Tā vietā, lai sāktu kontrolēt specdienestus, nolemj ierobežot vārda brīvību

Pēc Saeimas Nacionālās drošības komisijas sēdes, kurā izvaicāti Drošības policijas (DP) un ģenerālprokurors par žurnālistes Agneses Margēvičas publikāciju par DP, deputāti nākuši klajā ar secinājumu, ka jāvērtē iespēja Krimināllikumā paredzēt atbildību par patiesībai neatbilstošu ziņu publicēšanu, vēsta lsm.lv.

Uzklausījuši Drošības policijas priekšnieku Normundu Mežvietu un ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru, komisijas deputāti esot guvuši pārliecību, ka publikācijā rakstītais tikai daļēji atbilst patiesībai, bet publikācija kopumā esot melīga.

Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa („Vienotība”) norādīja, ka ar iekšējo kontroli un sistēmisku pārraudzību Drošības policijā viss esot kārtībā. Tāpat deputāti secinājuši, ka rakstā minētā informācija par diviem DP darbiniekiem neatbilst patiesībai.

„Konkrētajā publikācijā nav faktu, kas liek apšaubīt šo cilvēku kompetenci vai Mežvieta nespēju vadīt šo iestādi vai pieņemt lēmumus,” sacīja komisijas priekšsēdētāja.

Aizbildinoties ar slepenību, komisijas vadītāja Solvita Āboltiņa sīkākus paskaidrojumus nesniedza. Tā vietā viņa uzsvēra mediju atbildības pastiprināšanu.

Apspriežot rakstu par Drošības policiju, deputāti pārrunāja iespēju Krimināllikumā paredzēt atbildību par patiesībai neatbilstošas informācijas publicēšanu, kas nodara kaitējumu drošības iestādēm.

„Mēs pārrunājām arī jautājumu par to, vai nav nepieciešamas kādas likuma izmaiņas, lai šāda informācija, kas, protams, nodara kaitējumu valsts drošības iestādēm… Tiks vērtētas iespējas izmaiņas Krimināllikumā un tad to varētu vērtēt Nacionālajā drošības komisijā, un nākt ar šādu likumdošanas iniciatīvu. Par to mēs vienojāmies ar ģenerālprokuroru. Mums ir [jāpanāk] šis līdzsvars starp preses un vārda brīvību un ko šīs brīvība var nodarīt valsts interesēm, ne tikai valsts drošības interesēm,” sacīja Āboltiņa.

Tas gan vēl esot tikai ierosinājums. Detaļās par ierobežojumiem Solvita Āboltiņa nebija gatava runāt, jo likumprojekts vēl nav izstrādāts.

Kā zināms, žurnāliste Agnese Margēviča savā pētījumā secinājusi, ka par pielaidēm valsts noslēpumu saturošai informācijai lemj vecās elites zelta jaunatne, kuru radinieki ieņem amatus tieši tajās iestādēs un uzņēmumos, kuru vadība ir atkarīga no šo DP darbinieku vērtējuma, pretendējot uz pielaides valsts noslēpumam saņemšanu.

DP uzskata, ka publikācijā izteiktie apgalvojumi ir nepamatoti un raksts par it kā notikušām pretlikumīgām darbībām Drošības policijā sagatavots, lai diskreditētu kārtību, kādā tiek izsniegta atļauja darbam ar valsts noslēpumu.

Avots: lsm.lv

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


4
Lasītāju viedokļi

avatar
jaunākie vecākie populārākie
Uldis
Uldis

Satversmes 100. pants un nekādām ierunām nevajadzētu būt.

Edgars
Edgars

Skaista gan..cik gan forši būtu ja mana būtu tāda draudzene..

Uz priekšu RUDĀ LAPSA
Uz priekšu RUDĀ LAPSA

Vienotība acīm redzot dodas Krievijas pēdās.

Nevis izskaidrot un pašiem izpētīt apstākļus, bet labāk aizvērt mutes!

Labu galu šī partija neņems un tauta noskaidros savus varoņus pavisam drīz!

.
.

priverta brāļa slepkavību pasūtīja tiesneses dēls zvērināts advokāts narkobiznesmenis jumts policija aukstā kara gados lpsr (ne psrs) kgb bojārs vvf masoniskā sadarbība mahinācijās ar Nobela naudu, par kuru latvijā t.s. tiesībsargi muld tikai pa kaktiem, lpsr ne psrs darbība NEPILNGADĪGO IESAISTĪŠANĀ SPIEGOŠANĀ tie pasi lr laupa godīgi caur internetu nopelnīto un aplaupītos uzdod par SPIEGIEM, asv spiegs aukstā kara apstākļos varēja lpsr uzdot par traku ko gribēja utt sen nobriedusi nepieciešamība pēc jauna geto pa augšu peldošiem internacionāliem masoniem =lettinu sūdabrāļiem un sūdamāsām