Uģa Magoņa lietai KNAB organizējis ģenerālmēģinājumu?

Uģa Magoņa lieta

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) par to nevēlas sniegt nekādus komentārus, taču, kā izrādās, jau pirms Latvijas dzelzceļa prezidenta Uģa Magoņa iespējamās kukuļa lietas – par ko KNAB tāpat klusē – biroja pieredzē ir līdzīgs īpatns kriminālprocess. vēsta portāls Pietiek.com.

Šajā kriminālprocesā figurē gan 50 miljonu latu vērti dzelzceļa būvēšanas viltus plāni, gan 750 000 latu liels izdomāts kukulis, gan skaidras naudas vešana no Igaunijas uz Latviju kā “operatīvais eksperiments”, gan apjomīga KNAB organizēta un īstenota provokācija, kuras ietvaros tas viss noticis.

Runa ir par Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes (VID FPP) Iekšējās drošības daļas izmeklētāja Alvja Pīlāga krimināllietu, kurā Rīgas apgabaltiesa viņam pagājušā gada oktobrī piesprieda trīsarpus gadu cietumsodu un 1600 eiro lielu naudas sodu. (Pīlāga apelācijas sūdzību par šo spriedumu, kas vēl nav izskatīta, var izlasīt portālā Pietiek.com.)

Saskaņā ar versiju, kas izklāstīta tiesas spriedumā, Pīlāgs, kura dienesta pienākumos ietilpst noziedzīgu nodarījumu valsts ieņēmumu jomā un VID amatpersonu un darbinieku izdarīto noziedzīgo nodarījumu izmeklēšana, 2008.gada 10.septembrī personīgas tikšanās laikā ar uzņēmēju Vladimiru Vinku uzzinājis par viņa nodomiem.

Šajos Vinka izklāstītajos nodomos ietilpuši viņa aprakstīti plāni pusotra gada laikā, izmantojot vairākus uzņēmumus un caur šo uzņēmumu kontiem pārskaitot līdz 50 miljoniem latu, izvairīties no PVN nomaksas gandrīz 11 miljonu eiro apmērā un valstij radīt gandrīz tikpat lielus zaudējumus samazināta uzņēmumu ienākuma nodokļa veidā un tādejādi kopā nodarītu valstij zaudējumu lielā apmērā.

Jau sākotnēji Vinks apsolījis samaksu, kas būtiski pārsniedz “Magoņa rekordu”, –  “1% no pārskaitītās summas Ls 50 000 000,00, tas ir par kukuli Ls 500 000,00 apmērā”. Vēlāk solītā summa pieaugusi pat līdz pusotram procentam – tātad 750 tūkstošiem latu vai vairāk nekā miljonam eiro.

Tiesa, kā izrādījies vēlāk, patiesībā nav eksistējuši ne dzelzceļa būves plāni par 50 miljoniem latu, ne līdzīga apjoma finanšu shēma, ne arī reāla iecere tiešām maksāt Finanšu policijas darbiniekiem pusmiljonu vai pat trīsceturtdaļmiljonu latu par palīdzību un konsultācijām. Tās visas ir bijušas KNAB organizētas provokācijas un “operatīvo eksperimentu” sastāvdaļas.

Pīlāga tiesas spriedumā tas aprakstīts diezgan diplomātiski: “Vladimirs Vinks neveica nekādas darbības noziedzīgā nodarījuma realizēšanai, bet radīja Alvim Pīlāgam un citai personai maldīgu priekšstatu, ka 2008. gada oktobrī, novembrī – līdz tā 13. datumam, viņš (Vladimirs Vinks) izmantojot uzņēmumus, kuru pārbaudē VID NIS aktīvu dalību ņēma Alvis Pīlāgs un cita persona, kā arī izmantojot abu amatpersonu dotos padomus viņa (Vladimira Vinka) noziedzīgā plāna īstenošanā, caur iepriekš minēto uzņēmumu kontiem viņš (Vladimirs Vinks) ir pārskaitījis Ls 340 000,00 (ieskaitot PVN 18%) un tādejādi ir izvairījies no 18% PVN nomaksas Ls 51 864,40 apmērā un 15% UIN nomaksas Ls 51 000,00 apmērā, nenomaksājot nodokļos kopā Ls 102 864,40 un nodarījis zaudējumus valstij lielā apmērā.

Pēc tam, kad saskaņā ar savstarpējo lomu sadali Alvis Pīlāgs 2008.gada 10., 11., 12. novembrī vairākkārt ar īsziņu palīdzību, sazinoties ar Vladimiru Vinku, bija noorganizējis tikšanos, Alvis Pīlāgs un cita persona 2008.gada 13.novembrī ap pīkst. 15.50 tikās ar Vladimiru Vinku kafejnīcas Sky hight pilots club telpās, kas atrodas starptautiskās lidostas Rīga teritorijā – Mārupes pagastā, Rīgas rajonā, kur Alvis Pīlāgs un cita persona par atbalsta sniegšanu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā saistībā ar Vladimira Vinka daļēja plāna par Ls 50 000 000,00 nelegālas pārskaitīšanas realizāciju un ar to saistīto valstij paredzēto nodokļu nemaksāšanu, kā rezultātā valstij netika nomaksāti nodokļi lielā apmērā, no Vladimira Vinka kā kukuli katrs saņēma atlīdzību Ls 3 400,00 apmērā.”

