpazīst cīņā pret vīrusu, un β – karotīns ir tā augu izcelsmes prekursors. A vitamīns ir „pretinfekcijas” vitamīns, un daudzi organisma defekti pret infekciju ir atkarīgi no šī vitamīna adekvāta piedāvājuma. A vitamīna deficīts ir iemesls smagai saslimstībai ar citām vīrusa slimībām, piemēram, masalām un rotavīrusam bērniem, tādēļ tiek uzskatīts, ka A vitamīns ir svarīgs arī koronavīrusa gadījumā. Pasaules medicīnas literatūrā ir pierādījumi, ka papildus uzņemts A vitamīns samazina saslimstību un mirstību no dažādām infekcijas slimībām, piemēram, cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) infekcijas un malārijas. Bet veterinārārsti ziņo, ka zems A vitamīna daudzums liellopu uzturā var padarīt teļus uzņēmīgākus pret govju koronavīrusiem. Cāļu saslimšanu ar cāļu infekciozā bronhīta koronavīrusu samazina ar A vitamīnu bagātināta vistu barība.
Tādēļ mans ieteikums – lietot uzturā daudz produktu, kas satur A vitamīnu: aknas, zivis un olas. A vitamīns ir arī gaļā, pupās, zirņos, riekstos, piena produktos, citrusaugļos, banānos un sēnēs. Beta-karotīns un karetonoīdi, ko mūsu organisms pārvērš A vitamīnā, ir burkānos un citos dzeltenos un oranžos dārzeņos. Ja nu jūs tiešām nevarat apēst burkānu, tad pērciet A vitamīnu aptiekā.
B vitamīni
B vitamīni ir ūdenī šķīstoši vitamīni un darbojas kā daļa no koenzīmiem. B2 vitamīnam, ko mēs saucam par riboflavīnu, ir nozīme šūnu enerģētiskajā vielmaiņā. Šobrīd ASV zinātnieki ziņo, ka liela nozīme Covid-19 izplatībā ir tam, ka gados vecākiem cilvēkiem ir riboflavīna deficīts. Citā pētījumā – B2 vitamīns un UV gaisma efektīvi samazināja MERS titru cilvēka plazmas produktos, tādēļ jādomā, ka šim vitamīnam ir līdzīga ietekme uz SARS– CoV– 2 vīrusu.
B3 vitamīns – nikotīnamīds, veicina stafilokoka nogalināšanu, izmantojot mieloīdo specifisko transkripcijas faktoru. Tādēļ B3 vitamīns ir efektīvs gan profilaksei, gan terapijai. B3 vitamīna terapija inhibē neitrofilo leikocītu infiltrāciju plaušu slimniekiem, kam mākslīga plaušu ventilācija izraisījusi plaušu traumu.
Vitamīns B6 ir nepieciešams olbaltumvielu metabolismā, un tas piedalās vairāk nekā 100 reakcijās ķermeņa audos. B6 vitamīnam ir svarīga nozīme organisma imūnās funkcijās.
Tā kā B vitamīnu trūkums var vājināt saimniekorganisma imūnreakciju, vitamīni būtu papildus jālieto vīrusa inficētiem pacientiem lai uzlabotu imūnsistēmu. Es jums iesaku lietot uzturā daudzveidīgu un sabalansētu ēdienkarti.
Iekļaujiet tajā pēc iespējas vairāk tādu produktu, kas satur B grupas vitamīnus – zaļos lapu salātus, dārzeņus, augļus, spinātus, pākšaugus, graudaugus, gaļu, olas, piena produktus, aknas. Īpaši vecākiem cilvēkiem un hroniskiem slimniekiem būtu uz šķīvja jāliek daudzveidīgs uzturs no visām produktu grupām. B grupas vitamīni visdažādākā veidā iepērkami arī aptiekā.
C vitamīns
C vitamīns Covid-19 ārstēšanai un profilaksei šobrīd tiek dots gan lielās, gan mazās devās.
