Tiesneši Latvijā izjūt spiedienu no masu medijiem

tiesa

Gadskārtējā Latvijas tiesnešu konference piektdien bija veltīta tiesnešu neatkarībai. Eiropas tiesnešu aptauja liecina, ka Eiropas valstu vidū Latvijas tiesnešiem šajā ziņā ir viszemākais pašnovērtējums un tiesneši spiedienu izjūt biežāk nekā viņu kolēģi.

Eiropas Tieslietu padomes asociācijas ziņojums rāda, ka Latvijas tiesneši, runājot par savu neatkarību, ir kritiski. To konferencē sacīja Tieslietu padomes pārstāve Solvita Harbacēviča.

Eiropas tiesnešu aptaujā piedalījās nedaudz vairāk kā 200 tiesneši. Proti, mazāk nekā puse no visiem 567 Latvijas tiesnešiem. Savs neatkarības pašnovērtējums bijis jāvērtē 10 ballu skalā. Latvijas tiesneši savu neatkarību novērtējuši līdzīgi kā kolēģi Albānijā, Bulgārijā, Horvātijā un Serbijā – ar 6 un 7 ballēm. Augstākais novērtējums ir tiesnešiem Apvienotajā Karalistē, Īrijā, Nīderlandē un Skandināvijas valstīs.

Pētījuma rezultāti rāda – 34% tiesnešu uzskata, ka izpildvara nerespektē tiesu varu, un 35% –  ka to nerespektē parlaments.

“Manuprāt, likumdevējs un izpildvara galvenokārt arī nerēķinās ar tiesu varu, ar tiesu varas vajadzībām, ignorējot tās. Un nevis ignorējot vienā jautājumā, bet sistēmiski, ilgstoši,” pauda  Tiesnešu biedrības priekšsēdētājs Juris Siliņš.

Aptauja liecina, ka Latvijas tiesneši vislielāko spiedienu izjūtot no medijiem, kā arī  pusēm un to pārstāvjiem un tiesu administrācijas.

Neadekvātu mediju ietekmi visbiežāk izjūtot Itālijas tiesneši, proti, tā atbildējuši 64% aptaujāto. Bet Latvijā 39% aptaujāto tiesnešu piekrīt, ka mediji nepamatoti ietekmējot viņu darbu. Lietuvā tā jūtas 35% tiesnešu, bet Igaunijā – 17%.

Par tiesnešu un mediju attiecībām konferencē runāja daudzi. Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (NA) norādīja, ka tiesām biežāk jāskaidro savi spriedumi medijiem, tas arī mazinās nepareizas interpretācijas iespējas.

Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Rita Ruduša atzina,“kritizēt medijus, protams, ir populāra nodarbe, tas ir jāatzīst. Bet reizēm šai kritikai ir pamats, reizēm nav”.

Ruduša norādīja, ka žurnālistiem ir jāuzlabo savas juridiskās zināšanas. Taču norādīja arī uz to, ka tiesnesim ir jābūt gatavam atrasties nepārtrauktā sabiedrības uzmanībā un šī uzmanība nav jāuztver kā spiediens. Mediju pārstāve sacīja, ka ir daudzi tiesneši, kuri piekrīt izskaidrot spriedumus. Viņa piekrita Bērziņa teiktajam, ka tas ir jādara biežāk.

Tieslietu padomes un Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs savukārt atzina, ka pie trūkumiem saziņā ar sabiedrību vainojama arī tiesu komunikācijas prakse, ne tikai žurnālisti. Viņš arī uzsvēra, ka tiesas nopietni strādājušas, lai jautājumu risinātu. Piemēram, ieviestas komunikācijas vadlīnijas un katrā tiesā ir darbinieki, kas atbildīgi par saziņu.

“Augstākās tiesas salīdzinoši nesen veiktā mediju aptauja liecina, ka mūsu darbs ir nesis zināmus augļus. Proti, pēdējos divos gados šī savstarpējās saprašanās vai komunikācijas virzība ir iezīmējusies ar pluss zīmi. Arī žurnālistiem un mediju pārstāvjiem būtu nepieciešams paplašināt savu izpratni un zināšanas tieši šajos specifiskajos jautājumos,” sacīja Bičkovičs.

Izskanēja viedoklis, ka tiesnešiem katra kritika nav jāuztver kā spiediens. Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Egils Levits uzvēra, ka tiesnesim ir jābūt ar stingru mugurkaulu, neietekmējamam.

Konferencē uzsvērts, ka tiesnešu neatkarības jautājums ir plašs jēdziens. Gan Bērziņš, gan Augstākās tiesas vadītājs Ivars Bičkovičs sacīja, ka tiesnešu neatkarība ir saistīta arī ar finansiālo drošību.

Runa nesot tikai par atalgojumu, bet arī iespēju tiesnešiem pašiem gatavot tiesu sistēmas budžetu, to pamatot valdībā un Saeimā, pašiem neatkarīgi to administrēt.

Jāstiprina arī izpildvaras un parlamenta respekts pret tiesām, jo pēc tiesnešu domām šobrīd tas esot zems.

Kā pozitīvu signālu tiesneši vērtē neseno Satversmes tiesas spriedumu, ar kuru viņu atalgojuma aprēķināšana atzīta ar pamatlikumam neatbilstošu un neatkarību ietekmējošu. Tiesnešu neatkarību stiprinot arī ceturtdien pieņemtie grozījumi likumā par tiesu varu. Piemēram, nolemts, ka Tieslietu padome turpmāk iecels tiesu priekšsēdētājus. Iepriekš tas bija Tieslietu ministrijas uzdevums.

Bet bargu vērtējumu tiesu sistēmas neatkarībai jaunākajā Pasaules ekonomikas foruma konkurētspējas indeksā pauduši arī uzņēmēji. Latvija ierindota 83.vietā, vēl aiz Nigērijas un Irānas, kamēr Igaunija ir 18.vietā.

“Tas izskatās ļoti nesmuki, bet es domāju, ka šeit vairāk ir jādomā par spriedumu kvalitāti un saprotamību, lai tiesneši spētu uzrakstīt saprotamus motīvus, lai, jebkuram žurnālistam un arī cilvēkam izlasot, būtu saprotama tiesas pozīcija, ka tā ir balstīta uz attiecīgu likuma normu,” sacīja  Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Juris Stukāns.

 

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Avots: LTV Panorāma

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

3 Komentāri on "Tiesneši Latvijā izjūt spiedienu no masu medijiem"

avatar
Kārtot pēc:   jaunākie | vecākie | populārākie
west
west

Korumpatu lielvalsts Latvija. Visa pasaule to zin! Bet muļķu zemē “bez pārmaiņām”

Mix
Mix

Mīkstie. Paši vainīgi, kas tie par tiesnešiem, locās no katras vēja pūsmińas.

Jānis
Jānis

Vai tiešām skribentam vairāk nav ko darīt? Sāc strādāt!!

wpDiscuz