Patiesībā visu šo laiku Vinks bija izpildījis KNAB organizētas provokācijas autoru dotos uzdevumus, savukārt pēc tās noslēguma bija pinies pretrunās par viņa sniegto liecību patiesumu, tās te atsaucot, te atsaucot savu iepriekšējo atsaukumu, vainojot te FPP, te KNAB darbinieku draudus. Tiesas spriedumā tas aprakstīts šādi:

“Tiesā noskaidrots, ka 2009. gada 16. jūnijā V.Vinks uzrakstījis iesniegumu Ģenerālprokuratūrai (9.sēj. 150.-152. lpp.), kurā norādījis, ka sadarboties ar KNAB pret VID FPP un izprovocēt VID FPP darbiniekus V.Vinku piespieduši KNAB darbinieki, draudot ar savākto pret V.Vinku kompromatu, viņš saprotot, ka tā ir vecā lieta, kur V.Vinks tiesāts, viņa vecie biznesa partneri.

Visu, ko V.Vinkam vajadzēs izpildīt, izdomājuši KNAB darbinieki un V.Vinks to izpildījis, visu koriģējuši KNAB darbinieki Juris un Andžejs. Iesniegumā V.Vinks atteicies no visām veiktajām darbībām pret Alvi un Ivo [otrs FPP darbinieks] un savām liecībām, jo uzskatot tās par nelikumīgām, esot iegūtas piespiedu kārtā.

Kriminālprocesā pārbaudīta V.Vinka 2009. gada 28. jūnija sūdzība (13.sēj. 23.-26. 1pp.) ģenerālprokuroram, kurā V.Vinks rakstījis, ka ir apcietināts VID FPP kriminālprocesā VID FPP atriebības dēļ, jo viņš ir palīdzējis atklāt koruptīvus darbiniekus VID FPP rindās. Kratīšanas laikā S.Sproģis pasveicinājis no VID FPP darbiniekiem, kurus aizturēja KNAB, pateicis, vai viņš tiešām domājot, ka no „FP” puses nebūšot atpakaļgājienu uz viņu, kā arī draudot, piespiedis rakstīt iesniegumu, kurā V.Vinks atteiktos no šajā lietā sniegtajām liecībām. Sūdzībā V.Vinks norādījis, ka viņa KNAB sniegtās liecības ir patiesas.”

Taču “Magoņa lietas” kontekstā īpaši interesanti ir tas, ka arī Pīlāga un Vinka lietā KNAB darbinieki nav mēģinājuši novest lietu līdz galam. Tikko Vinkam izdevies nodot Pīlāgam pirmo “honorāru” 3400 latu apmērā, KNAB darbinieki Pīlāgu nekavējoties aizturējuši.

“Saņemt visu Ls 750 000,00 kukuli lielā apmērā pilnībā Alvim Pīlāgam un citai personai neizdevās no viņu gribas neatkarīgu iemeslu dēļ, jo pēc kukuļa daļas saņemšanas abas amatpersonas aizturēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieki,” teikts tiesas spriedumā.

Tāpat interesanti ir tas, ka arī šajā lietā tāpat kā Magoņa kriminālprocesā figurē informācija par skaidras naudas vešanu pāri Igaunijas un Latvijas robežai, – taču šī naudas vešana notikusi KNAB organizēta operatīvā eksperimenta ietvaros, kurā tiesa gan nekā pretlikumīga nav saskatījusi:

“Lietā noskaidrots, ka 2008.gada 24.oktobrī apsūdzētais A.Pīlāgs kopā ar citu personu V.Vinka uzdevumā pārvadāja no Igaunijas uz Latviju naudu, par ko A.Pīlāgs no V.Vinka saņēma atlīdzību EUR 500. Tiesa secina ka šā uzdevuma izpilde notikusi operatīvā eksperimenta ietvaros, tas redzams no 2010.gada 13.maija ģenerālprokurora p.i. uzziņas Nr.284, ka akceptēts operatīvais eksperiments par nedeklarētas skaidras naudas pārvietošanu no Igaunijas uz Latviju.”

Tāpat “Magoņa lietas” kontekstā interesanti ir tas, ka kriminālprocesu daļā par skaidras naudas pārvadājumu pats KNAB ir izbeidzis, savukārt ne tiesa, ne Ģenerālprokuratūra, ne KNAB arī pēc tam, kad administratīvajā tiesā vienošanās par šo skaidrās naudas pārvešanu tika atzīta kā civiltiesisks uzņēmuma līgums, vēl joprojām nav snieguši konkrētas atbildes par šī KNAB Igaunijā veiktā operatīvā eksperimenta nesaskaņošanu saskaņā ar starptautisko līgumu prasībām.

 

Avots: Pietiek.com

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

Ierakstiet pirmo komentāru!

avatar
wpDiscuz