Dažādās pasaules valstīs atsevišķi kritiski slimi Covid-19 pacienti tiek ārstēti ar lielām intravenozām C vitamīna devām. Nav neviena pārliecinoša pierādījuma, ka šāda deva iedarbojas uz Covid-19 infekciju un šāda terapija varētu kļūt par standarta ārstēšanas sastāvdaļu, tomēr šādi pētījumi notiek ar smagiem Covid-19 pneimonijas slimniekiem, Covid-19 izraisītiem akūta respiratora distresa un sepses slimniekiem.
Lietojot lielas C vitamīna devas (kopā ar tiamīnu un kortikosteroīdiem), tiek novērsta cilvēku nāve no sepses un akūta respiratorā distresa sindroma – ARDS. Galvenie uzlabošanās rādītāji nav konstatējami pirmajās četrās C vitamīna terapijas dienās, bet ārstēto pacientu vidū nāves gadījumu skaits pēc 28 dienām ir mazāks. Nevienā no lielajiem pētījumiem nav pētīta C vitamīna lietošana pacientiem ar Covid-19, bet vitamīna terapija lielās devās ir pierādīta kā derīga pret sepsi un ARDS, kas visbiežāk liek pacientus ārstēt reanimācijas nodaļās ar mākslīgo plaušu ventilāciju, kā arī visbiežāk izraisa Covid-19 pacientu nāvi.
Attiecībā uz profilaksi nav pierādījumu, ka C vitamīna lietošana palīdz novērst infekciju ar koronavīrusu SARS– Cov– 2, kas izraisa Covid-19. Standarta C vitamīna devas parasti ir nekaitīgas, bet lielas devas rada paaugstinātu nierakmeņu risku.
Mans ieteikums – lielās C vitamīna devas atstājiet speciālistu rīcībā.
Ikdienā pietiktu ar 200 mg C vitamīna, ko apēst ar bietēm, sīpoliem, spinātiem, kolrābjiem, kāpostiem un papriku, bet visvairāk C vitamīna ir ogās un citrusaugļos. Ļoti labas ogas kā C vitamīna avots ir dzērvenes, pīlādži, bārbeles un smiltsērkšķi. C vitamīns ir arī jaunajos egļu dzinumos, ko liek ēst NATO karavīriem dažās valstīs pārgājienos un militārajās mācībās. Aptiekā nepērciet lielākas C vitamīna tabletes par dienai nepieciešamajiem 200 mg.
D vitamīns
D vitamīns ir ne tikai uzturviela, bet arī hormons, ko ar saules staru palīdzību var sintezēt mūsu organismā. Tas uztur kaulu integritāti un stimulē arī šūnu nobriešanu, ieskaitot imūnās šūnas. Latvijā pieaugušajiem un īpaši veciem ļaudīm ir zems D vitamīna līmenis ziemas sezonas beigās. Katra saindēšanās ar ķīmiskām vielām (bet visi dezinfekcijas līdzekļi ir indes) rada D vitamīna deficītu.
Globāli valda uzskats, ka ar SARS–CoV–2 vieglāk inficējas cilvēki ar nepietiekamu D vitamīna daudzumu. Veterinārārsti ziņo, ka samazināts D vitamīna līmenis teļiem izraisījis liellopu koronavīrusa infekciju.
Mans ieteikums – visiem konsultēties ar savu ārstu un lietot tieši tik daudz aptiekā iegādāta D vitamīna, kā iesaka jūsu ārsts.
D vitamīns no ēdmaņas vislabāk uzņemams no treknām jūras zivīm, jūras garnelēm, lauku vistu olām un lauku sviesta. Uzsvars šeit ir uz vārdu „lauku”. Es nepērku un nelietoju putnu fabrikās ražotas olas. Diemžēl parasti Ziemeļvalstīs ar uzturu pietiekami uzņemt D vitamīnu mēs nevaram, tādēļ pudelīte ar vitamīnu būs jāpērk aptiekā.
E vitamīns
E vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns, kas satur gan tokoferolus, gan tokotrienolus. E vitamīnam ir svarīga nozīme oksidatīvā stresa mazināšanā, saistoties ar brīvajiem radikāļiem kā antioksidantam. Ir daži pētījumi, kas liecina par E vitamīna deficītu Koksaki vīrusa B3 (arī RNS vīruss) izraisīta miokarda bojājuma gadījumā. Pelēm novērota palielināta Koksaki vīrusa B3 virulence E vitamīna vai selēna deficīta dēļ.
E vitamīnu satur nerafinēta sojas, olīvju, kokvilnas, saulespuķu, zemes riekstu, kukurūzas un smiltsērkšķu eļļa. Ļoti labs E vitamīna avots ir graudaugu un zirņu izdiedzētie asni. No dārzeņiem E vitamīns atrodams kāpostos, tomātos, salātos, zirņos, spinātos, pētersīļos, zaļajos piparos, riekstos, mežrozīšu augļos.
Omega–3 un Omega–6
Omega–3 un Omega–6 polinepiesātinātās taukskābes ir svarīgi iekaisuma un adaptīvo imūnreakciju starpnieki un veicina pretiekaisuma iedarbību. No šīm taukskābēm radīts lipīdu mediators ievērojami vājina gripas vīrusa replikāciju, traucējot RNS eksporta mehānismus.
Tiek uzskatīts, ka Omega-3, ieskaitot proteīnu D1, varētu tikt apsvērts kā koronavīrusa slimības Covid-19 uzturošās terapijas un atbalsta terapijas līdzeklis.
Vienkāršots piedāvājums – dažas reizes nedēļā ēst treknas jūras zivis.
Vai mikroelementu lietošana palīdz izvairīties no koronavīrusa?
Selēns
Selēns ir minerāls, kas organismā ir gauži niecīgā devā – 15–25 mg. Visbiežāk mēs par selēnu runājam kā par antioksidantu, kas organismā cīnās ar brīvajiem radikāļiem, uzlabo imunitāti, mazina iekaisuma procesus un novērš šūnu novecošanu. Un vēl – selēns ir ļoti nozīmīgs vēža profilakses līdzeklis.
Dienā cilvēkam jāuzņem 50–70 mikrogramu selēna, ko var izdarīt ar gaļu, aknām, zivīm, sīpoliem, pupām un citu ēdmaņu.
Selēns organismam nepieciešams vīrišķā hormona testosterona sintēzei. Ja vīrietim ilgstoši trūkst selēna, viņam var samazināties spermatozoīdu kustīgums un viņš nespēj radīt pēcnācējus (par to plašāk lasiet ŠEIT).
Latvijā selēna augsnē ir maz. Iespējams, tieši selēna trūkums ir iemesls demogrāfiskai krīzei Latvijā jau gadsimta garumā. Selēna deficīts, kas izraisa oksidējošu stresu saimniekorganismā, var izmainīt vīrusa genomu tā, ka parasti labdabīgs vai viegli patogēnisks vīruss ar oksidējošu stresu var kļūt ļoti virulents. Selēna deficīts izraisa ne tikai organisma imūnsistēmas traucējumus, bet arī ātru RNS vīrusa labdabīgo variantu mutāciju līdz virulencei.
Selēna deficīts var palielināt gripas vīrusa izraisītu pataloģiju. Selēns palīdz fermentu grupai, kas kopā ar E vitamīnu strādā, lai novērstu brīvo radikāļu veidošanos un novērstu šūnu un audu oksidatīvos bojājumus. Selēnam ir sinerģiska iedarbība ar žeņšeņa stublāju aktīvajām vielām un tās ļoti labvēlīgi ietekmē un ārstē koronavīrusa izraisītu infekciozo bronhītu cāļiem. Literatūra teikts, ka koronavīrusa gadījumā varētu būt jāķeras pie papildus selēna uzņemšanas ar uztura bagātinātājiem.
Cinks
Cinks ir viens no svarīgākajiem mikroelementiem organismā. Cinks piedalās gandrīz visu organisma enzīmu darbībā. Cinks ietekmē DNS un RNS sintēzi. Organismā ir 1,5–2 g cinka, no tiem 60% kaulos, 30% muskulatūrā. Cinks uzsūcas caur tievo zarnu augšdaļu. Cinks visvairāk pietrūkst tiem, kam ir gremošanas orgānu slimības, hronisks pankreatīts, ulcerozais kolīts, hroniska nieru mazspēja.
Cinka nepietiekamība izpaužas kā ēstgribas pārmaiņas, dzimumattīstības aizkavēšanās, psihoemocionāli traucējumi, seksuāli traucējumi, redzes traucējumi, dzirdes pasliktināšanās, augšējo elpceļu iekaisumi, dzīšanas traucējumi ķirurģiskiem pacientiem, prostatas hiperplāzija. Cinks ir svarīgs gan iedzimtas, gan adaptīvas imūnsistēmas imūnšūnu uzturēšanai un attīstībai. Cinka deficīts rada gan humorālās, gan šūnu imunitātes disfunkciju un palielina uzņēmību pret infekcijas slimībām.
Ir zināms, ka cinka piedevas samazina masalu smagumu. Cinka un piritiona kombinācija zemā koncentrācijā kavē SARS koronavīrusa (SARS-CoV) replikāciju. Tādēļ uztura bagātināšana ar cinku varētu būt nozīmīga ne tikai uz COVID-19 simptomiem, bet arī uz visu organismu.
Cinku var uzņemt, ēdot sīpolus, ķiplokus, bietes, salātus, austeres, jūras zivis, raugu, kviešu un rudzu klijas, kakao un lazdu riekstus. Es domāju, ka cinku būtu pandēmijas laikā jāuzņem vairāk nekā varam uzņemt ar uzturu, tātad – ar uztura bagātinātājiem.
Magnijs
Magnijs mums vajadzīgs gan slimības profilaksei, gan atveseļošanās laikā.
Mums ik dienas vajag vismaz 350 mg magnija. Dienas magniju vajadzību aprēķina šādi – 5 mg magnija uz kilogramu ķermeņa masas diennaktī. Organismā magnijs piedalās vairāk nekā 300 dažādās ķīmiskās reakcijās.
Cilvēka organismā magnijs ir ceturtais katjons pēc apjoma pēc kālija, nātrija un kalcija. 99% magnija atrodas šūnas iekšpusē, tur magnija ir pat vairāk nekā nātrija un kalcija. Magnijs šūnā galvenokārt ir saistīts ar olbaltumvielām vai adenozīmtrifosfātiem.
66% magnija atrodas kaulaudos, 26% muskulatūrā, pārējais saistaudos un citos orgānos. Magnijs uzsūcas caur S veida zarnu, bet slikti uzsūcas, ja organismam trūkst B1 un B6 vitamīnu, kā arī tad, ja pārlieku lietots alkohols.
Sievietēm magnijs ir īpaši svarīgs grūtniecības un bērna zīdīšanas laikā.
Magnijs pastiprināti tiek izvadīts no organisma stresa un trauksmes brīžos, galvenokārt ar urīnu un sviedriem. Nonākšana slimnīcā allaž ir liels pārdzīvojums un stress, tādēļ lielākajai daļai slimnieku, kas stājas slimnīcā, vērojams magnija deficīts. Jādomā, ka ar magnija deficītu sirgst apsūdzētie un notiesātie, avīžnieku nomelnotie un tie, kas cietuši no bosinga.
Par magnija deficītu jāatceras pacientiem, kam ir magnija uzsūkšanās traucējumi malabsorbcijas, caurejas, kolīta, Krona slimības, celiakijas dēļ. Magnijs var trūkt pacientiem, kam tā zudumu nosaka dažādi medikamenti. Es tos neuzskaitīšu, bet šos medikamentus zina jūsu ārsts. Ne velti kopā ar dažiem medikamentiem viņš nozīmē magnija preparātus vai mikroelementus kopā ar vitamīniem.
Magnijs organismā nesintezējas, to var uzņemt tikai ar uzturu (visvairāk magnija satur kviešu klijas un ķirbja sēklas, bet diezgan daudz tā ir sojā, riekstos, zaļumos). Ļoti daudz magnija ir saulespuķu sēklās. Daudz magnija ir halvā. Saviem pacientiem ziemas mēnešos es iesaku lietot diedzētus graudus, īpaši diedzētus kviešu graudus. Tie satur ļoti daudz aktīvu, ļoti vajadzīgu savienojumu, minerālielu, enzīmu. Tie satur magniju, mangānu un cinku viegli uzsūcamā veidā.
Dzelzs
Dzelzs ir nepieciešama gan saimniekorganismam, gan vīrusam, bet dzelzs deficīts var pasliktināt saimniekorganisma imunitāti. Dzelzs pārslodze var izraisīt oksidējošu stresu, kas izraisa kaitīgas vīrusu mutācijas. Ir ziņots par dzelzs trūkumu kā riska faktoru atkārtotu akūtu elpceļu infekciju attīstībai.
Jūs taču esat iepirkuši griķus? Griķi ir izcils dzelzs avots uzturā. Es vēl ieteiktu lietot dažādas sēklas un riekstus, spinātus, liellopu gaļu, jūras zivis. Papildus dzelzs preparātus lietot tikai tad, ja tos ieteicis jūsu ģimenes ārsts.
Divi fitopreparāti
Par dažādu augu valsts līdzekļu pozitīvo iedarbi vīrusa infekcijas mazināšanai ir pierakstīts pilns internets. Lietojiet tējas, uztura bagātinātājus vai augu maisījumus, kaut es pats tam lāga neticu, bet šķiet, kaitēt tējas tomēr nevar. Man jums ir lūgums – no visiem autoriem, kas šobrīd izsakās par fitoterapiju un Covid-19, vairāk ticiet dr. Artūra Tereško rakstītajam.
Šobrīd attiecībā uz Covid-19 laikā ir divi augu valsts preparāti, kas it kā izceļas uz citu fona.
Ehinācija
Nopietna pretvīrusu iedarbība ir ehinācijai. Tā ir kurvjziežu dzimtas puķe, kas aug dārzos un kapos. Varbūt tūlīt uz kapiem skriet puķītes plūkt nevajadzētu. Dažādās kombinācijās ehinācija nopērkama pulveros un tējās. Ir visai daudz tējas ar pretvīrusu iedarbību – ugunspuķe, mežrozīte, kā arī pelašķu, ceļtekas, mārsila, Islandes ķērpja, liepziedu, salvijas. Es ieteiktu ehināciju, bet tā ir mana personiskā ārsta pieredze, nevis plaši randomizēti pētījumi. Bet man jums jāsaka – par augu valsts preparātiem pētījumu nav un nebūs, jo neviens par tiem nemaksās, turklāt neviens neriskētu pētījumu dēļ Covid-19 ārstēt tikai ar tēju.
Betulīns
Otrs mans piedāvājums ir noticēt godātā Cēsu doktora Artūra Tereško ieteikumiem par rozmarīnu, dažām kadiķa ogām dienā, ķiploku, āmuli, nātrēm un propolisu. Un vēl – par bērza tāss ekstraktu – betulīnu, ko var nopirkt dažādos preparātos.
Kopsavilkums: kā izvairīties no koronavīrusa vai to iespējami viegli pārslimot
• Ievērot visu to, ko jums māca epidemiologi un infektologi, ko paģēr SPKC: attālums līdz citiem cilvēkiem 2 metri, roku mazgāšana, virsmu tīrīšana;
• kustība, pastaigas, sports, vingrošana;
• vitamīniem bagāts un dažādots pilnvērtīgs uzturs (lai jūsu izvēle ir Latvijā ražoti produkti!);
• papildus daudzpusīgam un pilnvērtīgam uzturam D vitamīns, cinks, ehinācija un betulīns.
Ja jums ir patiesi bail no vīrusa, tad papildus iepriekšminētajai paletei -magnijs ar B vitamīniem, selēns uztura bagātinātājos, Artūra Tereško augu maisījumi un C vitamīns, nepārsniedzot 200 mg dienā.
Pēteris Apinis, ārsts
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Lasītāju viedokļi